Liecības draudzei 4

Lapa kopā 143

Pašpaaugstināšanās

Tieši tas pats gars, kādu tu parādi mājās, lielākā vai mazākā mērā atklāsies arī tavās attiecībās ar draudzes locekļiem. Tava noteiktā griba, tavi nelokāmie ieskati, cik tālu vien iespējams, tiks uzspiesti un darīti par vadošiem citiem. Nekad nedari tā. Tev jāizjūt vajadzība reizēm pakļaut savus spriedumus citu spriedumiem un nepalikt pie saviem ieskatiem līdz tādai pakāpei, kas bieži tuvojas stūrgalvībai. Ja vēlies ik dienas saņemt Dieva svētības, tad tev jāapspiež savas despotiskās tieksmes un tās jāsaskaņo ar dievišķo Priekšzīmi.

Tu bieži neapzinīgi apbēdini savu sievu, io vārdos un rīcībā tu neesi tik maigs, kādam tev vajadzētu būt. Tā tu samazini viņas mīlestību uz tevi un ļauj nemanot /131/ ielīst aukstumam jūsu mājā. Ja tu mazāk domātu pats par sevi un vairāk par savas mājturības vadītājiem, ar pienācīgu cieņu izturoties pret savas ģimenes locekļiem, atļaujot viņiem pareizi izlietot savu personīgo spriedumu, tad tu izsauktu svētības pār sevi un viņiem, un pieaugtu viņu cieņa pret tevi.

Tev ir tieksmes ar zināmu nicināšanu raudzīties uz saviem kļūdainajiem brāļiem, kam dabīgā temperamenta dēļ ir grūti pārvarēt ļaunumu, kas viņus apstāj. Bet Jēzus jūt viņiem līdzi; Viņš mīl viņus un panes viņu vājības, tāpat kā tavējās. Tu dari nepareizi, atraujoties paštaisnības garā no viņiem, pateikdamies Dievam, ka neesi viņiem līdzīgs, bet ka tava ticība un centība ir pārāka nekā šīm nabaga vājajām dvēselēm, kas tumsā un grūtībās pūlas darīt pareizi.

Eņģeļi no skaidrajām un svētajām Debesīm nāk uz šo aptraipīto pasauli, lai justu līdzi visvājākajiem cilvēkiem; un arī Kristus atstāja troni, lai palīdzētu tieši tādiem. Tev nav patiesību turēties savrup no šiem nedrošajiem, grīļojošamies cilvēkiem, ne arī izrādīt savu acīmredzamo pārākumu pār viņiem. Stājies ciešākā savienībā ar Kristu, jūti līdzi maldīgajiem, pacel nogurušās rokas, stiprini drebošos ceļus un saki izbiedētajām sirdīm: esiet stipras. Jūti līdzi un palīdzi viņiem, kā Kristus ir jutis līdzi tev.

Tu esi vēlējies strādāt priekš Kunga. Šeit ir darbs, kas Viņam būs pieņemams, - tieši tas darbs, kurā ir iesaistījušies eņģeļi. Tu vari būt viņu līdzstrādnieks. Bet tu nekad netiksi aicināts sludināt ļaudīm Vārdu. Tu vispār vari pareizi saprast savu ticību, bet tev trūkst skolotājam vajadzīgo īpašību. Tu nespēj piemēroties citu vajadzībām un ceļiem. Tev nav pietiekoša balss stipruma. Pat konferences sapulcēs tu runā par klusu, lai sapulcējušies tevi varētu dzirdēt. Tev, mans mīļais brāli, bieži draud briesmas kļūt garlaicīgam (nogurdinošam). Pat mazās

sanāksmēs /132/ tavas piezīmes ir pārāk garas. Katrs tavs sacītais vārds var būt patiesība, bet, lai tas atrastu ceļu uz dvēseli, tad tam līdzi jāiet garīga spēka degsmei. Ko mēs sakām, tam jābūt patiesībai, kas teikts īstā vietā, un ne tik garai, ka nogurdinātu klausītājus, citādi galvenā doma neatradīs paliekošu vietu viņu sirdī.

Priekš visiem ir darba pietiekoši. Tu, mans mīļais brāli, noteikti vari labi kalpot Kungam, palīdzot tiem, kam visvairāk vajadzīga palīdzība. Tu varbūt jutīsi, ka tavu darbu šinī virzienā nenovērtē, bet atceries, ka arī uz mūsu Pestītāja darbu tie, kam Viņš palīdzēja, skatījās nenopietni. Viņš nāca, lai glābtu pazudušos, bet tieši tie, kurus Viņš nāca glābt, atteicās no Viņa palīdzības un beidzot nodeva Viņu nāvei.

