Mēs nevaram apvainot Mozu, ka viņš būtu kļūdījies, kaut arī ļaudis kurnēja pret viņa rīcību. Viņu pašu nepaklausīgās un nepaļāvīgās sirdis viņus ierosināja nosodīt vīru, kuru Dievs bija
sūtījis, lai vadītu Viņa tautu. Mozus rīkojās Kunga bijībā un saskaņā ar Viņa norādījumiem, pilnīgi uzticoties Viņa apsolījumiem, bet tie, kuriem viņu vajadzēja atbalstīt, kļuva mazdūšīgi un savā priekšā nesaskatīja neko citu kā tikai nelaimi, sakāvi un nāvi.
Kungs vada Savus ļaudis, kas tic tagadējai patiesībai. Viņš nodomājis sasniegt svarīgus rezultātus un, Savā iepriekš paredzēšanā ejot uz šo mērķi, Saviem ļaudīm saka: "Ejiet uz priekšu!" Tiešām ceļš vēl nav atvērts; bet, ja viņi ies uz priekšu ticības spēkā un drosmē, tad Kungs nolīdzinās ceļu viņu acu priekšā. Vienmēr ir bijuši tādi, kas līdzīgi senajam Izraēlam sūdzas un žēlojas un savās grūtības apvaino tos, kurus Dievs pamodinājis sevišķam nolūkam, lai Viņa darbs ietu uz priekšu. Viņi nespēj saprast, ka Dievs viņus pārbauda, novedot grūtībās, no kuram izglābt spēj vienīgi Viņa roka.
Ir laiki, kad kristieša dzīve liekas briesmu apņemta un, šķiet, pienākumu pildīt ir grūti. Iztēle aino tuvojošos bojā eju, cietumu vai nāvi. Tomēr pāri visiem drosmi atņemošajiem apstākļiem Dieva balss skaidri saka: "Ejiet uz priekšu!" Mums jāpaklausa šai pavēlei, lai arī kāds būtu iznākums, pat ja mūsu skats nevar izspiesties cauri tumsai un mēs jūtam augstos viļņus sitamies pie kājām.
Ebreji bija noguruši un izbiedēti; bet, ja viņi būtu palikuši uz vietas, kad Mozus pavēlēja iet uz priekšu, /27/ ja viņi būtu atteikušies tuvoties Sarkanajai jūrai, tad Dievs viņiem nekad nebūtu pavēris ceļu. Ejot lejā tieši pie paša ūdens, viņi rādija, ka tic caur Mozu runātajam Dieva Vārdam. No savas puses viņi darīja visu, kas bija viņu spēkos, un tad Izraēla Varenais darīja Savu daļu un pašķīra ūdeņus, izveidojot viņu kājām ceļu.
Mākoņi, kas klāj mūsu ceļu, nekad neizklīdīs šaubīga un atturīga gara priekšā. Neticība saka: "Mēs nekad nepārvarēsim šos šķēršļus; nogaidīsim, līdz tie tiek novērsti un mēs skaidri ieraugām savu ceļu." Bet ticība drosmīgi spiežas uz priekšu, cerēdama visu, ticēdama visu. Paklausība Dievam droši nesīs uzvaru. Tikai caur ticību mēs varam aizsniegt Debesis.
Ir ļoti liela līdzība starp mūsu un Izraēla bērnu vēsturi. Dievs izveda Savus ļaudis no Ēģiptes tuksnesī, kur viņi varēja turēt Dieva likumus un paklausīt Viņa balsij. Ēģiptieši, kas neņēma vērā Kungu, bija apmetušies tuvu pie viņiem; tomēr, kas Izraēlam bija lielas gaismas plūdi, ap-gaismojot visu nometni un apmirdzot viņu priekšā esošo teku, tas faraona karapulkiem bija mākoņu ēna, darot nakts tumsu vēl tumšāku.
Tā šajā laikā ir ļaudis, kurus Dievs darījis par Savu likumu glabātājiem. Tiem, kas paklausa likumiem, Dieva baušļi ir kā uguns stabs, apgaismodami un vadīdami viņus ceļā uz mūžīgo pestīšanu. Bet tiem, kas šos likumus neņem vērā, tie ir līdzīgi nakts mākoņiem. "Kunga bijāšana ir gudrības iesākums." Dieva Vārda saprašana ir labāka par visām citām zināšanām. Dieva baušļu turēšanā ir liels atalgojums,
un nekādi laicīgie motīvi nedrīkstētu ne uz acumirkli satricināt kristieša uzticību. Bagātība, gods un pasaulīgais greznums ir tikai kā sārņi, kas ies bojā Dieva dusmības uguns priekšā.
Kungs balss, kas uzticīgajiem pavēl: "Ejiet uz priekšu!" bieži vien līdz pēdējai iespējai pārbauda viņu uzticību. Bet, ja viņi atliktu paklausīšanu, līdz viņu saprašanai tiktu atņemta katra šaubu ēna un vairs nepaliktu nekāda /28/ iespēja neveiksmei vai sakāvei, tad viņi vispār nekad nesāktu virzīties uz priekšu. Kas domā, ka ir neiespējami pakļauties Dieva prātam un ticēt Viņa apsolījumiem, kamēr viss viņu priekšā nav skaidri un gaiši parādīts, tie vispār nekad Viņam nepaklausīs. Ticībai nav zināšanu drošības; tā ir "paļaušanās uz cerējamām un pārliecināšanās par neredzamām lietām." Paklausība Dieva baušļiem ir vienīgais ceļš, kā iegūt Viņa labvēlību. "Ejiet uz priekšu!" - jābūt kristiešu parolei.