Ļaudis tiek pamudināti apmesties Betlkrīkā un ar savu iespaidu sekmēt modernās Jeruzalemes uzcelšanu. Tas neatbilst Dieva norādījumiem. Tādā veidā tiek atņemtas citām vietām vajadzīgās iespējas. Audziet; izplatieties; bet tikai ne vienā vietā. Izejiet un nodibiniet ietekmīgus centrus, kur līdz šim nekas vai gandrīz nekas nav darīts. Izšķiraties un sadalieties; izplatiet glābjošus gaismas starus zemes tumšajos stūros. Ir vajadzīgs darbs, kas līdzinātos ērgļa darbam, kurš satrauc savu ligzdu.
“Moabs no savas jaunības bijis bez bēdām un klusu ir gulējis uz savām mielēm un nav pārliets no trauka traukā, un nav cietumā gājis; tāpēc viņam palikusi sava smaka (garša), un viņa smarža nav pārvērtusies." (Jer. 48:11) Tā ir patiesība par daudziem ticīgiem, kas atnākuši uz Betlkrīku. Daudzi cīņās uzrāda krampjainu dedzību, bet viņu gaisma ir līdzīga meteoriem, kas debesis uzliesmo un tad izdziest.
Lai Dieva strādnieki, kuru sirds ieinteresēta Viņa darbā, kaut ko dara krāsaino cilvēku labā Dienvidu laukā. Lai Dieva namturi neapmierinās tikai ar pirkstu galu pieskaršanos šim laukam. Lai darba centrā esošie liek nopietnus plānus attiecībā uz šiem laukiem. Daudzi par to ir runājuši, bet ko viņi kā Dieva līdzekļu pārvaldnieki (namturi) ir darījuši? Kāpēc viņi jūtas brīvi Dieva līdzekļus saistīt Betlkrīkā? Kāpēc viņi dara tieši to, ko viņi brīdināti nedarīt? Jautājums ir kļuvis nopietns; jo brīdinājumi un lūgumi ir izskanējuši veltīgi. Spēcīgās rokas Betlkrīkā izpletušās arvien plašāk, cenšoties tuvu un tālu pārvaldīt darbu un to, ko nav iespējams pārvaldīt, iznīcināt. Es paceļu savu balsi protestam. Tagad valdošais gars nav Kunga Gars”
Kungs atkal un atkal ir svētījis Betlkrīku, izlejot /151/ Savu Garu uz draudzi un strādniekiem, bet cik maz ir to, kas sargājuši šī Gara iespaidu. Cik maz no viņiem savu naudu izlietojuši saskaņā ar Dieva norādījumiem. Līdzekļi izlietoti, lai izglītotu tos, kas patiesību jau pazīst, kamēr lauki, kas ir pilnīgi neapgaismoti, atstāti novārtā.
Ja sludinātāji būtu izpildījuši Kristus uzdevumu, ja viņi uzticētās dāvanas būtu izlietojuši, lai nestu gaismu tumsībā esošajiem, tad tagad viņiem būtu daudz bagātāka atzīšana par Dievu un Kristu nekā tā, ko viņi ieguvuši, meklējot papildus izglītību mūsu skolās.