Man rādija, kas ir cilvēks bez Dieva prāta atzīšanas. Noziegumi un netaisnība piepilda viņa dzīves laiku. Bet, kad Dieva Gars viņam atklāj bauslības lielo nozīmi, kāda pārmaiņa tad notiek viņa sirdi. Līdzīgi Belzacaram viņš lasa un izprot Visvarenā Dieva rakstu, un vainas apziņa iegulst viņa dvēselē. Dieva Vārda pērkoni uzmodina viņu no letarģiskā miega, un Jēzus Vārdā viņš sauc pēc žēlastības. Un tādu pazemīgu lūgšanu Dievs vienmēr labprātīgi uzklausīs. Viņš grēku nožēlotāju nekad neaizraidīs prom neiepriecinātu.
Kungs atradis par vajadzīgu ļaut man redzēt Viņa tautas trūkumus un maldus. Kaut arī man tas bija sāpīgi, es, saskaņā ar Dieva Gara priekšrakstiem, uzticīgi esmu darījusi zināmas vainīgajiem viņu kļūdas un dziedināšanas līdzekļus. Tas daudzos gadījumos satrauca apmelotāju mēles un cilvēkos, kuru dēļ es strādāju un cietu, sacēla pret mani rūgtumu. Bet tāpēc es neesmu novērsusies no sava uzdevuma. Dievs man ir devis šo darbu un, Viņa atbalstošā spēka uzturēta, esmu pildījusi man uzticēto grūto pienākumu. Tādā veidā Dieva Gars ir pasludinājis brīdinājumus un sodu, neaizturot arī jaukos žēlastības apsolījumus.
Ja Dieva ļaudis atzītu Kunga rīcību ar viņiem un pieņemtu pamācības, tad savām kājām viņi atrastu taisnu ceļu un gaismu, kas viņus vadītu cauri tumsai un grūtībām. Dāvids /15/ mācījās gudrību no Dieva rīcības ar viņu un pazemīgi noliecās zem Visaugstākā pārmācībām. Nātana uzticīgais ziņojums iepazīstināja viņu ar viņa paša grēkiem un patieso stāvokli un palīdzēja no tiem atbrīvoties. Labprātīgi viņš pieņēma padomu un pazemojās Dieva priekšā. Viņš izsaucās: "Kunga bauslība ir pilnīga un atgriež dvēseli no grēkiem.”
Grēkus nožēlojošiem grēciniekiem nav nekāda iemesla tāpēc izmist, ka viņiem atgādina viņu pārkāpumus un brīdina par draudošajām briesmām. Tieši šīs pūles viņu labā rāda, cik ļoti Dievs viņus mīl un vēlas glābt. Viņiem tikai jāpaklausa Dieva padomam un jādara Viņa prāts, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. Dievs liek Savu maldīgo ļaužu grēkus viņu priekšā, lai viņi tos dievišķās patiesības gaismā varētu redzēt visā to briesmīgumā. Tad viņu pienākums ir uz visiem laikiem no tiem atsacīties.
Dievs šodien ir tikpat spēcīgs glābt no grēka, kāds Viņš bija vectēvu laikā, Dāvida, praviešu un apustuļu laikā. Lielajam svētajā vēsturē aprakstīto gadījumu daudzumam, kad Dievs Savus ļaudis ir atbrīvojis no viņu netaisnības, vajadzētu mūsu laika kristieti iedrošināt dedzīgi pieņemt pamācības un nopietni censties izveidot tādu pilnīgu raksturu, kas izturētu Dieva tiesas pārbaudi.
Bībeles stāsti iedrošina nogurušo sirdi ar cerību uz Dieva žēlastību. Mums nav jāizsamist, redzot, ka citi arī ir cīnījusies ar mums līdzīgām grūtībām, ka viņi krituši kārdināšanās tāpat kā mēs, tomēr no jauna ir guvuši pamatu zem kājām, un Dievs viņus ir svētījis. Inspirētais Vārds ie-priecina un mierina maldīgo dvēseli. Lai gan vectēvi un apustuli bija padoti cilvēcīgām vājībām, tomēr ticībā viņi dzīvojuši tā, ka par viņiem varēja nodot labu liecību, un Kunga spēkā viņi izcīnījuši savas cīņas un krāšņi uzvarējuši. Arī mēs tad varam uzticēties salīdzinošā upura nopelnam un Jēzus Vārdā būt uzvarētāji. Cilvēcība ir bijusi cilvēcība visā pasaules pastāvēšanas laikā, no Ādama līdz mūsu paaudzei, un ne ar ko nesalīdzināma ir bijusi Dieva mīlestība visos laikos.