Palikt bez Dieva Gara žēlastības tiešām ir bēdīgi; bet vēl briesmīgākā stāvoklī atrodas tie, kam tik ļoti trūkst garīguma un Kristus un kas tomēr mēģina sevi attaisnot, sekot tiem, kas par viņiem uztraukušies, ka viņu bailes un līdzjūtība ir nevajadzīgas. Briesmīgs ir pašapmānīšanās grēks pār cilvēka prātu! Kāds aklums - saukt gaismu par tumsu un tumsu par gaismu! Uzticīgais Liecinieks mums dod pa-domu pirkt no Viņa zeltu, kas ugunī pārbaudīts, baltas drēbes un acu zāles, šeit ieteiktais, it kā ugunī pārbaudītais zelts, ir ticība un mīlestība. Tas dara sirdi bagātu; jo ir tīrīts, līdz kļuvis šķīsts, un, jo vairāk tas ir ticis pārbaudīts, jo spožāks kļuvis tā mirdzums. Baltās drēbes ir rakstura skaidrība, Kristus taisnība, kas tiek piešķirta grēciniekam. Tas tiešām ir Debesu auduma tērps, kuru ar labprātīgas paklausības dzīvi var pirkt vienīgi no Kristus. Acu zāles ir tā gudrība un žēlastība, kas dara mūs spējīgus izšķirt starp labu un ļaunu un ieraudzīt grēku zem katras maskas. Dievs Savai draudzei devis acis, /89/ un Viņš prasa, lai draudze tās svaidītu ar gudrību, ka varētu skaidri redzēt; bet daudzi gribētu izraut acis no draudzes, ja tikai to varētu, jo viņi negrib, ka viņu darbi nāktu gaismā un tiktu norāti. Dievišķās acu zāles dos skaidru saprašanu. Kristus ir visas žēlastības glabātājs. Viņš saka: "Pērc no Manis.”
Daži cilvēki varbūt sacīs, ka sagaidīt Dieva labvēlību, tāpēc ka dara labus darbus, nozīmē izcelt paša nopelnu. Ir tiesa, ar saviem labajiem darbiem mēs nevaram nopirkt nevienu uzvaru; tomēr bez tiem mēs nevaram būt uzvarētāji. Vienīgi paklausot visiem Kristus dotajiem nosacījumiem, mēs varam iegūt to, ko Viņš mums iesaka pirkt. Patiess skaistums un jaukums, kam neizmērojama vērtība un kas izturēs pārbaudījumus un nelaimes, ir iegūstams vienīgi caur ticību un pazemīgu, lūgšanām bagātu paklausību. Šāds raksturs, kas iztur bēdu un vajāšanu pārbaudi, atklājot savu šķīstumu un sirds siltumu, ir zelts, kas ugunī pārbaudīts un atrasts īsts. Kristus šo dārgo mantu piedāvā pārdot cilvēkam: "Pērc no Manis zeltu, kas uguni pārbaudīts." Nedzīva pienākumu pildīšana bez sirds līdzdalības nedara mūs par kristiešiem. Mums jāiziet no remdenības stāvokļa un jāpiedzīvo patiesa atgriešanās, vai arī mēs pazaudēsim Debesis.
Man norādīja uz Dieva gādību Viņa ļaužu vidū un atklāja, ka katrs šķīstīšanas un attīrīšanas pārbaudījums pierāda, ka daži no tiem, kas sevi apliecina par kristiešiem, ir tikai sārņi. Tīrais zelts vienmēr neparādās. Katras reliģiskas krīzes laikā daži kārdinājumos krīt.
Dieva pieļautie satricinājumi kā sausas lapas aizpūš prom lielu pulku. Labklājība palielina ticības apliecinātāju pulku. Bēdas un nelaimes attīra viņus no draudzes. Šīs šķiras cilvēku gars nav pastāvīgi un izturīgi saistīts ar Dievu. Viņi aiziet, jo nav bijuši mūsējie; kad Vārda dēļ nāk bēdas un vajāšanas, tad daudzi krīt (apgrēkojas).
Lai tie tad atskatās uz laiku dažus mēnešus atpakaļ, kad viņi apsprieda kāda cita cilvēka gadījumu, kura stāvoklis bija līdzīgs tam, kādā viņi pasi tagad nonākuši. Lai viņi rūpīgi cenšas atcerēties sava prāta
slēdzienus attiecībā pret šiem kārdinātajiem. Ja kāds tad viņiem būtu sacījis, ka, neskatoties uz viņu centību un pūlēm labot citus, viņi paši beidzot atradīsies līdzīgā tumsības /90/ stāvoklī, tad viņi būtu atbildējuši, kā Asaels pravietim sacīja: "Vai tad tavs kalps ir suns, ka viņš darītu šādu lielu lietu?”
