Cik daudz pilsētu un ciemu atstāts pilnīgi novārtā, Mūsu ļaudis kaitē paši sev, pulcējoties vienā vietā. Ja kokus kokaudzētavā sastāda cieši kopā, tie nevar veselīgi un spēcīgi attīstīties. Pārstādiet kokus no šīs pieblīvētās kokaudzētavas. Dievu nepagodina tik daudzu priekšrocību koncentrēšana vienā vietā. Dodiet telpu; izstādiet augus daudzās vietās, kur tie neatbalstīsies viens uz otra. Dodiet tiem telpu augšanai. To no jums prasa Kungs.
Līdzekļus, ko izdod, paplašinot priekšrocības Betlkrīkā, kuru jau ir par daudz un kas pārsniedz taisnīgās robežas, vajadzētu izlietot, dibinot misijas stacijas citās vietās. Jums vajadzētu paplašināt savus plānus un savas darbības lauku. Jums vajadzētu izsūtīt gudrus cilvēkus pilsētās un vietās, kas vēl nav dzirdējušas evaņģēlija vēsti, Izvēlieties labākos cilvēkus, bez kuriem varat iztikt , un sniedziet viņiem izdevību kļūt par rūpju un nastu nesējiem. Lai viņi attīsta dāvanas, kas līdz šim atstātas bezdarbībā. Lieciet viņiem iet turp, kur viņi savas Dieva dāvinātās spējas var izlietot, aicinot grēciniekus nožēlot grēkus un atgriezties. Lai cilvēkiem, kas ir parādījuši, ka mīl Dievu, ir iespējams kaut ko priekš Viņa darīt.
Lai cilvēki mācās nopietni lūgt, un lai viņu lūgšanas ir īsas un lietišķas. Lai viņi mācās runāt par pasaules Pestītāju un augstāk, arvien augstāk paaugstināt Golgatas Vīru,
Visa sludināšana pasaulē neliks cilvēkiem dziļi izjust ap viņiem bojā ejošo dvēseļu vajadzības. Nekas tā nemodinās vīros un sievās pašuzupurējošos dedzību kā viņu izsūtīšana jaunos laukos, lai strādātu priekš tumsībā esošajiem, Sagatavojiet strādniekus iziešanai uz lielceļiem un sētmalām, Nesauciet vīrus un sievas uz lielajiem centriem, pamudinot viņus atstāt draudzes, kurām vajadzīga viņu palīdzība, Cilvēkiem jāmācās nest atbildības. Pat viens /148/ no simta mūsu starpā nedara kaut ko ārpus parastajiem laicīgajiem pasākumiem. Mēs ne pa pusei neizprotam dvēseļu vērtību, par kurām nomira Kristus,
Mums vajadzīgi gudri dārznieki - kokaudzētāji, kas kokus izstādītu dažādās vietās un dotu tiem izdevības un iespējas augt. Dieva ļaužu noteikts pienākums ir iziet apkārtējos laukos. Lai tiek likti darbā spēki, kas sagatavotu jaunu zemi, nodibinātu jaunus iespaida centrus, kur tikai atrodamas atvērtas durvis. Sapulciniet strādniekus, kam patiesa misionāru dedzība, un lai viņi iziet tālu un tuvu izplatīt gaismu un atzīšanu. Lai viņi atklāj veselības reformas dzīvos pamat likumus draudzēm, kas tos gandrīz nepazīst. Lai organizē klases un māca, kā ārstēt slimības.
Tiešām, pateicoties sanatorijas ietekmei, tūkstošu uzmanība pievērsta Debesu patiesībai, Tomēr vēl ir darāms darbs, kas stāvējis novārtā. Nauda izdota, paplašinot iespējas Betlkrīkā, laikā, kad Kungs vēlas, lai raugs iespiestos visā mīklā, tā kā ietekme izplatītos visur. Tai laikā, kad sanatorijai pievieno celtni pēc celtnes, vajadzētu nodibināt daudzas pilnīgi apgādātas un darba spējīgas iestādes citās vietās.
Ir cilvēki, kas ilgi saistīti ar sanatoriju un kas, paliekot tur, vienmēr būs kāda cita ēna, kamēr, mācoties uzticēties savam spriedumam, viņi kļūtu dziļi pašpaļāvīgi domātāji, spējīgi dot gudru padomu. Lai šiem cilvēkiem tiek dotas iespējas mācīties Dieva spēkā nest atbildības. Tā viņi gūs piedzīvojumus, kas viņus darīs spējīgus līdzdalīt patiesību citiem.
Bet, neskatoties uz Dieva tiešajām, noteiktajām liecībām, ka cilvēki no Betlkrīkas jāsūta prom, tūkstošiem /149/ dolāru veltīti iestāžu paplašināšanai un darba iespēju papildināšanai Betlkrīkā. Un no Betlkrīkas atskan sauciens pēc vairāk ērtībām un vairāk strādniekiem. Tomēr jānotiek izmaiņai.
Mēs jūtamies iedrošināti, redzot darbu, kas paveikts Čikāgā un dažās citās vietās. Jau pirms vairākiem gadiem vajadzēja sadalīt Betlkrīkā koncentrētās lielās atbildības, Tu vari apmierināti skatīties uz sanatorijas paplašināšanos Betlkrīkā, bet Dievs uz to neskatās ar tādu pašu atzinību kā tu. Ja būtu nodibinātas iestādes citās vietās, ja cilvēkiem būtu uzticētas atbildības, tad mūsu darbs būtu daudz spēcīgāks un daudz sekmīgāks un mūsu rīcība būtu daudz vairāk saskanējusi ar Dieva prātu un gribu. Līdz šim tikai daži cilvēki nes smagas atbildības. Tikai daži nosaka iespaidu, kas ir valdošais spēks darba vadībā tuvu un tālu, kamēr daudziem citiem nav nekādu nastu.
Daudziem no tiem, kas nes smagas atbildības, vēl jāatgriežas. Kristus tiem saka, kā Viņš sacīja Nikodēmam: "Jums jāpiedzimst no jauna." "Kas nav piedzimis no jauna, tas Dieva valstību nevar redzēt." (Jāņa 3,7.3) Daudzus pārvalda nekristīgs gars. Viņi vēl nav mācījušies Kristus skolā lēnprātību un pazemību, un, ja viņi neizmainīsies, tad viņi padosies sātana kārdināšanām. Gadu pēc gada viņi nes svētas atbildības, tomēr izrādās nespējīgi atšķirt svētu no nesvēta. Cik ilgi tādi cilvēki turpinās noteikt valdošo iespaidu? Cik ilgi pieļaus, ka viņu vārdi paaugstina vai nogāž, nosoda vai izceļ? Cik ilgi viņiem būs tāds spēks, ka neviens neiedrošināsies mainīt viņu metodes?
/150/