Šis pravietojums ir piepildījies redzamā veidā. Jēzus sekotājus ir piemeklējuši visdažādākie apvainojumi, nicinājumi un nežēlība, uz ko vien sātans ir varējis uzkūdīt cilvēku izgudrošanas spējas. Un tas redzamā veidā piepildīsies arī turpmāk, jo miesīgā sirds vēl arvien ir ienaidā ar Dieva likumu un negrib pakļauties tā prasībām. [85] Pasaule šodien nav lielākā saskaņā ar Kristus mācību, nekā tas bija apustuļu dienās. Tas pats naids, kas pamudināja saukt: “Sit Viņu krustā! Sit Viņu krustā!”, tas pats naids, kas skubināja vajāt mācekļus, nepaklausības bērnos darbojas vēl šodien. Tas pats gars, kas tumšajos viduslaikos tik daudzus vīriešus un sievietes nodeva cietumam, izsūtīšanai un nāvei, kas izdomāja inkvizīcijas smalkās spīdzināšanas metodes, kas izplānoja un īstenoja Bartolomeja nakts asinspirti un aizdedzināja Smitfīldas ugunis, vēl joprojām ar ļaunu spēku darbojas neatdzimušajās sirdīs. Patiesības vēsturē vienmēr ir bijuši sastopami ziņojumi par cīņu starp labo un ļauno. Evaņģēlija sludināšana šajā pasaulē vienmēr ir virzīta uz priekšu, saduroties ar pretestību, briesmām, zaudējumiem un ciešanām.
Bet kas deva spēku tiem, kuri pagātnē cieta vajāšanas Kristus dēļ? Tā bija vienotība ar Dievu, vienotība ar Svēto Garu un ar Jēzu Kristu. Pārmetumi un vajāšanas daudzus ir šķīruši no Zemes draugiem, bet nekad no Kristus. Vētrās pārbaudīto Zemes bērnu Pestītājs nekad nav mīlējis sirsnīgāk kā tad, kad tas tiek nicināts patiesības dēļ. “Es to mīlēšu,” sacīja Kristus, “un tam parādīšos.” (Jāņa 14:21) Kad ticīgais tiek vests pasaules tribunālos uz apsūdzēto sola, tad Kristus atrodas viņam blakus. Kad viņš ir ieslodzīts cietuma mūros, tad Kristus tam atklājas un iepriecina viņa sirdi ar savu mīlestību. Kad viņš Kristus dēļ cieš nāvi, Pestītājs saka: “Tie var nonāvēt miesu, bet nevar kaitēt dvēselei.” “Turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis.” “Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” (Jāņa 16:33; Jes. 41:10)
“Kas uz to Kungu cer, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs kā Ciānas kalns. Ap Jeruzālemi ir kalni visapkārt, tā ir tas Kungs ap savu tautu no šī laika mūžīgi.” “No spaidiem un no varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs.” (Ps. 125:1,2; 72:14)
“Tas Kungs Cebaots viņus pasargās (..). Tas Kungs, viņu Dievs, (..) tos izglābs tanī dienā kā savas tautas ganāmo pulku; kā dārgakmeņi pieres rotā tie mirdzēs Viņa zemē.” (Cah. 9:15,16)