Katram strādniekam birojā vajadzētu sevi uzskatīt par Dieva namturi un savu darbu veikt kārtīgi, precīzi un ar uzticīgu modrību. Pastāvīgi vajadzētu jautāt: "Vai tas saskan ar Dieva prātu? Vai manam Glābējam tas patiktu?" Bībeles reliģija prātu paceļ tādā augstumā, līdz Kristus ir redzams visās domās. Katram mūsu darbam, katram vārdam, katram mūsu dzīves brīdim jāliecina par mūsu svēto ticību. Visu lietu gals ir tuvu, un mums nemaz vairs nav laika būt kūtriem vai arī dzīvot izpriecās, pretēji Dieva nolūkam.
Ar Kungu nevar jokot. Kas neņem vērā Viņa žēlastību un svētības dienās, kad vēl ir iespējams strādāt, līdz ar to paši nokļūst necaurredzamā tumsā, un pār viņiem izliesies Dieva dusmas. Sodomu un Gomoru to grēku un noziegumu dēļ piemeklēja Visvarenā lāsts. Arī mūsu dienās ir tādi ļaudis, kas līdzīgā kārtā nepareizi izlieto Dieva žēlastību un
nicina Viņa brīdinājumus. Sodomai un Gomorai vieglāk klāsies tiesas dienā nekā tiem, kas nes Kristus vārdu, tomēr apkauno Viņu ar savu nesvēto dzīvi! Šie ļaudis krāj sev briesmī-gu atmaksu, ko viņi saņems, kad Dieva dusmas piemeklēs viņus ar savu spriedumu.
Grēcinieki, kuri nav saņēmuši gaismu un kuriem nav bijis to priekštiesību, kādas bauda septītās dienas adventisti, savā nezināšanā atradīsies daudz labvēlīgākā stāvoklī Dieva priekšā nekā tie, kas bijuši neuzticīgi, kaut arī atradušies ciešās saistībās ar Viņa darbu un ir apliecinājuši, ka mīl Dievu un kalpo Viņam. Kristus izmocītā, salauztā sirds raudāja kalnā Viņa izredzēto ļaužu nepateicības dēļ, kas neatbildēja uz Viņa mīlestību. Viņš nenogurstoši darbojās, glābdams viņus no briesmīgā likteņa, kuru, kā bija redzams, viņi paši sev nolēma; bet viņi atraidīja Viņa žēlastību /192/ un neizprata savu piemeklēšanas laiku. Viņu priekštiesību diena bija beigusies, tomēr, grēka apstulboti, viņi to nesaprata.
Jēzus raudzījās cauri gadsimtiem līdz pat laika galam. Uz visiem, kas Viņa mīlestībai un brīdinājumiem atbildējuši ar savtīgumu un nevērību un kas vēl tā Viņam atbildēs, ir attiecināmi Viņa svinīgie vārdi, kas paziņo, ka viņi savu piemeklēšanas laiku nav atzinusi. Jūdi pār sevi krāja tumšus atmaksas mākoņus; un daudzi vēl šodien līdzīgā kārtā, neizmantojot izdevības, nonievājot Jēzus mīlestību un nonicinot Viņa padomus, kā arī ienīstot Viņa kalpus, kas saka patiesību, krāj pār sevi Dieva dusmas.
Nav otras tādas vietas virs zemes, kam būtu bijusi dāvāta tik liela gaisma kā —. Pat senā Jeruzaleme nebaudīja lielāku labvēlību. Tās ļaužu ceļu neapgaismoja vairāk Debesu gaismas staru. Tomēr viņi nav staigājuši uzticīgā paklausībā, pilnā gaismas spožumā, kalpojot Dievam dienām un naktīm. Nevēlēšanās paklausīt Kunga Gara dotajai gaismai sekas ir slimīga, kropla reliģija. Spēks un mīlestība palielinās, ja tos pielieto, un kristīgo jaukumu var attīstīt, vienīgi rūpīgi to kopjot.