Liecības draudzei 8

Elena Vaita

Lapa kopā 176

Pretošanās svētajam garam

Es ļoti lūdzu studentus mūsu skolās nepazaudēt skaidro saprātu. Dievam nepatīk jauniešu vieglprātība. Viņu rotaļas, izpriecas, joki un spēles atver durvis kārdinājuma plūdiem. Jūsu prāta spējas ir Dieva dāvana, un jūs nedrīkstat atļauties domāt par mazvērtīgām un zemām lietām. Pēc Dieva Vārda priekšrakstiem veidotā raksturā atklāsies stingri pamatlikumi, skaidras, cēlas tieksmes. Ja ar cilvēcīgā prāta spējām sadarbosies Svētais Gars, tad kā drošs rezultāts radīsies augsti un svēti centieni....

Dievs redz to, ko audzinātāju aklās acis nespēj izšķirt, ka visāda veida un ikkatras pakāpes netikumība cīnās par virskundzību un strādā pretī Svētā Gara spēka atklāsmēm. Rupjas sarunas un lētas, samaitātas domas /66/ tiek ieaustas rakstura veidojumā.

Sabiedrību, kas sapulcējas uz vieglprātīgām, pasaulīgām izpriecām, lai ēstu, dzertu un dziedātu, iedvesmo no apakšas nākošs gars. Viņi sevi pienes par upuri sātanam. Cenšanās izcelties velosipēda sacīkstēs apvaino Dievu. Pret tiem, kas tā rīkojas, iedegušās Viņa dusmas. šī savu tieksmju apmierināšana apreibina prātu līdzīgi alkoholiskam dzērienam. Atveras durvis uz rupju sabiedrību. Ja domām atļauj plūst seklā gultnē, tad tās drīz vien sabojās visus būtnes spēkus. Līdzīgi senajam Izraēlam izpriecu mīlētāji ēd un dzer, un ceļas spēlēties un izklaidēties. Ir līksmība un dzīres, jautrība un dziesmas. Tādā veidā jaunatne seko to grāmatu autoru, piemēram, kuras noliktas viņu rokās, lai mācītos. Uz raksturu atstātais paliekošais iespaids ir vislielākais ļaunums no visa tā, ko dod šīs lietas.

Kas šīs lietas vada, tie atstāj uz Dieva lietu traipu, ko nevar tik viegli izdzēst. Viņi ievaino savu dvēseli un visas savas dzīves laikā nesīs attiecīgas rētas. Ļaundaris var savas grēkus ieraudzīt un nožēlot. Dievs var pārkāpējam piedot; bet sprieduma spējas, kuras vienmēr vajadzētu saglabāt asas un jūtīgas, lai atšķirtu svētas lietas no parastām, nesvētām, ir lielā mērā izpostītas. Pārāk bieži cilvēcīgus izdomājamus un cilvēcīgu iztēli pieņem kā dievišķu. Dažas dvēseles aklumā un nesaprašanā būs gatavas satvert lētas, zemas un pat neticības domas, ar to pašu nostājoties pretī Svētā Gara atklāsmēm.

Lapa kopā 176