Pravieši un ķēniņi

Elena Vaita

Lapa kopā 125

3. Augstprātība labklājībā

Būdams viens no lielākajiem ķēniņiem, kāds jebkad valdījis, Salamans kļuva par izvirtuli, par citu lietotu darbarīku un vergu. Kādreiz cēlo un vīrišķīgo raksturu nomainīja nespēks un nenoteiktība. Ticību dzīvajam Dievam aizstāja ateistiskas šaubas. Neticība iznīcināja viņa laimi, padarīja vājāku pamatlikumu izpratni un pazemoja dzīvi. Augstsirdības un taisnības vietā, kas raksturoja viņa valdīšanas sākumu, nāca apspiešana un varmācība. Ak, nabaga trauslā cilvēka daba! Cik maz Dievs var darīt tāda cilvēka labā, kas zaudējis atkarības izjūtu no sava Radītāja!

Šajos atkrišanas gados pastāvīgi pieauga Israēla garīgais pagrimums. Un kā gan varēja būt citādi, ja tautas ķēniņš savas intereses bija savienojis ar sātana darba rīkiem? Šos iespaidus ienaidnieks izmantoja, cenšoties samulsināt israēliešu uztveri par patiesu un viltotu Dieva pielūgšanu, un tie kļuva par viegli iegūstamu laupījumu. Tirgošanās ar citām tautām tos noveda ciešā saskarē ar ļaudīm, kas Dievu nemīlēja, kā rezultātā ļoti samazinājās viņu pašu mīlestība uz Kungu. Tika noslāpēta asā izjūta par Dieva rakstura skaidrību un svētumu. Atsakoties staigāt paklausības taku, viņi padevās taisnības ienaidniekam. Par vispārēju ieradumu kļuva laulības ar elku kalpiem, [59] un israēlieši ātri zaudēja nepatiku pret svešiem dieviem. Piekopa daudzsievību. Elkiem kalpojošās mātes, audzinot savus bērnus, tos mācīja ievērot pagānu rituālus. Dažu dzīvē Dieva noteikto skaidro reliģiju aizstāja vistumšākā elku pielūgšana.

Kristiešiem sevi jāsaglabā tīrus un šķirtus no pasaules, no tās gara un iespaida. Dievs pilnībā spēj mūs uzturēt pasaulē, bet mēs nedrīkstam būt no pasaules. Viņa mīlestība nav mainīga un svārstīga. Viņš vienmēr ir nomodā par saviem bērniem, un Viņa rūpes un gādība nav izmērojama. Bet Viņš prasa nedalītu uzticību. “Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mat. 6:24)

Salamans bija apveltīts ar brīnišķīgu gudrību, bet pasaule to aizvīla no Dieva. Šodien cilvēki nav par viņu stiprāki; tie ir tikpat vāji, tikpat ātri padodas iespaidiem, kas izraisīja viņa atkrišanu. Kā Dievs brīdināja Salamanu par tam draudošajām briesmām, tā Viņš šodien brīdina savus bērnus nepakļaut briesmām savas dvēseles, saradojoties ar pasauli. “Tāpēc izejat no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka tas Kungs, Visuvaldītājs.” (2. Kor. 6:17,18)

Labklājībā uzglūn briesmas! Visos gadsimtos bagātība un gods ir apdraudējuši pazemību un garīgumu. Ne jau tukšu trauku ir grūti panest; rūpīgi līdzsvarojams ir tieši līdz malām piepildītais. [60] Piemeklējumi un pretestība var izraisīt bēdas, bet garīgajai dzīvei visdraudošākā ir labklājība. Ja cilvēks neatrodas pastāvīgā pakļautībā Dieva gribai, ja viņš nav svētījies patiesībā, tad labklājība noteikti pamodinās dabisko tieksmi uz iedomību.

Visdrošāk ir uzturēties pazemības ielejā, kad cilvēks atļauj Dievam sevi mācīt un vadīt ikkatrā solī. Bet ļaudis, kas stāv it kā īpašā virsotnē un, pateicoties savam stāvoklim, iedomājas, ka tiem ir liela gudrība, atrodas nopietnās briesmās. Ja viņi nepieķersies Kungam, tad noteikti kritīs.

Kur vien tiek kopts lepnums un godkāre, tur dzīve ir samaitāta, jo lepnums, neizjuzdams nekādu vajadzību, aizslēdz sirdi mūžīgajām Debesu svētībām. Tas, kurš tiecas paaugstināties, atradīs ka tam trūkst Dieva žēlastības, kuras spēkā iegūstama patiesa bagātība un prieks. Bet tas, kas visu dos un visu darīs Kristum par godu, piedzīvos piepildāmies apsolījumu: “Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Sal. pam. 10:22) Ar maigu žēlastības pieskārienu Pestītājs atbrīvos dvēseli no nemiera un nesvētas pašpaļāvības, apmainīs ienaidu pret mīlestību un neticību pret uzticību. Ja Viņš kādai dvēselei liek dzirdēt vārdus: “Seko Man”, tad pasaules burvīgums tiek salauzts. Pie Viņa balss skaņas zūd godkāres un alkatības gars, un cilvēks atbrīvots ceļas, lai sekotu Jēzum.

Lapa kopā 125