Pretstatā tiem, kas tur Dieva baušļus un kam ir Jēzus ticība, trešais eņģelis rāda citu šķiru, kuriem viņu maldu dēļ tiek izteikts svinīgs un briesmīgs brīdinājums: "Ja kas pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem zīmi pie savas pieres un pie savas rokas, tam būs jādzer Dieva dusmu vīns." (Atkl. 14:9,10) Šīs vēsts izpratnei nepieciešams tekstā lietoto simbolu pareizs izskaidrojums. Ko nozīmē zvērs, tēls un zīme?
Pravietiskā līnija, kurā atrodami šie simboli, iesākas Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā ar pūķi, kas cenšas iznīcināt Kristu Viņa piedzimšanas laikā. Par pūķi sacīts, ka tas ir sātans (Atkl.12:9), viņš bija tas, kas Hērodu paskubināja nonāvēt Pestītāju. Bet kristīgās ēras pirmajos gadsimtos sātana galvenais aģents cīņā pret Kristu un Viņa ļaudīm bija Romas impērija, kuras valdošā reliģija bija pagānisms. Tādēļ, lai gan vispirms pūķis attēlo tieši sātanu, tas ir arī pagāniskās Romas simbols.
13. nodaļā (1-10.p.) ir aprakstīts cits zvērs, "līdzīgs pardelim", kam pūķis deva "savu spēku, savu troni un lielu varu". (439) Šis simbols, kā to uzskatīja protestantu lielākā daļa, attēlo pāvestību, kas mantoja senajai Romas impērijai piederošo spēku, troni un varu. Par pardelim līdzīgo zvēru rakstīts: "Tam tika dota mute runāt lielas lietas un zaimus (..). Tad tas atvēra savu muti Dieva zaimošanai, lai zaimotu Viņa Vārdu un Viņa mājokli, tos, kas mājo Debesīs. Tam tika dots karot ar svētajiem un tos uzvarēt, un tam vara tapa dota pār visām ciltīm un valodām, un tautām." Šis pravietojums, kas gandrīz pilnīgi atbilst Daniēla 7. nodaļas mazā raga aprakstam, neapšaubāmi norāda uz pāvestību.
"Vara tam tapa dota karot četrdesmit divus mēnešus." Tālāk pravietis saka: "Es redzēju vienu no viņa galvām līdz nāvei ievainotu." Un atkal: "Kas ņem gūstā, pats aizies gūstā; kas nokauj ar zobenu, to pašu nokaus ar zobenu." Četrdesmit divi mēneši nozīmē to pašu, ko "laiks un divi laiki un puslaiks", tas ir, trīs ar pus gadus vai 1260 dienas (Dan.7. nod.) – laiku, kurā pāvesta vara apspieda Dieva tautu. Šis laiks, kā tas paskaidrots iepriekšējās nodaļās, iesākās ar pāvestības virsvaldības nodibināšanos 538. gadā pēc Kristus un beidzās 1798. gadā. Tad pāvestu saņēma gūstā Francijas armija, līdz ar to nāvīgi ievainojot pāvestības varu un piepildot pravietojumu: "Kas ņem gūstā, pats aizies gūstā."
Šajā brīdī tiek rādīts cits simbols. Pravietis saka: "Es redzēju citu zvēru izkāpjam no zemes: tam bija divi ragi, tādi kā jēram." (Atkl. 13:11) Gan šī zvēra izskats, gan izcelšanās veids rāda, ka ar to simbolizētā tauta nelīdzinās iepriekšējos ainojumos tēlotajām. Lielās, pasauli pārvaldošās valstis pravietim Daniēlam tika rādītas kā plēsīgi zvēri, kas radās, kad "četri debess vēji lauzās uz lielo jūru". (Dan. 7:2) (440) Atklāsmes grāmatas 17. nodaļā eņģelis paskaidro, ka ar ūdeņiem attēlotas "tautas un ļaužu pulki, ciltis un valodas". (Atkl. 17:15) Četri debess vēji, kas lauzās uz lielo jūru, simbolizē briesmīgu iekarojumu un cīņu ainas, kuru norisināšanās laikā attiecīgās valstis ieguva savu varu.
Bet zvēru ar jēram līdzīgajiem ragiem pravietis redzēja "izkāpjam no zemes". Tā attēlotajai tautai jārodas iepriekš neaizņemtā teritorijā un savas varas nostiprināšanai jāizaug pakāpeniski un mierīgi, nesatriecot citas varas. Tātad tā nevar rasties starp vecās pasaules ķildīgajām nācijām – no vētrainās jūras, ko veido "tautas un ļaužu pulki, ciltis un valodas". Tā jāmeklē rietumu kontinentā.
