Israēla atkrišana bija briesmīgāka par visām bada šausmām. Dievs centās ļaudis atbrīvot no maldiem, lai tie saskatītu savu atbildību pret Viņu, kam tie bija parādā dzīvību un visu pārējo. Viņš centās tiem palīdzēt atgūt zaudēto ticību un tādēļ arī pieļāva šo lielo nelaimi.
“Vai tad man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo?” “Atstājieties no visiem saviem pārkāpumiem, ar ko jūs noziegušies pret Mani, iegūstiet jaunu sirdi un jaunu garu. Kāpēc gan jūs gribat mirt, Israēla nams? Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, saka Dievs tas Kungs, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit.” “(..) Atgriezieties, jel atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?” (Ec. 18:23,31,32; 33:11)
Kungs bija sūtījis pie Israēla vēstnešus, aicinot ļaudis atjaunot lojālas attiecības. Ja tie šos aicinājumus būtu ņēmuši vērā, ja tie no Baala būtu atgriezušies pie dzīvā Dieva, [128] tad Elijas nestā vēsts par sodu nekad nebūtu nākusi. Bet biedinājumi, kas varēja kļūt par dzīvības smaržu uz dzīvību, izvērtās par nāves smaržu uz nāvi. Bija ievainots ļaužu lepnums; pret vēstnešiem radās dusmas; un tagad tie karsti ienīda pravieti Eliju. Ja tik tie viņu dabūtu rokā, tad ar prieku nodotu Izebelei, it kā ar pravieša balss apklusināšanu varētu apturēt viņa vārdu piepildīšanos. Pat nelaimes skarti, tie stipri turējās pie elku dievības, līdz ar to vēl vairāk pavairojot noziegumus, kas pār zemi bija izsaukuši Debesu sodu.
Nelaimes piemeklētajam Israēlam bija tikai viena dziedināšanas iespēja – atgriešanās no grēkiem, kuru dēļ zemi bija skārusi Visvarenā pārmācošā roka, un pieķeršanās Kungam no visas sirds. Tiem bija apsolīts: “Redzi, kad es aizslēgšu debesis, ka lietus nelīs, vai kad Es pavēlēšu siseņiem, lai viņi noēd zemi, vai ja Es sūtīšu mēri savai tautai, un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs, un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.” (2. Laiku 7:13,14) Ja Israēlā būtu noticis izšķirošs reformācijas darbs, tad tauta atkal saņemtu rasu un lietu, svētības, ko Dievs tagad bija atrāvis.