Draudze ir Dieva iekārtota pārstāvniecība patiesības pasludināšanai, no Viņa pilnvarota veikt īpašu darbu; un, ja tā ir lojāla, paklausot visām Viņa pavēlēm, tad tajā mājos dievišķās žēlastības varenais skaistums. Ja tā būs uzticīga savam uzdevumam, ja tā pagodinās Kungu, Israēla Dievu, tad nav varas, kas tai spētu pretoties.
Dedzīga nodošanās Dievam un Viņa lietai lika mācekļiem ar varenu spēku liecināt par Evaņģēliju. Vai līdzīgai dedzībai nevajadzētu arī mūsu sirdīs izraisīt apņemšanos stāstīt par Kristus glābjošo mīlestību un par Viņa krustā sišanu? Katra kristieša priekšrocība ir ne tikai gaidīt Pestītāja atnākšanu, bet arī to pasteidzināt.
[601] Ja draudze uzvilks Kristus taisnības tērpu, atteikdamās no katras savienības ar pasauli, tad to sagaida spožas un godības pilnas dienas rītausma. Tās dzīvē vienmēr droši piepildīsies Dieva apsolījumi. Viņš to izveidos par mūžīgu krāšņumu, par daudzu paaudžu prieku. Patiesība, aiziedama garām tiem, kas to nicina un atmet, noteikti uzvarēs. Lai gan reizēm šķietami aizkavēta, tās virzība uz priekšu tomēr nekad nav apturēta. Kad Dieva vēsts sastopas ar pretestību, Viņš tai piešķir papildus spēkus, lai tā radītu vēl lielāku iespaidu. Apveltīta ar dievišķu enerģiju, tā izlauzīs sev ceļu cauri visstiprākajiem aizsprostiem un pārvarēs katru šķērsli.
Kas uzturēja Dieva Dēlu Viņa ciešanu un uzupurēšanās pilnajā dzīvē? Viņš jau tad garā skatīja savas dvēseles grūtā darba augļus un bija apmierināts. Domājot par mūžību, Kristus apzinājās to cilvēku laimi, kas Viņa pazemošanās rezultātā saņems piedošanu un mūžīgu dzīvību. Viņa ausis uztvēra atpestīto gaviles. Viņš dzirdēja izglābtos dziedam Mozus un Jēra dziesmu.
Arī mums ir atļauts ieskatīties nākotnē, Debesu svētlaimē. Bībelē ir atklātas nākamās godības ainas, ko ieskicējusi Dieva roka, un tās ir ļoti dārgas Viņa draudzei. Ticībā mēs varam stāvēt uz mūžīgās pilsētas sliekšņa un dzirdēt laipno apsveikšanu, ko saņem tie, kas šinī dzīvē sadarbojušies ar Kristu un ciešanas Viņa dēļ uzskatījuši par pagodinājumu. Atskanot vārdiem: “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie,” tie nomet savus vainagus pie Pestītāja kājām, izsaukdamies: “Cienīgs ir Jērs, kas tapa nokauts, ņemt varu, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību (..). Tam, kas sēd goda krēslā, un Jēram, lai ir pateicība, gods, slava [602] un vara mūžu mūžos.” (Mat. 25:34; Atkl. 5:12,13)
Tad atpirktie apsveic tos, kas viņus vadījuši pie Pestītāja, un visi vienoti slavē Kristu, kurš mira, lai cilvēcīgās būtnes varētu dzīvot tikpat ilgi, cik Dievs. Cīņa beigusies, pārbaudes laiks ir pagājis. Visas Debesis pilda uzvaras dziesmas, atpirktajiem uzsākot līksmo melodiju: “Cienīgs, cienīgs ir Jērs, kas tapa nokauts un atkal dzīvo, varenais, brīnišķais Uzvarētājs.”
“Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja. No visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un sauca skaņā balsī: ”Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” (Atkl. 7:9,10)
“Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.” “Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” (Atkl. 7:14-17; 21:4)