[479]"Es skatījos," raksta pravietis Daniēls, "iekams krēsli tapa nolikti un Laiku Vecais apsēdās, kam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā šķīsta vilna, Viņa krēsls bija kā uguns liesmas, un tā skrituļi bija degots uguns. Un no Viņa priekšas iztecēja uguns upe. Tūkstošu tūkstoši Viņam kalpoja, un desmit reiz tūkstošu tūkstoši stāvēja Viņa priekšā; tiesa tapa turēta, un grāmatas tapa atvērtas." (Dan. 7:9,10, Glika tulk.)
Tā pravieša skatam tika parādīta lielā un svinīgā diena, kad visas pasaules Tiesnesis izskatīs cilvēku raksturu un dzīvi un katram dos "atbilstoši viņa darbiem". Laiku Vecais ir Dievs Tēvs. Dziesminieks saka: "Pirms kalni radušies, pirms Zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs!" (Ps. 90:2) Tas ir Viņš, visas esamības pirmsākums un visu likumu Autors, kas vadīs šo tiesas sēdi. Lielajā tribunālā kā kalpotāji un liecinieki piedalīsies svētie eņģeļi, kuru skaits ir "desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstošu tūkstoši".
"Un, raugi, Viens nāca debess padebešos kā Cilvēka Dēls un nāca pie Laiku Vecā, un tapa vests Viņa priekšā. Un Viņam tapa dota valdība un godība, un valstība, tā kā visiem ļaudīm, tautām un valodām Viņam jākalpo; (480) Viņa valdība ir mūžīga valdība, kas neiznīkst." (Dan. 7:13,14, Glika tulk.) Šeit aprakstītā Kristus nākšana nav aina no Viņa otrās atnākšanas uz šo Zemi. Te Viņš ierodas pie Laiku Vecā, lai saņemtu valdību, godību un valstību, ko Viņam dos, kad Tas būs pabeidzis savu starpnieka darbu. Lūk, šo nākšanu, nevis Viņa otro adventi virs Zemes saskaņā ar pravietojumu vajadzēja gaidīt 2300 dienu noslēgumā, 1844. gadā. Debesu eņģeļu pavadīts, mūsu lielais Augstais Priesteris tad iegāja vissvētākajā vietā un tur stājās Dieva priekšā, lai cilvēka labā izpildītu savas kalpošanas darba pēdējo fāzi – veiktu izmeklēšanas tiesas darbu un salīdzinātu visus, kuriem vien būs tiesības salīdzināšanu saņemt.
Simboliskajā kalpošanā Salīdzināšanas dienas dievkalpojumos drīkstēja piedalīties vienīgi tie, kuri bija nākuši Dieva priekšā, atzīstot, izsūdzot un nožēlojot savus grēkus, kas pēc tam ar grēku upura asinīm bija ienesti svētnīcā. Tāpat arī lielajā galīgās salīdzināšanas dienā un izmeklēšanas tiesā tiek izskatītas vienīgi Dievu atzīstošo cilvēku lietas. Bezdievīgo tiesāšana būs īpašs un atšķirīgs darbs, kas notiks vēlāk. "Noliktais laiks ir klāt, ka sods sākas pie Dieva nama. Bet, ja papriekš pie mums, kāds gals būs tiem, kas neklausa Dieva Evaņģēlijam?" (1. Pēt. 4:17)
Tiesas spriedumu nosaka Debesu grāmatas, kurās ierakstīti cilvēku vārdi un darbi. Pravietis Daniēls ziņo: "Tiesa tapa turēta un grāmatas tapa atvērtas." Atklāsmes grāmatas sarakstītājs, to pašu notikumu attēlojot, piebilst: "Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem." (Atkl. 20:12)
Dzīvības grāmatā, sākot no pasaules iesākuma, ierakstīti visu to cilvēku vārdi, kas jebkad kalpojuši Dievam. (481) Jēzus saviem mācekļiem sacīja: "Priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti Debesīs." (Lūk. 10:20) Pāvils runā par saviem uzticīgajiem līdzstrādniekiem, "kuru vārdi ir dzīvības grāmatā". (Filip. 4:3) Daniēls, skatoties uz bēdu laiku, "kāds vēl nav bijis", ziņo, ka Dieva ļaudis tiks izglābti, "visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā". (Dan. 12:1) Un apustulis Jānis saka, ka Dieva pilsētā ieies vienīgi tie, kuru vārdi "rakstīti Jēra dzīvības grāmatā". (Atkl. 21:27)
