Līdzībā par žēlsirdīgo samarieti priesteris un levīts uzlūkoja nelaimīgo vīru, kas bija aplaupīts un ievainots, bet viņi nevēlējās palīdzēt cilvēkam, kam palīdzība bija visvairāk vajadzīga, jo viņš bija pilnīgi bezspēcīgs un pamests. Priesteris un levīts attēlo daudzus, daudzus Betlkrīkā dzīvojošos.
Dienvidu laukā varētu izglābt daudz dvēseļu, ja tur būtu kaut maza daļa no tiem līdzekļiem, ko viņi izšķērdīgi izdod Betlkrīkā, lai būtu vairāk ērtību.
Kunga mantojums dīvainā kārtā pamests novārtā, un par to Dievs tiesās Savus ļaudis. Ar sakrātajām priekšrocībām apmierināts lepnums un mīlestība uz ārišķībām, kamēr jaunie lauki paliek neskārtā stāvoklī. Dievs norāj vadītājus par viņu partejiskumu un Dieva labumu savtīgu piesavināšanos.
Kaut kas ir veikts ārzemju misijas darbā, un kaut kas dzimtenē, bet visumā pārāk lielas platības atstātas neapstrādātas. Darbs ir par daudz centralizēts. Betlkrīkas intereses ir pārāk izaugušas, un tādā veidā citām lauka daļām nolaupītas vajadzīgās iespējas. Plašā un arvien plašākā sagatavošanās ēku celšanai un paplašināšanai, kas Betlkrīkā pulcina un uztur kopā tik lielu locekļu skaitu, nav saskaņā ar Dieva plānu, bet gan tieša Viņa plāna pārkāpšana.
Valda pārliecība, ka tik daudzu iestāžu cieša saistība dod lielas priekšrocības, jo tās var stiprināt viena otru un palīdzēt tiem, kas meklē izglītību un darbu. Tas saskan ar cilvēcīgo domu gājumu; cilvēcīgais redzes viedoklis /60/ pieļauj domu, ka daudzu atbildīgu iestāžu sakopošana Betlkrīkā var dot daudz labuma, bet jābūt tālredzīgākiem.
šīs priekšrocības un labumi jāsadala daudzās daļās, lai darbu uzsāktu pilsētās, kuras būs nepieciešams izveidot par interešu centriem. Jāceļ ēkas un jākoncentrē atbildības daudzās vietās, kam tagad nolaupīti dzīvībai svarīgi labumi, tāpēc ka Betlkrīkā, kur jau tā ir pārpilnība, vēl palielina savas bagātības. šī atbildīgās vietas ieņemošo vīru rīcība nepagodina Dievu. "Zeme taps piepildīta ar Kunga godības atzīšanu, kā ūdens apklāj jūras dibenu." "Un šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi Tevi atzīst, Vienīgo Patieso Dievu, un Jēzu Kristu, Ko Tu esi sūtījis." (Abak. 2,14. Jāņa 17,3.)
Pagānu glābšanas jautājums jau sen uzskatīts par tādu, kam jāsaista kristiešu intereses; un ir pareizi nest gaismu tumšajās robežās. Bet misijas darbs dzimtenē ir tieši tikpat vajadzīgs. Pagāni atvesti mūsu durvju priekšā. Elkiem kalpojoša nezināšana
sastopama mūsu ģimeņu lokā. Kaut kas ir darīts krāsaino cilvēku labā, bet, salīdzinot ar to, ko saņēmuši citi, kam jau ir patiesības atzīšana, kam ir neskaitāmas izdevības, bet kas pat pa pusei nav vērtējuši savas priekšrocības, veikts ir ļoti, ļoti maz, gandrīz nekas. Sniegsim Jēzus mīlestību tiem, kas patiesību nepazīst, tad tā rakstura pārveidošanā iedarbosies līdzīgi raugam.
Ko mēs darām Dienvidu laukā? Es ļoti rūpīgi pārskatīju plānus, vai nav kas paredzēts, lai izpirktu grēcīgo nolaidību šai laukā, bet neatradu nevienu priekšlikumu, ne lēmumu kādam darbam. Varbūt kaut kas ir plānots, ko es nezinu. Es ceru, ka tā tas ir, un slavēju Kungu, ja tas tā ir. Kaut gan mūsu pienākumi jau gadiem ilgi ir ļoti skaidri /61/ parādīti, tomēr Dienvidu lauks aizskarts tikai kā ar pirkstu galiem. Un tagad atkal es jums dziļā nopietnībā norādu uz šo Kunga vīna kalna novārtā pamesto daļu. Par šo jautājamu man atkal un atkal ir atgādināts. Nakts laikā es esmu atmodināta un man pavēlēts: Raksti, ko Es tev esmu atklājis, vai nu cilvēki uzklausīs vai ne.