Bet cik ļoti šī bauslība ir pazemota! Pasaule šodien ir atklāti sacēlusies pret Dievu. Tā tiešām ir spītīga paaudze, pilna nepateicības, formālisma, negodīguma, lepnuma un atkrišanas. Bībeli ļaudis nevērtē un patiesību ienīst. Jēzus redz, kā Viņa bauslību atmet, Viņa mīlestību noniecina un vēstnešus uzlūko ar vienaldzību. Viņš ir runājis, vadoties no žēlastības, bet tā netiek atzīta. Viņš ir brīdinājis, bet to neņēma vērā. Cilvēka dvēseles dievnams pārvērties par netīru tirgu. Tajā piekopj savtību, skaudību, lepnību un ļaunprātību.
Daudzi pat nevilcinās zoboties par Dieva Vārdu. Tos, kas šo Vārdu pieņem tā, kā tas uzrakstīts, izsmej. Pieaug nicinoša izturēšanās pret Dieva likumiem un kārtību, izsmalcināta Jehovas skaidro pavēļu apgānīšana. Nogriežoties no paklausības takas, seko varmācība un noziegumi. Lieciet vērā postu un nelaimi, ko piedzīvo daudzie elku pielūdzēji, velti meklējot laimi un mieru!
Lieciet vērā vispārējo Sabata baušļa neievērošanu! Pavērojiet arī to cilvēku pārdrošo bezkaunību, [186] kas izdod likumus pirmās nedēļas dienas iedomātā svētuma sargāšanai un tajā pašā laikā ar likumu legalizē alkohola pārdošanu. Turēdami sevi gudrākus par to, kas rakstīts, tie cenšas apspiest cilvēku sirdsapziņu, bet viņu sankcijas vada uz ļaunu, padarot ļaudis rupjus un iznīcinot būtnes, kas radītas pēc Dieva līdzības. Šādu likumdošanu iedvesmo pats velns. Viņš labi zina, ka cilvēcisko dekrētu paaugstināšana dievišķo likumu vietā ir nolādēta, tādēļ dara visu iespējamo, lai vadītu cilvēkus pa plato ceļu, kas aizved pazušanā.
Ļaudis jau tik ilgi ir dievinājuši cilvēku uzskatus un viņu ieviesto kārtību, ka gandrīz visa pasaule kalpo elkiem. Un tas, kas visiem spēkiem pūlas pārgrozīt Dieva baušļus, izlieto ikvienu pievilšanas paņēmienu, lai cilvēki nostātos pret Dievu un pret zīmi, pēc kuras var pazīt taisnos. Tomēr Kungs ilgi necietīs sava likuma pārkāpšanu, bet vainīgos sodīs. Nāk laiks, kad “cilvēku lepnās acis tiks apkaunotas un vīru iedomība pazemota, vienīgi tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā”. (Jes. 2:11)
Kaut arī Dieva likumus apšauba, izsmej un aizliedz, kaut arī pasaules gars vēl šodien var daudzus pārvaldīt un aptraipīt, kaut arī Dieva darbs tiek uzturēts ar lielām grūtībām un pastāvīgu uzupurēšanos, tomēr, laikam beidzoties, patiesība tiks atkal paaugstināta.
Dieva darbam virs zemes noslēdzoties, Viņa bauslības karogs tiks atkal paaugstināts. Var dominēt maldīgas reliģijas, var vairoties noziegumi un daudzu mīlestība var [187] izdzist; Golgātas krustu var neievērot un tumsība līdzīgi līķautam var pārklāt pasauli; pret patiesību var vērsties visu populāro kustību spēki, un atkārtoti var tikt radīti visdažādākie plāni, lai pretotos Dieva ļaudīm, bet lielākajā briesmu brīdī Elijas Dievs pamodinās cilvēciskus darbarīkus, kas nesīs vēsti, ko neviens nevarēs apklusināt. Zemes biezi apdzīvotajās pilsētās un vietās, kur ļaudis visvairāk runājuši pret Visaugstāko, tad atskanēs spēcīga nopēluma balss. Dieva izredzēti vīri droši un atklāti apsūdzēs draudzi par savienošanos ar pasauli. Tie nopietni aicinās ļaudis atstāt cilvēku ieviesto kārtību un ievērot patieso Sabatu. Katrai tautai tie pasludinās vēsti: “Bīstieties Dievu un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda; pielūdziet To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus. (..) Ja kas pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi uz savas pieres vai savas rokas, tam būs arī jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts, kas ieliets Viņa bardzības kausā (..).” (Atkl. 14:7-10)
Dievs savu derību nelauzīs, nedz izmainīs to, par ko runājušas Viņa lūpas. Viņa Vārds pastāvēs stiprs mūžīgi, tikpat negrozāms kā Viņa goda krēsls. Tiesā šī ar Dieva pirkstu rakstītā derība tiks skaidri izcelta un pasaulei būs jāstājas bezgalīgās Taisnības priekšā, lai saņemtu spriedumu.