Viņi paši sevi piekrāpj. Kādu noteiktību viņi parāda mierīgā laikā! Cik tad viņi ir drosmīgi kuģotāji! Bet, kad uzbrūk briesmīgās kārdināšanu un pārbaudījumu vētras, tad, redzi, viņu dvēseles ir iznīcinātas! Cilvēkiem var būt izcilas dāvanas, labas spējas, lieliskas rakstura īpašības, tomēr viens, trūkums, viens apslēpti piekopts grēks var novest cilvēku līdz pilnīgai neveiksmei un bojāejai, tāpat kā viens tārpu saēsts dēlis var būt par iemeslu kuģa bojā ejai.
Mīļais brāli, Dievs Savā aizgādībā tevi ir atvedis no tavām lauku mājām uz —, lai tu te panestu pārbaudījumus, kurus tu nebūtu piedzīvojis, ja paliktu iepriekšējā dzīves vietā. Viņš tev deva dažas norājošas liecības, kuras tu atzini par pareizām; tomēr pārmetumi tevi kaitināja un uztrauca. Tu esi līdzīgs tiem, kas staigāja ar Jēzu līdz brīdim, kad Viņš viņus aicināja pakļauties tos skarošām praktiskām patiesībām. Tu ticībā neesi satvēris spēku izlabot tavā raksturā uzrādītos trūkumus. Tu Dieva priekšā neesi pazemojis savu lepno garu. Tu esi cīnījies un nostājies pret Dieva Garu, kāds tas atklājās pārmetumos. Tava miesīgā, neuzvarētā sirds neļaujas pārvaldīties. Tu neesi sevi audzinājis (disciplinējis). Laiku pa laikam tavs nesavaldītais temperaments, tavs nepakļāvīgais gars ir tevi pilnīgi pārvarējis. Kā gan lai šāda impulsīva, sevi neuzvarējusi dvēsele dzīvo starp skaidrajiem eņģeļiem? Tādu nevar ielaist Debesīs, kā tu pats to zini. Ja tas tā, tad nevar būt par ātru sākt izlabot tavā dabā esošo ļaunumu. Atgriezies un kļūsti kā mazs bērns.
Brāli, tu esi lepns un augstprātīgs. Viss tas ir jānoliek. Tavi radinieki ir mācījušies bīties no tavu dusmu uzliesmojumiem. Tava maigā, dievbijīgā māte ir darījusi to labāko, lai tevi apmierinātu, audzinātu un lutinātu, un ir pūlējusies novērst katru iemeslu, kas varētu izsaukt šo pašpaaugstināšanās un nesavaldīšanās tiekami viņas dēlā. Bet pārliecināšana, lūgšanās un nomierināšanas mēģinājumi tevi ir vadījuši uz domām, ka šis impulsīvais raksturs nav dziedināms un ka tavu draugu pienākums ir to paciest. /91/ Visa šī lutināšana un atvainošana nav dziedinājusi ļaunumu, bet gan otrādi, to it kā atbalstījusi.
Tu necīnījies ar šo ļauno garu un to neuzvarēji. Kad tavs ceļš tika šķērsots, tev tas likās pietiekošs iemesls, lai aizmirstu savu vīrišķību un to, ka esi radīts pēc Dieva līdzības. Šo līdzību tu esi sakropļojis un gandrīz izdzēsis. Tev trūka pašsavaldīšanās, kā arī gribasspēka. Tu biji stūrgalvīgs un pakļāvies sātana varai. Katra reize, kad tu padevies dusmām un nevaldīji pār savām jūtām, ir darījusi stiprāku šo spēcīgo, nevaldāmo gribu. Kungs redzēja, ka tu pats sevi nepazini. Viņš redzēja, ka, ja tu neieraudzīsi pats sevi un savu grēcīgo rīcību īstā gaismā, ja tu neieraudzīsi, cik nepatīkami Dieva skatījumā ir šie dusmu uzliesmojumi, kas ar katru reizi kļūst stiprāki, tad tu noteikti neiegūsi iespēju sēdēt blakus Golgatas Cietējam.
