Šo sekojošo liecību, kas man dota pēdējā parādīšanā 1875.gada 5.janvāri, es uzrakstīju savā teltī Vermontas telšu sanāksmes dievkalpojumu starplaikā 1875. gada augustā. Tā norāda uz stāvokli 1875.gada janvārī. Notikumu attīstība vasarā pilnīgi attaisnoja liecības šķietamo bardzību. Septembrī es daļu no tās lasīju priekšā šai draudzei, un mūsu strādnieku vidū iesākās liels darbs; tomēr šīs draudzes labā un arī citu draudžu labā es sniedzu minēto liecību šajā pazemīgajā darbā.
Tumsa gūst virsvaldību tur, kur vajadzētu valdīt vienīgi Dieva Garam. Bet tikai nedaudzi, kas saistījušies darbā, atzīst personīgo pūļu un individuālās atbildības vajadzību katrā darba nozarē. Tikai nedaudzi izjūt tā darba svētumu, kurā viņi saistījušies. Viņi to uzlūko kā vienkāršu darbu, stāvošu vienā līmenī ar ikdienas pasākumiem.
Savtīgums gūst virsroku daudzos no tiem, kuriem vajadzētu zināt, ka pašuzupurīgas mīlestības dzīve sniedz mieru un svabadību. Kas meklē laimi, apmierinot pats sevi, un kas galvenokārt raugās pats uz savām interesēm, tie atrodas uz nepareiza ceļa un pat uz šīs zemes neiegūs sev laimi. Kas ir uzticīgs savos vismazākajos pienākumos, tas ir uzticīgs arī lielākos. Ar nolaidību un neuzticību mazo uzdevumu izpildē viņš pierāda sevi par nespējīgu
nest lielākas atbildības. Viņš atklāj, ka darbā nav ielikta visa viņa sirds un ka viņa vienīgais mērķis nav pagodināt Dievu.
Daži ir gatavi iztirzāt pienākumu, kas darāmi citiem; viņi saprot šo cilvēku atbildību lielo nozīmi, tomēr nav labprātīgi saskatīt paši savējo. Personīga uzticība un individuāla atbildība sevišķi vajadzīga Veselības institūtā (tagad sanatorijā), kā arī birojā, draudzē un skolā. Ja visi, kas saistīti ar šīm organizācijām, dedzīgi gribētu zināt, ko Jēzus viņiem pavēl darīt, un tik daudz nejautātu, kas šim vai tam cilvēkam būtu jādara, tad katrā darba nozarē mēa redzētu lielas pārmaiņas. Ja katras sirds valoda /187/ būtu: "Man jāklausās uz Kristus pamācībām un jāpaklausa Viņa balsij; neviens nevar padarīt manā vietā manu darbu; citu cilvēku uzmanība nekad neattaisnos un neizlabos manu nevērību," tad mēs redzētu, ka Dieva darbs iet uz priekšu tā kā nekad agrāk.
Atturēšanās un gaidīšana uz citiem, lai viņi strādātu, ir garīga vājuma iemesls. Savu spēku taupīšana ir drošs ceļš, lai tos samazinātu. Jēzus no visiem Saviem kalpiem prasa bezierunu paklausību un labprātīgu pakļaušanos. Kalpošanā Kristum nedrīkst būt nekāda apstāšanās vai sevis lutināšana. Nav nekā kopēja Kristum ar Beliālu. Kāds nodošanās trūkums Dieva darbam, kāda bezrūpība valdījusi —.
A sirds nebija svētījusies Dievam. Viņam ir spējas un dāvanas, par kurām jādod norēķins visu lielajam Devējam. Viņa sirds bija nesvētota, un viņa dzīve viņa ticības ap-liecības necienīga; tomēr vairāk nekā divdesmit gadus viņa cieši bija saistīts ar svēto darbu. Kāda gaisma viņam bijusi, kādas priekšrocības! Viņš ir baudījis visretākās izdevības patiesa kristīga rakstura attīstībai. Kristus vārdi, kad Viņš raudāja par Jeruzalemi, ir attiecināmi uz viņu: "Kaut tu zinātu, tieši tu, vismaz šinī savā dienā, kas vajadzīgs tavam mieram! Bet nu tas tavām acīm ir apslēpts." A, Dieva atmaksa gaida uz tevi, "jo tu neesi ņēmis vērā savu piemeklēšanas dienu".
B raksturs ir līdzīgs, bet ne tik ļoti savtīgs. Abi vairāk mīl izpriecas nekā Dievu. Viņu dzīve ir pilnīgi pretrunīga Kristus dzīvei. Viņiem trūkst pastāvības, atturības, apdomības un nodošanās Dievam. B žēlastības darbs visumā ir pārāk virspusējs. Viņš vēlas būt kristietis, tomēr necenšas gūt uzvaru pār sevi un rīkoties saskaņā ar savu pārliecību par taisnību un netaisnību. Dievam pieņemami ir darbi, bet ne nepamatoti vārdi un tukši nodomi.