Kura no jaunās pasaules tautām 1798. gadā jau bija kļuvusi tik spēcīga, ar izredzēm kļūt vēl stiprākai un lielākai, kas tagad sev pievērsa visas pasaules uzmanību? Šī simbola identificēšanā nevar būt nekādu šaubu. Ir tikai viena valsts, kas atbilst pravietojuma sīkajam aprakstam, tas nepārprotami norāda uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Oratori un vēsturnieki, aprakstot šīs tautas izcelšanos un izaugsmi, atkal un atkal neapzināti ir lietojuši svētā rakstnieka domu, pat gandrīz tos pašus vārdus. Zvēru ar jēra ragiem ieraudzīja "izkāpjam no zemes", un šeit lietoto vārdu "izkāpt" burtiski var tulkot "izaugt vai uzdīgt kā stādam". Un, kā mēs redzējām, šai tautai jārodas iepriekš neaizņemtā teritorijā. Kāds izcils rakstnieks, attēlodams Savienoto Valstu noslēpumaino izaugsmi "brīvā vietā" (2), saka: "Līdzīgi klusi dīgstošai sēklai mēs izaugām par impēriju." Viens no Eiropas žurnāliem 1850. gadā Savienotās Valstis raksturoja kā apbrīnojamu impēriju, kas pēkšņi "parādījusies" un, "zemei klusējot, ar katru dienu kļuvusi varenāka un lepnāka". (3) Edvards Everets, runājot par šīs nācijas tēviem, (441) sacīja: "Vai viņi meklēja vientulīgu vietu, nekaitīgu tās nepopularitātes dēļ un drošu tās nomaļā izvietojuma dēļ, kur mana Leidenas draudze varētu baudīt sirdsapziņas brīvību? Paskatieties uz šiem milzīgajiem apgabaliem, pār kuriem miermīlīgā uzvaras gājienā tie ir nesuši krusta karogu!" (4)
"Tam bija divi ragi, tādi kā jēram." Jēram līdzīgie ragi norāda uz jaunību, nevainību un lēnprātību, kas patiesi attēlo Savienoto Valstu raksturu laikā, kad pravietis tās redz "izkāpjam", tas ir, 1798. gadā. Starp kristīgajiem trimdiniekiem, kas pirmie aizbēga uz Ameriku, meklēdami patvērumu no savas zemes valdnieku spaidiem un priesteru neiecietības, daudzi vēlējās izveidot valdību, kas balstītos uz plaša pilsoniskās un reliģiskās brīvības pamata. Viņu uzskati izteikti Neatkarības deklarācijā, kas uzsvēra lielo patiesību, ka "visi cilvēki radīti līdzīgi" un apveltīti ar neatņemamām tiesībām uz "dzīvību, brīvību un laimi". Un Konstitūcija iedzīvotājiem nodrošināja pašpārvaldes tiesības, paredzot, ka tautas ievēlēti pārstāvji izdos likumus un rūpēsies par to ievērošanu. Tika garantēta arī reliģiskā ticības brīvība, katram cilvēkam atļaujot pielūgt Dievu saskaņā ar viņa sirdsapziņas pārliecību. Republikānisms un protestantisms kļuva par šīs tautas pamatlikumiem. Šie principi ir arī tās varas un labklājības noslēpums. Ar interesi un cerībām uz šo zemi skatījās visa apspiestā un nomāktā kristīgā pasaule. Miljoni ir meklējuši tās krastus, un Savienotās Valstis tagad ir iekarojušas vietu starp visvarenākajām pasaules tautām.
Bet zvērs ar jēram līdzīgajiem ragiem "runāja kā pūķis. Tam bija pirmā zvēra vara visā pilnībā viņa priekšā, un tas piespieda zemi un tās iedzīvotājus pielūgt pirmo zvēru, kura nāves brūce bija dziedināta (..). (442) Tas aicina zemes iedzīvotājus celt tēlu zvēram, kam ir zobena brūce un kas tomēr palicis dzīvs". (Atkl. 13:11-14)
Jēram līdzīgie ragi un pūķa balss simboliskajā tēlojumā rada spilgtu pretrunu starp tādā veidā attēlotās tautas vārdiem un darbiem. Tautas "runāšana" ir tās likumdošana un tiesas iestāžu lēmumi. Ar tādu rīcību tā pārvērtīs melos tos brīvības un miera principus, ko tā kādreiz izvirzīja kā savas politikas pamatu. Pravietojums, kas apliecina, ka tā runās "kā pūķis" un darīs "visu pirmā zvēra varu", liek skaidri saprast neiecietības un vajāšanu gara attīstīšanos, kādu parādīja ar pūķi un pardelim līdzīgo zvēru attēlotās varas. Un ziņojums, ka zvērs ar diviem ragiem "piespieda zemi un tās iedzīvotājus pielūgt pirmo zvēru", norāda, ka šīs tautas autoritāte tiks izlietota, lai piespiestu ievērot kaut ko tādu, kas pagodinās pāvestību.