Ja deviņdesmit deviņas reizes no simta tev neveicas, bet izdodas glābt tikai vienu dvēseli no bojā ejas, tad tu esi darījis cēlu darbu priekš Kunga. Bet, lai būtu par Jēzus līdzstrādnieku, tev jākļūst ļoti pacietīgam pret tiem, kuru labā tu strādā, nenicinot darba vienkāršību, bet gan raugoties uz svētīgajiem rezultātiem. Ja tie, priekš kuriem tu strādā, visā pilnībā nesaskaņojas ar tavu prātu, tad tu bieži savā sirdī saki: "Lai viņi iet; viņus nav vērts glābt." Kas notiktu tad, ja Kristus līdzīgā veidā būtu izturējies pret izstumtajiem? Viņš nomira, lai glābtu nožēlojamos grēciniekus, un, ja tu strādāsi tādā pat garā un tādā pašā veidā, sekojot dotajai priekšzīmei un atstājot darba rezultātus Dieva ziņā, tad šinī dzīvē tu nekad nespēsi izmērot sava darba lielo labumu.

Tu tiecies sasniegt augstāku darbu par to, kas dabīgi atrodas tavā priekšā. Tu vēlētos strādāt tikai pie gudrākiem un godājamākiem cilvēkiem. Bet šī cilvēku šķira noteikti pievils tavas cerības. Kas ilgi staigājusi pārkāpumos, tie reti spēj izjust savu pazudušo un bezcerīgo stāvokli. Tev vajadzētu strādāt pazemīgi, līdzīgi Kristum, un tev tava alga nezudīs. Tikpat godājami ir strādāt starp vienkāršiem un

zemiem ļaudīm, vadot viņus pie Pestītāja, kā starp bagātiem un augsti stāvošiem cilvēkiem. Pāri par visu neuzņemies atbildības, kuras neesi spējīgs veikt.

Jādara viss iespējamais, lai mūsu ļaužu sanāksmes /133/ padarītu interesantas. Tu te vari būt liels palīgs, ja iesi pareizu ceļu. Sevišķi atklātās sapulces jācenšas vadīt pareizi. Nedaudzi mērķtiecīgi vārdi par tavu augšupeju dievbijības dzīvē, pateikti skaidri un dzirdami, bez kādas sevišķas piepūles būtu pamācoši citiem un par svētību tavai dvēselei.

Tavai sirdij vajadzīgs Dieva Gara mīkstinošais un klusinošais iespaids. Neviens nedrīkst domāt, ka pietiek ar pareizu patiesības izpratni vien, lai atbilstu Dieva prasībām. Mīlestībai un labvēlībai, kas pastāv tikai tad, kad mūsu draugi atzīst mūsu ceļus par pareiziem, nav patiesas vērtības, jo tādas jūtas ir dabīgas neatdzimušai sirdij. Kas sevi atzīst par Dieva bērniem un apliecina sevi staigājam gaismā, tie nedrīkstētu justies apgrūtināti un aizkai-tināti, ja savā ceļā sastop šķēršļus.

Tu mīli patiesību un esi norūpējies par tās augšupeju. Lai tevi pārbaudītu, Kungs tev liks nonākt dažādos apstākļos. Ja pakļausies disciplīnai un audzināšanai, tu vari attīstīt pareizu kristīgu raksturu. Uz spēles ir liktas tavas dzīvības intereses. Visvairāk tev vajadzīgs patiess svētums un uzupurēšanās gars. Mēs varam iegūt patiesības zināšanas un izlasīt tās visapslēptākos noslēpumus un pat atdot savas miesas, lai tās patiesības dēļ sadedzinātu; tomēr, ja mums nav mīlestības un līdzjūtības, tad mēs esam kā skanīgs varš un zvanīgs zvārgulis.

Attīsti ieradumu vērtēt citus augstāk par sevi. Esi mazāk pašapmierināts, mazāk pašpaļāvīgs; esi pacietīgs, saudzīgs un kop brāļu mīlestību, esi gatavs palīdzēt maldošiem un parādi iežēlu un maigu līdzjūtību pret tiem, kas ir vāji. Lai pagodinātu Kungu, tev nav vajadzīgas atstāt darbu, bet ar katru darbu un vārdu, pildot savu amatu, tu diendienā vari pagodināt Viņu, Kam tu kalpo, iespaidojot par patiesību tos, ar kuriem tev iznāk saskarties.

Esi laipns, maigs un piedodošs pret citiem, Lai paša es pazūd Jēzus mīlestībā, ka vari pagodināt savu Pestītāju un padarīt darbu, kuru Viņš tev norādījis. Cik maz tu pazīsti nabaga dvēseļu sirds mokas, kas saistīti tumsas saitēm /134/ un kam trūkst rakstura stingrības un morālā spēka. Centies izprast citu vājības. Palīdzi trūcīgajiem, sit sevi krustā un ļauj Jēzum valdīt tavā dvēselē, lai savā ikdienas dzīvē tu varētu īstenot patiesības pamatlikumus. Tad tu kā nekad agrāk būsi par svētību draudzei un visiem tiem, ar kuriem tu nāksi saskarē.

Lapa kopā 143