Parādīšanā es redzēju divas armijas briesmīgā savstarpējā cīņā. Vienu armiju vadīja pasaulīgas niecības karogi, otru vadīja valdnieka Imanuela asinīm slacītais karogs. Karogs pēc karoga noslīga putekļos, jo vienība pēc vienības no Kunga armijas pievienojās ienaidniekam, un cilts pēc cilts no ienaidnieka rindām savienojās ar Dieva baušļus turošiem ļaudīm. Kāds eņģelis, lidojot debess vidū, lika Imanuela karogu daudzās rokās, kamēr viens varens karavadonis skaļā balsī sauca: "Stājieties ierindā. Lai tie, kas ir uzticīgi Dieva baušļiem un Kristus liecībai, tagad ieņem savas vietas. Izejiet no viņiem un atšķiraties, neaizskariet neko netīru, un Es jūs pieņemšu un būšu jums par Tēvu, un jūs būsiet Mani dēli un meitas. Lai visi, kas grib, ceļas palīgā Kungam, palīgā Kungam pret vareno.”
Kauja bija nikna. Uzvarēja te viena, te otra puse. Pašlaik atkāpās krusta kareivji, "kā kad karoga nesējs nogurst". (Jes. l0,18.) Bet viņa šķietamā atkāpšanās nozīmēja tikai izdevīgāku pozīciju ieņemšanu. Bija dzirdami gaviļu saucieni. Atskanēja slavas dziesma Dievam, un, kad Kristus kareivji pacēla Viņa karogu uz cietokšņa mūriem, kas līdz tam piederēja ienaidniekam, šai dziesmai pievienojās arī eņģeļu balsis. Mūsu pestīšanas Vadonis komandēja kauju un sūtīja palīdzību Saviem kareivjiem. Vareni atklājās Viņa spēks, iedrošinot viņus cīnīties un spiesties uz vārtiem. Vadot viņus soli pa solim uz priekšu, uzvarēdams un lai uzvarētu, Viņš viņiem mācīja briesmīgas lietas taisnībā.
Beidzot bija iegūta uzvara. Armija, kas sekoja karogam ar uzrakstu "Dieva baušļi un Jēzus ticība", uzvarēja /42/ brīnišķi. Kristus kareivji nostājās cieši pie pilsētas vārtiem, un tā līksmi uzņēma savu Ķēniņu. Bija nodibināta miera, līksmības un mūžīgas taisnības valstība.
Patlaban draudze cīnās. Tagad mums jāstāv pretī pusnakts tumsā grimušajai pasaulei, kas gandrīz pilnīgi nodevusies elku pielūgšanai. Bet tuvojas diena, kad kauja būs izcīnīta, uzvara iegūta. Dieva prāts notiks virs zemes, kā arī Debesīs. Tad tautām nebūs nekādu citu likumu kā tikai Debesu likumi. Visi būs viena laimīga, draudzīga ģimene, ietērpusies slavas un pateicības apģērbā - Kristus taisnības tērpā. Visa daba savā pārsteidzošajā jaukumā pienesīs Dievam pastāvīgu slavu un apbrīnu. Pasauli pielies Debesu gaisma. Gadi aizritēs priekā un laimē. Mēness gaisma būs kā saules gaisma, un saule mirdzēs septiņkārt spožāk nekā tagad. Rīta zvaigznes dziedās, un Dieva dēli priekā gavilēs, kad Dievs un Kristus kopīgi pasludinās: "Nekāda grēka vairs nebūs, un arī nekādas nāves vairs nebūs.”
Man rādija šo skatu. Bet draudzei jācīnās, un tā cīnīsies pret redzamiem un neredzamiem ienaidniekiem. Sātana cilvēcīgie darba rīki ir sakustējušies. Cilvēki savienojušies, lai pretotos Kungam Cebaotam. šīs sazvērestības turpināsies, līdz Kristus atstās Savu Aizstāvja vietu žēlastības krēsla priekšā un uzvilks atriebēja (atmaksas) tērpu. Sātana aģenti (sātaniskie spēki) atrodas katrā pilsētā. Tie enerģiski organizē partijās tos, kas pretojās Dieva likumiem. Tie, kas sevi sauc par svētiem, kā arī tie, kas atklāti atzīst savu neticību, ieņem savu vietu šajās partijās, šinī laikā Dieva ļaudis nedrīkst būt vāji. Ne uz mirkli mēs nedrīkstam atļauties zaudēt modrību
"Topiet spēcīgi Kungā un Viņa spēka varā. Apvelciet visas Dieva bruņas, lai varētu pretī stāvēt velna viltīgām /43/ uzmākšanām. Jo mums nav cīnīšanās pret miesu un asinīm, bet pret valdībām un varām, pret pasaules valdītājiem šīs pasaules tumsībā, pret ļauniem gariem gaisā. Tādēļ satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs varat pretī stāvēt ļaunā dienā un, visa uzvarējuši, pastāvēt. Tad nu stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību un apvilkuši taisnības bruņas; un kājas apāvuši ar gatavu prātu pakaļ dzīties miera evaņģēlijam; pār visām lietām sagrābuši ticības priekš turamās bruņas, ar ko jūs blēdnieka ugunīgās bultas visas varēsiet izdzēst. Un ņemiet pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva Vārdu." (Ef. 6,10.-17.)