Šāda rīcība būtu tieši pretēja šīs valdības principiem, tās brīvo iestāžu raksturam, Neatkarības deklarācijas svinīgajām atziņām un Konstitūcijai. Šīs nācijas dibinātāji gudri centās novērst laicīgās varas izmantošanas iespēju no baznīcas puses, kā arī tādas rīcības neizbēgamās sekas – neiecietību un vajāšanas. Konstitūcija garantē, ka "Kongress neizdos nevienu likumu kaut kādas reliģijas ieviešanai vai arī tās netraucētas pastāvēšanas aizliegšanai" un ka "nekāda reliģija nav padarāma par nosacījumu, kas Savienotajās Valstīs dotu iespēju ieņemt jebkuru uzticības vietu". Tikai atklāti pārkāpjot šos nācijas brīvību sargājošos likumus, pilsoniskās autoritātes var spiest ievērot kādu reliģisku iekārtojumu. Bet tādas rīcības pretrunīgums nebūs lielāks par simbolos attēloto rīcību. Tas ir zvērs ar jēram līdzīgajiem ragiem, kas sevi sauc par skaidru, lēnprātīgu un nekaitīgu, bet runā kā pūķis.
(443) "Tas aicina zemes iedzīvotājus celt zvēram tēlu." Tā skaidri atklāta pārvaldes forma, kurā likumdošanas vara pieder tautai, un tas ir vispārliecinošākais pierādījums, ka Savienotās Valstis ir pravietojumā minētā valsts.
Bet kas ir zvēra tēls? Un kā to veido? Tēlu rada zvērs ar diviem ragiem, un tas ir tēls pirmajam zvēram. Tāpēc tas arī ir nosaukts par zvēra tēlu. Bet, lai uzzinātu, ko tas īsti attēlo un kā to veido, mums jāaplūko paša zvēra – pāvestības – raksturīgākās iezīmes.
Kad pirmā draudze atkāpās no Evaņģēlija vienkāršības un pieņēma pagānu rituālus un ieradumus, tā zaudēja Dieva Garu un spēku, tādēļ, lai pārvaldītu ļaužu sirdsapziņu, sāka meklēt laicīgās varas atbalstu. Rezultātā radās pāvestība, baznīca, kas pārvaldīja valsts varu un izlietoja to savu mērķu sasniegšanai, sevišķi "ķecerības" sodīšanai. Lai Savienotās Valstis izveidotu zvēra tēlu, reliģiskai varai jāiegūst tāda noteikšana pār pilsonisko valdību, ka valsts autoritāte tiktu izmantota baznīcas mērķu sasniegšanai.
Kur vien baznīca ir ieguvusi laicīgu varu, tur tā šo varu ir izlietojusi cilvēku sodīšanai, kas nepiekrīt tās pieņemtajām mācībām. Protestantu baznīcas, kas sekojušas Romas pēdās, veidojot savienību ar laicīgām varām, ir apliecinājušas līdzīgu tieksmi ierobežot cilvēku sirdsapziņas brīvību. Spilgts piemērs ir Anglijas baznīcas ilgstošās sektantu vajāšanas. Sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā gadsimtā tūkstošiem sludinātāju – anglikāņu baznīcas pretinieku – bija spiesti atstāt savas draudzes, un daudziem, kā draudžu ganiem, tā ierindas locekļiem, nācās maksāt naudas sodus, izciest ieslodzījumu, spīdzināšanu vai pat mocekļa nāvi.
Tikai atkrišana pirmajā draudzē izraisīja vēlēšanos meklēt valdības palīdzību, un šis solis sagatavoja ceļu pāvestības, tas ir, zvēra attīstībai. Pāvils sacīja: "(..) vispirms jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam." (2. Tes. 2:3) Tādēļ varam teikt, ka tieši atkrišana draudzē sagatavos ceļu arī zvēra tēlam.
(444) Bībele ziņo, ka pirms Kunga nākšanas būs reliģijas pagrimums, kas līdzināsies tam, kāds pastāvēja pirmajos gadsimtos. "Pēdējās dienās briesmīgi laiki nāks. Jo cilvēki būs pašu mīļotāji, naudas kārīgi, lielīgi, lepni, zaimotāji, vecākiem nepaklausīgi, nepateicīgi, nesvēti, bez mīlestības, nesaderīgi, apmelotāji, kas nesavaldās, kas briesmīgi, kas labu nemīl, nodevēji, nebēdnieki, uzpūtīgi, kas vairāk mīļo kārības nekā Dievu, kas liekas Dieva bijāšanu cienījoši, bet Viņa spēku aizliedz." (2. Tim. 3:1-5, Glika tulk.) "Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām." (1. Tim. 4:1) Sātans strādās "ar visu viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem". Un visi, kas "patiesības mīlestību nav pieņēmuši, ka taptu svēti", tiks atstāti, lai pieņemtu "spēcīgu maldīšanās garu, ka tie tic meliem". (2. Tes. 2:9-11, Glika tulk.) Kad būs aizsniegts šis bezdievības stāvoklis, sekos tādi paši rezultāti kā pirmajos gadsimtos.