A, tu esi dzirdējis Dieva Vārdu rājienos, padomos, brīdinājumos, kā ari mīlestības pilnos lūgumos. Tomēr ar dzirdēšanu vien nepietiek. "Esiet Vārda darītāji un ne /188/ tikai klausītāji, paši sevi pievildami." Ir viegli ļauties straumei, lai tā mūs nes, un kliegt kopā ar pūli: Ozianna! Tomēr tieši ikdienas dzīves mierīgajā klusumā, kad nav nekāda sevišķa uzbudinājuma vai sajūsmas, tiek pārbaudīts kristieša patiesīgums. Bet tad tava sirds top auksta, dedzība atslābst un reliģijas īstenošana kļūst nepatīkama.
Tu noteikti nedari Dieva prātu. Kristus saka: "Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu." Šis ir mums uzliktais nosacījums. Ar to pārbauda cilvēku raksturu. Jūtas mūs bieži piekrāpj; sajūsma nav nekāds drošs sargs; jo jūtas mainās un pakļaujas ārējiem apstākļiem. Daudzi ir nomaldījušies, paļaujoties uz sensacionāliem iespaidiem. Pārbaudes akmens ir: Ko tu dari priekš Kristus, kādus upurus tu pienes? Kādas uzvaras tu gūsti? Pārvarēts savtības gars, atsista kārdināšana nepildīt pienākumu, apspiesta kaislība un labprātīga, līksma paklausība Kristus prātam ir daudz lielāks pierādījums par to, ka tu neesi Dieva bērns, nekā lēkmjveidīga dievbijība un jūtu reliģija.
Rājieni jums abiem ir pretīgi; tie vienmēr jūsu sirdīs izsauc neapmierinātību un kurnēšanu pret jūsu vislabāko Draugu, Kas vienmēr grib jums darīt labu un Kuru cienīt jums netrūkst iemesla. Jūs paši, no Viņa atšķīrušies, esat apbēdinājuši Dieva Garu, saceļoties pret vārdiem, kurus Viņš ir devis Saviem kalpiem runāt par jūsu rīcību. Šos brīdinājumus jūs neesat uzklausījuši un tā esat atgrūduši Dieva Garu, aizraidīdami to no savām sirdīm; jūs esat kļuvuši bezrūpīgi un vienaldzīgi.
Brāli A, šo daudzo gadu laikā, kuros Dievs uz tava dzīves ceļa ir licis krist lielai gaismai, tev vajadzētu iegūt vērtīgus piedzīvojumus. Es dzirdēju balsi sakām par tevi: "Tas ir neauglīgs koks; kāpēc lai tā neauglīgie zari aizēno vietu, kuru būtu varējis ieņemt kāds auglīgs koks? Nocērt to; kāpēc lai tas apgrūtina zemi?" Tad es dzirdēju žēlastības mīlīgās balss aizlūdzošās skaņas, kas teica:/189/ "Saudzē to vēl mazliet. Es aprakšu zemi ap tā saknēm. Es izgriezīšu liekos zarus. Dod tam vēl vienu izdevību; un, ja arī tad tas nenesīs augļus, tad Tu to varēsi nocirst." Tā neauglīgajam kokam piešķirts vēlreiz īss pārbaudes laiks, vēl viens īss laika sprīdis, lai neauglīgajā, tukšajā dzīvē parādītos ziedi un nobriestu augļi. Vai dotā izdevība tiks izmantota? Vai Dieva Gara brīdinājumu ievēros? Jēzus vārdi par Jeruzalemi, kad tā bija
nonicinājusi sava Glābēja laipni piedāvāto pestīšanu, būtībā attiecas arī uz tevi: "Ak, Jeruzaleme, Jeruzaleme... cik reizes Es tavus bērnus esmu gribējis sakrāt, kā vista sakrāj savus cālīšus apakš spārniem, bet jūs negribējāt." Kristus lūdza un aicināja, bet ļaudis, kurus Viņš bija nācis glābt, Viņa mīlestībai neatbildēja. Tu tev dotajās dienās neesi rīkojies labāk kā nabaga sevi piekrāpjošie, apstulbotie jūdi savās dienās. Tev bija iespējams izmantot svētas priekštiesības un izdevības un pilnveidot kristīgu raksturu; tomēr tava sirds bija nepaklausīga, un tu "neesi gribējis" pazemot pats sevi, lai patiesi atgrieztos un dzīvotu Dieva prasībām paklausīgu dzīvi.