"Un par to es Dievu lūdzu, ka jūsu mīlestība jo dienas vairotos atzīšanā un visā samanīšanā; ka jūs varat pārbaudīt to, kas labs un kas ļauns; lai jūs esat skaidri un nevainojami uz Kristus dienu, piepildīti ar taisnības augļiem, kas ir caur Jēzu Kristu, Dievam par godu un slavu." (Fi1. 1,9.-11.)
"Tikai turieties cienīgi pēc Kristus evaņģēlija; (lai jūsu sarunas saskan ar Kristus evaņģēliju - angļu tulk.) ... stāviet stingri vienā garā, vienā prātā kopā cīnīdamies par evaņģēlija ticību; un ka jūs nekādā lietā neizbīstaties no pretiniekiem; jo tas viņiem ir par zīmi, ka pazudīs, bet jums, ka tapsiet izglābti, un tas ir no Dieva. Jo jums žēlastība ir dota Kristus dēļ, ne vien uz Viņu ticēt, bet arīdzan par Viņu ciest." (Fi1. 1,27.-29.)
šais pēdējās dienās ir atklātas nākamās godības ainas, ainas, kuras gleznojusi Dieva roka, un tām Viņa draudzei jābūt ļoti dārgām. Kas nodevības, bēdu un pārbaudījumu stundās stiprināja Dieva Dēlu? - Viņš redzēja Savas dvēseles ciešanu augļus un bija apmierināts. Viņš skatījās mūžības tālumos un redzēja to cilvēku laimi, kuriem Viņa pazemošanās sagādās piedošanu un mūžīgu dzīvību. Viņu pārkāpumi Viņu ievainoja, un viņu noziegumi Viņu sasita. Viņu sodīja, lai viņi saņemtu mieru, un Viņa brūces viņus /44/ dziedināja. Viņa ausis uztvēra atpestīto gaviles. Viņš dzirdēja atpirktos dziedam Mozus un Jēra dziesmu.
Mums jāskatās uz nākotni un Debesu svētlaimi. Nostājieties uz mūžības sliekšņa un klausieties, cik laipni un sirsnīgi apsveic tos, kas šai dzīvē strādājuši kopā ar Kristu, uzskatot ciešanas Viņa dēļ par priekštiesību un godu. Savienojoties ar eņģeļiem, viņi met savus vainagus pie Pestītāja kājām izsaukdamies: "Jērs, Kas tika nokauts, ir cienīgs ņemt spēku un bagātību, un stiprumu, un slavu, un godu, un pateicību... Tam, Kas sēž uz goda krēsla, un Jēram lai ir slava un gods, un vara mūžīgi mūžam!" (Atkl. 5,12.13.)
Tur atpestītie apsveic tos, kas viņus vadījuši pie paaugstinātā Pestītāja. Viņi kopīgi pagodina To, Kurš mira, lai cilvēcīgas būtnes varētu dzīvot tikpat ilgi cik Dievs. Cīņa ir galā. Visi smagie pārbaudījumi un strīdi ir beigusies. Uzvaras dziesmas pilda Debesis, atpestītiem nostājoties ap Dieva troni. Visi dzied līksmā melodijā; "Cienīgs, cienīgs ir Jērs, Kas tapa nokauts un atkal dzīvo, uzvarām vainagotais Uzvarētājs.”
"Pēc tam es redzēju, un, raugi, liels pulks, ko neviens nevarēja izskaitīt, no visādām tautām un ciltīm, un ļaudīm, un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti
baltām drēbēm, un palmu zari viņu rokās; un sauca ar stipru balsi un sacīja; Pestīšana pieder mūsu Dievam, Kas sēž uz goda krēsla, un Jēram." (Atkl. 7,9.10.)
