Patiesībai ticīgo pārkāpumi ļoti vājina draudzi. Viņi ir piedauzīšanas akmeņi grēcinieku ceļā un kavē tiem pieņemt gaismu. Brāli, Dievs tevi aicina iziet un pilnīgi nostāties Viņa pusē, un lai tavi darbi rāda, ka tu ievēro Viņa priekšrakstus un turi svētu Sabatu. Viņš tev pavēl uzmosties,
lai ieraudzītu savus pienākumus, un būt uzticīgam uzliktajās atbildībās, kas gulstas uz tevi. Tev ir teikti šie svinīgie vārdi: "Ja tu savu kāju savaldi Sabatā un nedari, kas tev patīk, Manā svētā dienā un ja tu dusas dienu nosauc par līksmību, par Kunga svēto dienu, kas cienījama; un tu tā to godā turi, ka nestaigā savus ceļus, nemeklē savu prieku, nedz runā liekus vārdus (savus vārdus - angļu tulk.), tad tu priecāsies iekš Kunga, un Es tevi vadīšu pār zemes augstumiem, un Es tevi mielošu ar tava tēva Jēkaba mantību; jo Kunga mute to runājusi.”
Līdzīgi daudziem mūsu brāļiem, tu esi sapinies ar Dieva likumu pārkāpējiem, skatīdamies uz lietām viņu gaismā un pieņemdams viņu maldus. Dievs piemeklēs tos, kas apgalvo, ka kalpo Viņam, bet patiesībā kalpo mantai. Kas sava personīgā labuma dēļ nicina Kunga skaidri izteiktas pavēles, tie paši sev krāj bēdas un mokas nākotnē. Draudzei vajadzētu nopietni sev jautāt, vai tā līdzīgi jūdiem nav padarījusi Dieva namu par tirgus namu? Kristus sacīja: "Stāv rakstīts: Mans nams tiks saukts lūgšanas nams, bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
Vai daudzi mūsu ļaudis nav grēkojuši, upurēdami savu reliģiju pasaulīgas peļņas dēļ, paturēdami dievbijības formu, tomēr visu savu prātu atdodami laicīgiem pasākumiem? Dieva likumi ir jāievēro vispirms un tiem jāpaklausa pēc burta un gara. Ja pavirši skatās uz no svētā kalna briesmīgā svinīgumā pasludinātajiem vārdiem, kā tad gan lai pieņem Viņa Gara liecības? Prāti, kas tik ļoti aptumšoti, ka /253/ nevar atzīt cilvēkiem tieši no Kunga doto baušļu autoritāti, maz labuma var iegūt no vājā darba rika, kuru Viņš izvēlējies Savu ļaužu pamācīšanai.
Tavs vecums neatvaino tavu nepaklausību dievišķajām pavēlēm. Ābrahamu ārkārtīgi sāpīgi pārbaudīja pašā vecumā. Vecajam, pārsteigtajam vīram Kunga vārdi likās briesmīgi un neizprotami, tomēr viņš ne uz brīdi neapšaubīja to patiesīgumu un nevilcinājās paklausīt. Viņš būtu varējis aizbildināties, ka ir vecs un nespēcīgs un ka nevar upurēt savu dēlu, kurš bija viņa dzīves prieks. Viņš būtu varējis Dievam atgādināt, ka Viņa pavēle runā pretī apsolījumam, kas dots attiecībā uz viņa dēlu. Tomēr Ābrahams paklausīja bez kurnēšanas un pārmetumiem. Viņa uzticība Dievam bija pilnīga.
Ābrahama ticībai vajadzēja būt mūsu piemēram; tomēr cik maz ir to, kas pacietīgi panes tādu vienkāršu pārbaudījumu, kas norāj viņu grēkus, kas apdraud viņu mūžīgo labklājību. Cik maz ir to, kas rājienu uzklausa pazemībā un gūst no tā labumu. Priecīgi vajadzētu atbildēt uz Dieva prasībām attiecībā uz mūsu ticību, kalpošanu un mīlestību. Mēs esam bezgalīgi parādnieki Kungam, un bez vilcināšanās mums vajadzētu izpildīt vismazāko Viņa prasību. Lai būtu bauslības pārkāpēji, nav vajadzīgs mīt kājām Morālo kodeksu. Ja nicinātu vienu priekšrakstu, jau tad mēs esam svēto likumu pārkāpēji. Bet, ja mēs vēlamies būt bauslības turētāji, tad mums stingri jāievēro katra mums pavēlētā Dieva prasība.
Lai likuma pārkāpšana tiktu sodīta, Dievs pielaida Sava Dēla nāvi; bet kā tad Viņš rīkosies ar tiem, kas, redzot visus šos pierādījumus, tomēr uzdrīkstas nostāties uz nepaklausības ceļa pēc tam, kad ir saņēmuši patiesības gaismu? Šinī jautājumā cilvēkam nav tiesību atsaukties uz savām ērtībām un vajadzībām. Dievs gādās; Viņš, Kas Eliju paēdināja pie strauta, darot kraukli par Savu sūtni, nepieļaus, ka Viņa uzticīgajiem trūktu barības. /254/
Pestītājs jautāja Saviem mācekļiem, kurus nospieda trūkums, kāpēc viņi tik daudz rūpējas un bēdājas par to, ko viņi ēdīs un ar ko ģērbsies. Viņš sacīja: "Skatieties uz putniem gaisā; ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?" Viņš norādīja uz jaukajām puķēm, kuras Dievišķā roka bija veidojusi un krāsojusi, sacīdams: "Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācieties no lilijām laukā, kā tās aug. Ne tās strādā, ne tās vērpj; tomēr Es jums saku, ka ir Zālamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts kā viena no šīm. Ja tad Dievs tā ģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rīt krāsnī top iemesta, vai tad ne daudz vairāk jūs? Ak, jūs, mazticīgie!”
Kur ir Dieva ļaužu ticība? Kāpēc viņi ir tik neticīgi un nepaļaujas uz Viņu, Kas gādā par viņu vajadzībām un uztur viņus ar Savu spēku? Kungs pārbaudīs Savu ļaužu ticību? Viņš sūtīs rājienus, kam sekos bēdas,
ja šos brīdinājumus neievēros. Viņš katrā ziņā pārtrauks to nāvīgo letarģisko grēka miegu, kas atteikušies no uzticības pret Viņu, un atmodinās viņos pienākuma izjūtu.
Mans brāli, tavai dvēselei jāatdzīvojas un tavai ticībai jāpaplašinās. Tu tik ilgi esi atvainojis savu nepaklausību gan vienā, gan otrā gadījumā, ka tava sirdsapziņa ieaijāta mierā un vairs neatgādina tev tavas vainas. Sabata turēšanā tu tik ilgi esi vadījies pats no savam ērtībām, ka tava nepaklausība tevi vairs neiespaido; tomēr tu nebūt neesi mazāk atbildīgs par to, jo tu pats sevi esi novedis šajā stāvoklī. Sāc nekavējoši paklausīt dievišķajām pavēlēm un uzticies Dievam.
Neizaicini Viņa dusmas, ka Viņš tevi nepiemeklē ar briesmīgu sodību. Atgriezies pie Viņa, kamēr nav vēl par vēlu, un atrodi piedošanu saviem pārkāpumiem. Viņš ir bagāts un pārpārēm bagāts žēlastībā; Viņš dos tev Savu mieru un tevi pieņems, ja tu pie Viņa nāksi pazemīgā ticībā.