"Piemiņas grāmata ir rakstīta" Dieva priekšā, tajā atzīmēti labie darbi "tiem, kas Kungu bīstas, un tiem, kas Viņa vārdu piemin". (Mal. 3:16, Glika tulk.) Debesīs ir reģistrēti viņu ticībā teiktie vārdi un viņu mīlestības darbi. Uz to atsaucas Nehemija, kad viņš saka: "Piemini mani, mans Dievs, (..) un neizdeldi manu labdarīšanu, ko esmu darījis pie sava Dieva nama." (Nehem. 13:14, Glika tulk.) Dieva piemiņas grāmatā katrs taisnības darbs ir padarīts nemirstīgs. Tur uzticīgi atzīmēta katra atvairīta kārdināšana, katrs uzvarēts ļaunums, katrs maigs, līdzjūtībā teikts vārds. Tur pierakstīta katra uzupurēšanās, kā arī visas ciešanas un bēdas Kristus dēļ. Dziesminieks saka: "Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi skaitījis! Manas asaras savācis savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?" (Ps. 56:9)
Tur atrodas arī cilvēku grēku pārskats. "Jo Dievs ikkatru darbu vedīs tiesā līdz ar visu, kas ir apslēpts, vai tas labs vai ļauns." (Sal. māc. 12:14, Glika tulk.) "Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā." Pestītājs sacīja: "Pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts." (Mat. 12:36,37) Arī apslēptie nolūki un motīvi ir nekļūdīgi reģistrēti, jo Dievs "cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā, un atklās siržu nodomus". (1. Kor. 4:5) "Redzi, Manā priekšā rakstīts (..) par jūsu noziegumiem un par jūsu tēvu noziegumiem kopā." (Jes. 65:6,7)
(482) Dieva priekšā tiek pārbaudīts katrs cilvēka darbs, un pēc tam reģistrēts kā uzticīgs vai neuzticīgs. Pretī katra vārdam Debesu grāmatās ar visstingrāko precizitāti atzīmēts katrs slikts izteiciens, katra savtīga rīcība, katrs neizpildīts pienākums un katrs slepens grēks, līdz ar visu māksloto izlikšanos. Pierakstošais eņģelis ir atzīmējis visus vērā neņemtos Debesu brīdinājumus vai rājienus, izšķiestos acumirkļus, neizlietotās izdevības, iespaidu, kas atstāts uz labu vai ļaunu, ar tā tālu sniedzošajām sekām.
Dieva bauslība ir tā mēraukla, pēc kuras tiesā pārbauda katra cilvēka raksturu un dzīvi. Gudrais vīrs saka: "Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas visiem cilvēkiem. Jo Dievs ikkatru darbu vedīs tiesā." (Sal. māc. 12:13,14) Un apustulis Jēkabs savus brāļus pamāca: "Tā runājiet un tā dariet kā tādi, ko tiesās svabadības likums." (Jēk. 2:12)
Tiem, kurus tiesā atzīs par cienīgiem, būs daļa taisno augšāmcelšanā. Jēzus sacīja: "Kas tiks atrasti par cienīgiem ieiet viņā dzīvē un uzcelties no nāves (..), tie ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni." (Lūk. 20:35,36) Un vēl, Viņš saka, ka "tie, kas labu darījuši", "izies pie augšāmcelšanās uz dzīvību". (Jāņa 5:29) Taisnie mirušie netiks uzmodināti pirms tiesas, kurā viņi tiek atzīti cienīgi celties augšā dzīvībai. Tātad tiesā, kur pārbaudīs viņu dzīvi un izlems tālāko likteni, tie paši nebūs klāt.