"šie ir tie, kas ir nākuši no lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši Jēra asinīs. Tādēļ viņi ir Dieva goda krēsla priekšā un Viņam kalpo dienām un naktīm Viņa namā; un, Kas sēž uz goda krēsla, Tas mājos starp tiem. Ne viņi vairs izsalks, ne viņiem vairs slāps; ne saule, ne kāds karstums viņus vairs nespiedīs. Jo /45/ Jērs, Kas ir vidū goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vadīs pie dzīviem ūdens avotiem; un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm." "Un nāves vairs nebūs, nedz bēdas, nedz brēkšana, nedz raizes vairs nebūs, jo pirmās lietas ir pagājušas." (Atkl. 7,14.-17. 21,4.)
Vai izjutīsiet šī skata iedvesmojošo spēku? Vai ļausiet savām domām kavēties pie šīs ainas? Vai negribat patiesi atgriezties un tad iziet darbā tādā garā, kas pilnīgi atšķiras no tā, kurā jūs līdz šim esat strādājuši, un likt ienaidniekam atkāpties, salaužot katru šķērsli, kas kavē evaņģēlija virzīšanos uz priekšu, piepildot sirdis ar gaismu, mieru un Kunga prieku? Vai nožēlojamais kļūdu meklēšanas un kurnēšanas gars netiks aprakts, lai nekad vairs neceltos augšā? Vai no Kristus klātbūtnes skaidrotām, svētotām un pagodinātām sirdīm nepacelsies uz augšu slavas un pateicības vīraks? Vai ticībā nesatversim grēciniekus un nevadīsim viņus pie krusta?
Kas tagad grib svētīties Kunga darbam? Kas svinīgi apņemsies nebiedroties ar pasauli, bet iziet no tās un atšķirties, atsakoties aptraipīt savu dvēseli ar pasaulīgiem plāniem, intrigām un paradumiem, kas draudzi līdz šim turējuši zem ienaidnieka ietekmes?
Mums šai pasaulē jāpaceļ pašaizliedzības krusts. Paaugstinot šo krustu, mēs pārliecināsimies, ka tas paaugstinās mūs. Lai katrs kristietis nostājas savā vietā un lai izjūt to prieku, ar kādu Kristus strādāja dvēselēm, dzīvojot šajā pasaulē. Mums vajadzīga kristīgo varoņu degsme, kuri nepārtraukti var skatīt Viņu, Kas ir neredzams. Mūsu ticībai jāceļas augšā no miroņiem. Krusta kareivjiem jāatstāj skaidri izteikts iespaids uz labu. Kristus saka: "Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa." (Mat. 12,30.) Vienaldzība kristieša dzīvē ir atklāta Pestītāja aizliegšana.
Vai mums šodien nevajadzētu pasaulē redzēt kristiešus, kuri visos savos darbos būtu viņu nestā vārda cienīgi? /46/ Kas cenšas darīt darbus, kuri būtu drosmīga krusta kareivja cienīgi? Mēs dzīvojam laikā, kad cīņa tuvojas noslēgumam, kad no grēka verdzības jāatbrīvo daudz dvēseļu. Uz mums sevišķi zīmējas Kristus sekotājiem dotais apsolījums; "Redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mat. 28,20). Viņš, Kurš pavēlēja gaismai aust no tumsības, Kurš mūs ir izaicinājis no tumsas pie Savas brīnišķās gaismas, pavēl mums, lai mūsu gaisma spoži spīd cilvēku priekšā, lai viņi redz mūsu labos darbus un godā mūsu Tēvu, Kas ir Debesīs. Dieva ļaudīm ir dota tik bagātīgā gaisma, ka Kristum bija tiesības sacīt, ka viņiem jābūt pasaules gaismai.
Mūsu ārstiem un sludinātājiem es sūtu vēsti: Satveriet Kunga darbu, kā jūs esat ticējuši šī laika patiesībai. Ārstnieciskajiem misionāriem un evaņģēlija kalpiem jābūt savstarpēji vienotiem nesaraujamām saitēm. Viņa darbam jābūt spirgtam un spēcīgam. Visām mūsu draudzēm no jauna jāatgriežas un jāsvētojas darbam. Vai mums nav jābūt vienprātīgiem priekšā stāvošajā darbā un sapulcēs, kuras mēs noturam? Vai mums lūgšanās nav jācīnās ar Dievu, lūdzot, lai Svētais Gars nāktu ikkatrā sirdī? Kristus klātbūtne, Kas atklātos mūsu starpā, dziedinātu neticības spitālību, kas mūsu kalpošanu darījusi tik vāju un neiespaidīgu. Mums vajadzīga Dievišķās dzīvības dvesma. Mums jābūt kanāliem, pa kuriem Dievs pasaulei var sūtīt gaismu un žēlastību. Atkritēji jāatgriež. Mums jāatstāj savi grēki, tos atzīstot un nožēlojot, jāpazemo savas lepnās sirdis Dieva priekšā. Garīga spēka straumes plūdīs pār tiem, kas būs sagatavojušies tās saņemt.