Sevi uzturošie misionāri bieži strādā ļoti sekmīgi. Iesākot sīkā un pazemīgā veidā, viņu darbs arvien vairāk paplašinās, tiem ejot uz priekšu Dieva Gara vadībā. Lai divi vai vairāki kopā iziet evaņģelizācijas darbā. Ir iespējams, ka darba priekšgalā esošie vīri viņiem nesniedz nekādus iedrošinošus solījumus, ka tie saņems finansiālu atbalstu; tomēr lai viņi iet uz priekšu lūdzot, dziedot, mācot un dzīvē atklājot patiesību. Viņi var uzņemties kolportiera darbu un tādā veidā ienest patiesību daudzās ģimenēs. Ejot darbā uz priekšu, tie iegūst svētīgus, jaukus piedzīvojumus. Bezpalīdzības sajūta ir viņus darījusi pazemīgus, tomēr Kungs iet viņu priekšā, un tie atrod atbalstu un palīdzību starp bagātiem un nabagiem. Pat šo sevi atdodošo misionāru nabadzība ir līdzeklis pieejas atrašanai pie ļaudīm. Ejot tālāk savu ceļu, tiem daudzējādos veidos palīdzēs ļaudis, kam viņi sniedz garīgu barību. Viņi nes Dieva dotu vēsti, un viņu pūles vainagosies panākumiem. Patiesību atzīs daudzi, kas, ja nebūtu šo pazemīgo skolotāju, nekad netiktu mantoti Kristum.
Dievs aicina strādniekus iziet baltajā pļaujas laukā. Vai gaidīsim tāpēc, ka kase ir tukša, ka tik tikko pietiek līdzekļu jau darba laukā esošo strādnieku uzturēšanai? Ejiet uz priekšu ticībā, un Dievs būs ar jums. Apsolījums skan: “Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām (24) ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.” (Ps.126:5,6.)
Nekas nedod tādus panākumus kā paši panākumi. Ar neatlaidīgām pūlēm iegūstiet tos, un darbs ies uz priekšu. Atvērsies jauni lauki. Daudzas dvēseles tiks vadītas atzīt patiesību. Kas mums vajadzīgs, tā ir pieaugoša ticība Dievam.
Mūsu draudzes ir saņēmušas lielu gaismu, tomēr draudzēm vēl tiek izlietots daudz sludinātāju spēks, mācot tos, kam pašiem vajadzētu būt “pasaules gaismai”, sniedzot ūdeni tiem, no kuriem pašiem vajadzētu izplūst dzīva ūdens upēm. Sludinātāji dara bagātus tos, kas paši varēja būt dārgas patiesības raktuves, atkārtojot evaņģēlija ieaicinājumu tiem, kam, izklīdinātiem visattālākās zemes daļās, pašiem vajadzētu sniegt Debesu vēsti ļaudīm, kas to nav dzirdējuši. Tiek baroti tie, kriem pašiem vajadzētu uz lielceļiem un sānceļiem aicināt: “Nāciet, jo visas lietas sataisītas.”
Kam grēku važas ir sarautas, kas Kungu ir meklējuši ar salauztām sirdīm un ir saņēmuši atbildi uz ilgu pilno lūgumu pēc taisnības, tie nekad nebūs auksti un nedzīvi. Viņu sirdis pilda nesavtīga mīlestība uz grēciniekiem. Viņi atmet visu pasaulīgo godkāri un visu egoismu. Saskare ar dziļajām Dieva lietām dara tos arvien līdzīgākus viņu Pestītājam. Tie gavilē par Viņa uzvarām; to sirdīs valda Viņa prieks. Dienu no dienas tie arvien vairāk tuvojas pilnīgam vīra un sievas augumam Kristū.