Ja mēs kaut nepilnīgi saprastu, cik nopietni Jēzus strādāja, lai apsētu pasauli ar evaņģēlija sēklu, tad mēs, kas dzīvojam pašā pārbaudes laika noslēgumā, nenogurstoši darbotos, sniedzot bojā ejošajām dvēselēm dzīvības maizi. Kāpēc mēs esam tik auksti un vienaldzīgi? Kāpēc mūsu sirds ir tik nejūtīga? Kāpēc mēs tik nelabprāt nododam sevi /47/ darbam, kuram Kristus veltīja Savu dzīvi? Ir kaut kas jādara, lai dziedinātu briesmīgo vienaldzību, kas mūs, pārņēmusi. Nolieksim savas galvas pazemībā, redzot, cik maz esam darījuši no tā, ko mēs varējām darīt, lai sētu patiesības sēklu.
Mani dārgie brāļi un māsas, es runāja uz jums mīlestības un maiguma pilnos vārdos. Uzmostieties un pilnīgi svētojieties, lai tumsībā esošajiem pasludinātu šī laika patiesības gaismu. Strādājiet Lielā Priekšstrādnieka garā. Mācieties no grēcinieka Drauga, kā kalpot grēkslimajām dvēselēm. Atcerieties, ka Viņa sekotāju dzīvei jāatklāj tāda pati ziedošanās, tāda pati katras sabiedriskās tieksmes, visu laicīgo jūtu pakļaušana Dieva darbam, kāda bija redzama Viņa dzīvē. Dieva prasībām vienmēr jābūt pirmajā vietā. Kristus piemēram mūs jāiedvesmo nemitīgi pūlēties citu labā.
Dievs katru draudzes locekli uzaicina iesaistīties Viņa darbā. Patiesība, ko neīsteno, kas netiek līdzdalīta citiem, zaudē savu dzīvību dodošo spēku, savas dziedinošās īpašības. Katram jāmācās strādāt un stāvēt kā nasta nesējam savā vietā. Katram draudzes papildinājumam jākalpo, lai piepildītu lielo pestīšanas plānu. Visai draudzei, strādājot kā vienam vīram, pilnīgā vienprātībā norobežojoties no visa nepareizā, jābūt dzīvam, darbīgam misijas ierocim, ko dzen un vada Svētais Gars.
--------------
Ne tikai vīri, kas atrodas augstās, atbildīgās vietās, ne tikai iestāžu un valžu locekļi, ne tikai sanatoriju un izdevniecību vadītāji ir atbildīgi, lai Kunga darbs tā ietu uz priekšu, ka Kunga atzīšana piepildītu visu zemi, kā ūdens pārklāj jūru. šo darbu iespējams paveikt vienīgi tad, ja visa draudze darīs savu daļu Kristus vadībā un Viņa spēkā.
/48/