Par šī darba progresu atbildīgi ir ne tikai iesvētīti sludinātāji. Katrs, kas pieņēmis Kristu, ir aicināts darboties citu cilvēku glābšanas labā. “Un Gars un līgava saka: “Nāc!” Un, kas to dzird, lai saka: “Nāc!”’” (Atkl. 11:17) Uzdevums sniegt šo aicinājumu attiecas uz visu draudzi. Ikvienam, kas to dzirdējis, labā vēsts jāatbalso pāri kalniem un ielejām, sakot: “Nāc!”
Tā ir liktenīga kļūda, iedomāties, ka dvēseļu glābšanas darbs atkarīgs vienīgi no sludinātāja. Vīriem, uz kuriem Kungs uzlicis lielākas atbildības, vajadzētu iedrošināt pazemīgus, svētījušos ticīgos uzņemties tiem no Meistara paredzētos pienākumus Viņa vīnakalnā. Tiem, kas vada Dieva draudzi, jāsaprot, ka Pestītāja uzdevums ir dots visiem, kas tic Viņa vārdam. Dievs savā vīnakalnā grib sūtīt daudzus, kuri kalpošanai nav nošķirti ar roku uzlikšanu.
Simti, jā, pat tūkstoši, kas dzirdējuši pestīšanas vēsti, vēl stāv bezdarbībā uz tirgus laukuma, lai gan tie varēja iesaistīties kādā aktīvā darba nozarē. [111] Uz tādiem Kristus saka: “Ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba? “ un piebilst: “Ejiet jūs arīdzan vīnadārzā.” (Mat. 20:6,7) Kāpēc tomēr tik daudzi neatsaucas šim aicinājumam? Vai viņi uzskata, ka tiem ir attaisnojums, ja nav stāvējuši aiz katedras? Lieciet tiem saprast, ka tūkstošiem vienkāršu un uzupurīgu draudzes locekļu ir darāms plašs darbs, kas nav saistīts ar runātāja pulti.
Dievs ir ilgi gaidījis, lai kalpošanas gars pārņemtu visu draudzi, lai katrs strādātu Kunga labā saskaņā ar savām spējām. Ja Dieva draudzes locekļi, izpildot Evaņģēlija uzdevumu, darītu tiem norādīto darbu vajadzīgajā nozarē savās mājās un ārpus tām, tad visa pasaule drīz tiktu brīdināta, un Kungs Jēzus atgrieztos uz šo Zemi ar spēku un lielu godību, jo “šis Valstības Evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mat. 24:14)