Dievs tevi uzaicina, br. G, nožēlot grēkus un atgriezties un kļūt kā mazam bērnam. Ja patiesībai nebūs svētojošs iespaids uz tavu dzīvi, ja tā nepārveidos tavu raksturu, tad tu neiegūsi iemantojamu tiesu Dieva valstībā. Kungs Savā aizgādībā izvēlējās tevi vēl ciešāk savienot ar Savu darbu. Viņš tevi kā kādu nedisciplinētu jaunu kareivi pieņēma armijā un pakļāva likumiem, noteikumiem, atbildībām un apmācību procesam. No sākuma tava rīcība bija laba un cēla, un tu centies būt uzticīgs savā vietā. Pārbaudījumus tu panesi labāk kā jebkad savas dzīves laikā. Bet sātans nāca ar saviem viltīgajiem kārdinājumiem, un tu tiem kriti par laupījumu. Kungs tevi žēloja un lika Savu roku pār tevi, lai tevi glābtu. Viņš tev deva bagātus piedzīvojumus, no kuriem tu neieguvi tādu labumu, kādu tev vajadzēja iegūt. Līdzīgi Izraēla bērniem, tu drīz aizmirsi Dieva rīcību un Viņa lielo žēlastību. Br. G, atbildot uz lūgšanām, tu tiki dziedināts, un Dievs tev no jauna deva dzīvības laiku; bet tu savā dvēselē ielaidi greizsirdību un skaudību un esi bijis Viņam ļoti nepatīkams. Viņš vēlējās tevi vadīt tur, kur tu varētu attīstīt raksturu, kur tu varētu ieraudzīt un izlabot savus trūkumus.
Tavā audzināšanā un izglītošanā bērnības un jaunības gados ir pielaista izšķirīga kļūda. Tagad tev ir jāmācās lielā pašsavaldīšanās mācība, kuru vajadzēja piesavināties jau agrā bērnībā. Dievs tevi noveda savādākā vidē, kur Viņa Svētais Gars varēja tevi audzināt, lai tu
iegūtu morālu spēku un pašsavaldīšanos un kļūtu par uzvarētāju. Sevis savaldīšana prasa visstingrāko piepūli, visneatlaidīgāko un nešaubīgāko apņemšanos un vislielāko enerģiju. Jau ilgi ierobežojumi tevi uztrauc. Kad kaut kas
notika pret tavu gribu, tad tu esi plosījies līdzīgi iesprostotam lauvam. Audzināšanu, kuru iegūt tev nav palīdzējuši tavi vecāki, tagad tev ir jāiegūst pilnīgi vienam pašam. Jaunu un sīku atvasīti viegli locīt, bet cik grūti tagad, kad tā sazarojusi, saliekusies un kļuvusi cieta. Tavi vecāki pieļāvusi šādu sakropļojumu; un tagad vienīgi caur Dieva žēlastību, savienotu ar tavām neatlaidīgām pūlēm, tu vari kļūt uzvarētājs pār sevi. Caur Kristus nopelnu tu vari atstāt to, kas aptraipa un sakropļo dvēseli un veido kroplu raksturu. Tev jānoliek vecais cilvēks ar tā kļūdām un jāapvelk jaunais cilvēks, Kristus Jēzus. Lai Viņa dzīve ir tavs vadonis, tad tavas spējas un prāts būs veltīti kalpošanai Dievam.
Ak, ja tikai mātes gribētu strādāt gudri, mierīgi un noteikti pie savu bērnu miesīgo tieksmju pārveidošanas un apspiešanas, kāds daudzums grēku tad tiktu iznīcināts jau dīglī un cik daudz grūtību draudzē tad tiktu aiztaupīts! Cik daudzas nelaimīgas ģimenes tad būtu bijušas laimīgas! Daudzas dvēseles mūžīgi pazudīs vecāku nolaidības dēļ, tāpēc ka viņi nav pareizi audzinājuši savus bērnus un nav mācījuši pakļauties autoritātei jau jaunībā. Ja mēs saudzējam kļūdas un ar maigumu mierinām kaislību uzliesmojumus, tad neliekam cirvi pie ļaunuma saknes, bet gan sagādājam bojāeju tūkstošiem dvēseļu. Ak, kā gan vecāki atbildēs Dievam par šo briesmīgo nolaidību savos pienākumos!
Br. G, tu labprāt gribi stāvēt priekšgalā un pavēlēt citiem, bet tev nepatīk, kad tev pavēl. Tāds mēģinājums acumirklī aizdedzina tavu lepnumu. Tava rakstura nesavaldītās īpašības ir pašmīlība un augstprātība, un tās traucē tavu garīgo pieaugšanu. Kam ir šis raksturs, tiem dedzīgi jāķeras pie darba un jāmirst sev, vai arī viņi zaudēs Debesis. Dievs nesamierinās ar Šīm īpašībām, kā to dara mīlošie maldīgie vecāki.