Šodien, tāpat kā Elijas dienās, ir skaidri izteikta demarkācijas līnija starp Dieva baušļu turētājiem un elku kalpiem. [188] “Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm?” sauca Elija, “ja tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet Tam!” (1. Ķēn. 18:21) Un šodien lai skan vēsts: “Kritusi, kritusi lielā Bābele! (..) Izeita no viņas, Mana tauta, lai jums nebūtu dalība viņas grēkos un jūs neķertu viņas mocības. Jo viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.”(Atkl. 18:2,4,5)
Nav tālu laiks, kad pārbaudīs katru dvēseli. Mums centīsies uzspiest viltus sabatu. Norisināsies cīņa starp Dieva baušļiem un cilvēku likumiem. Tie, kas soli pa solim piekāpušies pasaules prasībām un piemērojušies pasaules ieradumiem, tad padosies pastāvošajām varām, lai nepiedzīvotu izsmieklu un apvainojumus, apcietinājumu un nāvi. Tanī laikā zelts tiks atdalīts no pelavām. Īstā dievbijība skaidri atšķirsies no ārējās un šķietamās. Daudzas zvaigznes, kuras apbrīnojām viņu mirdzumā, tad izgaisīs tumsībā. Tie, kas piesavinājušies svētnīcas greznumu, bet nav tērpti Kristus taisnībā, ar kaunu atklāsies paši savā kailumā.
Starp pasaules iedzīvotājiem ikvienā zemē ir izkaisīti ļaudis, kas nav locījuši ceļus Baala priekšā. Līdzīgi debesu zvaigznēm, kas redzamas vienīgi naktī, šie uzticīgie spīdēs tad, kad krēsla apklās zemi un liela tumsa ļaudis. Pagāniskajā Āfrikā, Eiropas katoliskajās zemēs un Dienvidamerikā, Ķīnā, Indijā, jūras salās un visos tumšajos [189] zemes stūros Dievam ir izredzēto zvaigžņu krājums, kas skaidri atspīdēs tumsā, atklājot atkritušajai pasaulei baušļu ievērošanas pārveidojošo spēku. Jau tagad tie kļūst redzami ikvienā tautā, starp visiem Zemes iedzīvotājiem ikvienā valodu grupā; un visdziļākās atkrišanas stundā, kad sātans būs pielicis vislielākās pūles, lai “visiem, lieliem un maziem, bagātiem un nabagiem, brīviem un vergiem” (Atkl. 13:16), draudot ar nāvi, kā padevības zīmi liktu pieņemt neīsto dusas dienu, šie uzticīgie, nevainojamie un šķīstie Dieva bērni spīdēs kā gaisma pasaulē. (Filip. 2:15) Jo tumšāka būs nakts, jo spožāk tie mirdzēs.
Kādu savādu darbu iesāka Elija, skaitīdams Israēlu laikā, kad pār atkritušajiem ļaudīm nāca Dieva sodība! Viņš Kunga pusē varēja atrast tikai vienu. Bet, kad tas sacīja: “Es vienīgais esmu atlicies, un viņi tīko pēc manas dzīvības, lai to man atņemtu”, to pārsteidza Kunga vārdi: “Es paglābšu Israēlā septiņus tūkstošus: visus, kas ceļus nav locījuši Baala priekšā, un visus tos, kuru mute nav to skūpstījusi.” (1. Ķēn. 19:14,18)
Tāpēc lai neviens cilvēks šodien nemēģina skaitīt Israēlu, bet lai ikvienam ir maiga, līdzjūtīga sirds, kas, līdzīgi Kristus sirdij, ilgojas glābt pazudušo pasauli.