Jēzus tur būs kā viņu Aizstāvis, lai par tiem aizlūgtu Dieva priekšā. "Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns." (1. Jāņa 2:1) "Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās Debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā." (Ebr. 9:24) "Tādēļ Viņš arī uz visiem laikiem var izglābt tos, kas caur Viņu pie Dieva nāk, vienmēr dzīvs būdams, lai Viņš tos aizstāvētu." (Ebr. 7:25)
(483) Līdz ar pārskatu grāmatas atvēršanu tiesā, Dieva priekšā tiek pārbaudīta visu to cilvēku dzīve, kas uzticējušies Jēzum. Sākot ar tiem, kas virs zemes dzīvoja pasaules vēstures pirmajos gadsimtos, mūsu Aizstāvis izskata katras sekojošās paaudzes lietas, beidzot pārbaudi ar dzīvajiem. Tiek nosaukts ikviena vārds, rūpīgi izmeklēta ikkatra lieta. Dažu cilvēku vārdi tiek pieņemti, citu atmesti. Ja pārskatu grāmatās atrod, ka kādam palikuši nenožēloti un nepiedoti grēki, tad tā vārds tiek izdzēsts no dzīvības grāmatas un viņa labie darbi – no piemiņas grāmatas. Kungs kādreiz sacīja Mozum: "To, kas pret Mani apgrēkojies, Es izdeldēšu no savas grāmatas." (2. Moz. 32:33) Un pravietis Ecēhiēls apliecina: "Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu (..), tad (..) nepieminēs arī vairs tos taisnos darbus, ko viņš darījis." (Ec. 18:24)
Pretī to cilvēku vārdiem, kas savus grēkus patiesi nožēlojuši un ticībā atsaukušies uz Kristus asinīm kā savu salīdzinošo upuri, Debesu grāmatās tiks ierakstīts – piedots, tādēļ ka viņi būs kļuvuši par Kristus taisnības līdzmantiniekiem un katrs varēs redzēt, ka to raksturs saskan ar Dieva bauslību, tāpēc arī viņu grēki tiek piedoti un izdzēsti un viņi paši atzīti par mūžīgās dzīvības cienīgiem. Kungs ar pravieti Jesaju saka: "Es, Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus." (Jes. 43:25) Jēzus sacīja: "Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un Es viņa vārdu neizdeldēšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu Es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā." (Atkl. 3:5) "Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs." (Mat. 10:32,33)
Vislielākā interese, ar kādu cilvēki seko laicīgu tribunālu lēmumiem, sniedz pavisam vāju priekšstatu par to aizraujošo līdzdalību, kas valda Debesu pagalmos, kad visas pasaules Soģa priekšā nāk dzīvības grāmatā ierakstīto cilvēku vārdi. (484) Dievišķais Vidutājs aizlūdz par visiem, kas uzvarējuši, paļaujoties uz Viņa asinīm, lai tiem tiktu piedoti grēki un viņi varētu atgūt zaudēto Ēdeni, lai tie tiktu kronēti par Viņa līdzmantiniekiem "sākotnējā valstībā". (Mih. 4:8) Krāpjot un kārdinot cilvēku, sātans bija cerējis izjaukt dievišķo plānu sakarā ar cilvēka radīšanu, bet Kristus tagad lūdz, lai šis nodoms tiktu piepildīts tā, it kā cilvēks nekad nebūtu kritis. Aizlūdzot par saviem ļaudīm, Viņš prasa ne tikai pilnīgu piedošanu un taisnošanu, bet arī līdzdalību Viņa godībā un vietu uz Viņa troņa.
Kamēr Jēzus aizlūdz par tiem, kas saņēmuši Viņa žēlastību, sātans Dieva priekšā tos apsūdz kā pārkāpējus. Lielais krāpnieks būs centies viņus novest neticībā un panākt, lai tie vairs nepaļautos uz Dievu, lai atšķirtos no Viņa mīlestības un pārkāptu Kunga bauslību. Pēc tam tas norāda uz viņu dzīves pārskatu, uz viņu rakstura trūkumiem, uz lielo atšķirību no Kristus, kas apkaunojusi viņu Radītāju un Pestītāju, uz visiem to grēkiem, kas izdarīti sātana kārdināšanu rezultātā un kuru dēļ tas tagad pieprasa tos par saviem pavalstniekiem.