Neapmierinātība un kurnēšana, ko daži izteikuši vārdos, ir pūžņojušas arī tavā dvēselē, lai gan tu neesi uzdrošinājies savu domu saturu izteikt skaidros vārdos. Birojam un visiem tur esošajiem būtu bijis labāk, ja tu no tā būtu aizgājis jau pirms daudziem gadiem. Jo vairāk tev bija gaismas, jo vairāk priekštiesību tu baudīji, jo mazāk tu biji atklāti godīgs un patiess. Tava sirds bija miesīga* un tu neņēmi vērā skaidri teikto Dieva Vārdu. Kaut gan ar brīdinājumiem un padomiem tu esi bijis apņemts kā ar kādu sētu un esi redzējis visstiprākos pierādījumus, ka Dievs ir šinī darbā un ka uz tevi ir runājusi Viņa balss, tomēr tu esi nonicinājis un atmetis svinīgos brīdinājumus un apzināti esi gājis pa savu savtīgo ceļu.
Reizēm tevī ir pamodušās bailes, tomēr tu nekad neesi izpratis savu nožēlojamo garīgo stāvokli un lielās briesmas. Tu atkal un atkal esi kritis atpakaļ tanī pašā vienaldzības un savtīguma stāvoklī. Tava grēku nožēla nekad nav bijusi pietiekoši dziļa, lai izsauktu pilnīgu reformu. Tavs darbs ir bijis virspusējs, bet ne tāds, kas pilnīgi /190/
pārveido un kas nepieciešams, lai Dievs tevi pieņemtu. Kristus saka: "Kas Man seko, tas nestaigās tumsā." Tomēr lielākajā savas kristīgās dzīves apliecināšanas laikā tu esi staigājis tumsā, jo tu neesi savienojies ar Debesīm un neesi saņēmis Dieva Gara skaidro gaismu.
Ja tu ik dienas būtu atradies savienībā ar Kungu un būtu kopis mīlestību uz dvēselēm, tad tu būtu izaudzis no sava es un būtu kļuvis par nopietnu strādnieku Kunga vīnkalnā. Tu būtu sapratis, ka uzticīga dzīves pienākumu pildīšana pasargā no pašmīlības un savtīgiem priekiem. Tu neesi bijis čakls, lai ik dienas meklētu jaunus tālākus piedzīvojumus. Tu šajā laikā varēji būt drošs un uzticams vīrs katrai atbildīgai vietai, bet tagad savtīgums ir iezīmējies visās vietās, pie kurām tu pieliki savu roku. Tu esi bijis gudrs pats savās acīs, bet neesi iemantojis gudrību, kas nāk no daudzu gadu piedzīvojumiem.
B ir bijis tukšs un godkārīgs. Viņš būtu varējis pastāvīgi iet uz priekšu, pieaugt žēlastībā, tomēr ārējais izskats viņam licies svarīgāks nekā iekšējais rotājums, svarīgāks pat par lēnprātīga un klusa gara ietērpu, kuru Dievs vērtē tik augstu. Neticīgie, kuri strādājuši birojā un kuriem nebija jums līdzīgas gaismas par tagadējo patiesību, tomēr ir daudz uzticīgāki un apzinīgāki par jums abiem, kurus es te uzrunāju. Ja jūs būtu centušies kopā ar Kristu sakrāt, tad daži no viņiem tagad atrastos patiesībā kopā ar mums. Jūsu dzīve viņiem bija par piedauzīšanās akmeni. Dievs raugās uz šiem neticīgajiem ar lielāku līdzcietību un labvēlību nekā uz tiem, kas tic patiesībai, tomēr ar saviem darbiem to aizliedz. Ticība, kuru pēc vajadzības var nolikt pie malas, kuru var uzvilkt un novilkt kā kādu apģērba gabalu, nav Kristus reliģija, bet gan viltots mākslīgs veidojums, kas neizturēs pat šīs pasaules pārbaudījumu. Patiesa reliģija vienmēr skaidri redzama vārdos, izturēšanās veidā un katrā mūsu dzīves darbā. īstiem Kristus sekotājiem reliģija nekad nedrīkstētu būt atdalīta no viņu /191/ nodarbošanās. Tai jāiet roku rokā ar mūsu parastajiem darbiem. Dieva pavēles stingri jāievēro visos mūsu laicīgajos darījumos, katrā sīkumā. Apziņai, ka esam Dieva bērni, va-jadzētu cēlināt pat mūsu ikdienas dzīves pienākumu raksturu, ierosinot mūs būt dedzīgiem garā, nevis kūtriem savā darbā. Šādas reliģijas cēlais, apzinīgais godīgums izturēs kritizējošās pasaules pārbaudi.