(76) Lielie ārstniecības institūti mūsu pilsētās, ko sauc par sanatorijām, sniedz tikai mazu daļu no tā labuma, ko tās varētu sniegt, ja atrastos tur, kur pacientiem būtu iespējams dzīvot brīvā dabā. Es esmu pamācīta, ka sanatorijas jāiekārto daudzās vietās uz laukiem un ka šo institūtu darbs ievērojami veicinās veselības un taisnības lietu.
Dabas lietas ir Dieva svētītas, kas dotas miesas, prāta un dvēseles veselībai. Tās sniegtas veseliem, lai uzturētu tos veselus, un slimiem, lai darītu tos veselus. Kopā ar ūdens ārstēšanu tās ir daudz iedarbīgākas veselības atgūšanā kā visi medikamenti pasaulē.
Uz laukiem slimie redz daudz tāda, kas novērš viņu uzmanību no viņiem pašiem un viņu ciešanām. Dabā visur viņi var ieraudzīt skaistumu un par to priecāties - par puķēm, tīrumiem, augļu pilnajiem kokiem, par meža kokiem un to sniegto patīkamo paēnu un par kalniem un par ielejām ar to atšķirīgo zaļumu un dzīvības formu daudzveidību.
šīs apkārtējās lietas viņus ne tikai iepriecina, bet tajā pašā laikā māca arī visvērtīgākās garīgās mācības. Dieva brīnišķo darbu apņemtiem, viņu domas tiek paceltas no redzamām lietām pie neredzamām. Dabas skaistums liek tiem domāt par jaunās zemes nesalīdzināmo pievilcību, kur nebūs nekā, kas bojātu tās jaukumu, nekā, kas aptraipītu vai postītu, nekā, kas izsauktu slimības vai nāvi. (77)
Daba ir Dieva ārsts. Tīrais gaiss, priecīgie saulstari, skaistās puķes un koki, augļu un vīna dārzi, kā arī kustības svaigā gaisā, šī skaistuma apņemtiem, sniedz mums veselību - tas ir dzīvības eliksīrs. Dzīve svaigā gaisā ir vienīgās zāles, kas vajadzīgas daudziem slimniekiem. Tās iespaids ir spēcīgs dziedināt slimības, ko izsaukusi moderna dzīve, dzīve, kas novājina un iznīcina fiziskos, intelektuālos un garīgos spēkus.
Cik patīkams nogurušajiem slimniekiem, kas pieraduši pie pilsētas dzīves ar daudzo gaismu žilbinošo spožumu un ielas trokšņa, ir lauku klusums un brīvība! Cik kāri tie pievēršas dabas ainavām! Kā viņi priecātos par priekšrocībām, kādas ir sanatorijai laukos, kur tie var sēdēt svaigā gaisā, priecāties par saules stariem un ieelpot koku un puķu smaržu! Dzīvību dodošas īpašības ir priedes balzamam, ciedru un egļu smaržai. Un ir vēl citi veselību stiprinoši koki. Nepieļaujiet šādu koku nežēlīgu izciršanu. Rūpīgi kopiet tos, kur to ir daudz, un stādiet vairāk, kur to ir maz.
Hroniskiem slimniekiem nekas tā neveicina veselības atjaunošanu kā dzīve pievilcīgā lauku apvidū. šeit visbezpalīdzīgāko var atstāt sēžam vai guļam saulē vai koku ēnā. Viņiem tikai jāpaceļ savas acis, un tie virs sevis skata brīnišķo lapu rotu. Viņi brīnās, ka nekad agrāk nav ievērojuši, cik jauki liecas zari, veidodami pār tiem dzīvu baldahīnu (telti), kas dod tieši tādu ēnu, kāda tiem vajadzīga. Klausoties vēja šalkoņā, tos pārņem miers un atspirdzinājuma sajūta. Pagurušais gars atdzīvojas. Gaistošie spēki atjaunojas. Neapzinīgi domas kļūst mierīgākas, satrauktais pulss lēnāks un ritmiskāks. Kad slimie kļūst stiprāki, tie uzdrošināsies spert dažus soļus, lai noplūktu kādu jauku ziedu - dārgos Dieva mīlestības vēstnešus, kas sūtīti Viņa nomocītai ģimenei virs zemes. (78)
Skubiniet pacientus daudz uzturēties svaigā gaisā. Izdomājiet plānus, kā viņus aizturēt ārā, kur caur dabu tie var sarunāties ar Dievu.eliet sanatorijas uz plašiem zemes
gabaliem, kur zemes apstrādāšanā pacienti var atrast izdevību veselīgi strādāt ārpus telpām. šādi vingrinājumi, savienoti ar higiēnisku kopšanu, darīs brīnumus slimā organisma atveseļošanā un spēcināšanā un atspirdzinās izmocīto, nogurušo garu. Tik labvēlīgos apstākļos pacienti neprasīs tik daudz rūpju kā tad, ja tie būtu ieslēgti pilsētā esošā sanatorijā. Uz laukiem viņi arī nebūs tik lielā mērā noskaņoti justies neapmierināti un gausties. Viņi būs labprātīgi izprast Dieva mīlestības mācības - gatavi atzīt, ka Tas, Kas tik brīnišķi rūpējas par putniem un puķēm, rūpēsies arī par radījumiem, kas veidoti pēc Viņa paša līdzības. Tā ārstiem un kopējiem ir dota iespēja aizsniegt dvēseles, paaugstinot dabas Dievu to priekšā, kas cenšas atgūt veselību.
Naktī man rādīja sanatoriju uz laukiem. šī iestāde nebija liela, bet pilnīga. To apņēma skaisti koki un krūmāji, aiz kuriem atradās augļu dārzi un birztalas. Ar šo vietu bija savienoti dārzi, kur sievietes pacientes, kad tās to vēlējās, varēja audzēt visādas puķes, katra izmeklējpt savu īpašu dobi, par ko rūpēties. Darbs svaigā gaisā šajos dārzos bija noteikts kā sistemātiskās ārstēšanas sastāvdaļa.
Man garām slīdēja aina pēc ainas. Vienā ainā vairāki ciešanu mocīti pacienti tikko bija atnākuši uz vienu no mūsu lauku sanatorijām. Citā ainā es redzēju to pašu grupu, bet, ak, cik savādāki tie izskatījās! Slimība bija prom, āda bija tīra, seja priecīga; likās, ka miesu un garu caurstrāvoja jauna dzīvība. (79)
Es tiku arī pamācīta, ka, kad tie, kas bija slimi un atguva veselību mūsu lauku sanatorijās, atgriezīsies savās mājās, tad viņi būs kā dzīva uzskatāma mācība, un viņos notikusī pārmaiņa labvēlīgi ietekmēs daudzus citus. Daudzi slimnieki un cietēji novērsīsies no pilsētām un pievērsīsies laukiem, atsakoties piemēroties pilsētas dzīves veidam un ieradumiem; tie centīsies atgūt veselību kādā no mūsu lauku sanatorijām. Tā, kaut arī mēs būsim aizgājuši no pilsētas divdesmit vai trīsdesmit jūdzes, mēs tomēr spēsim aizsniegt ļaudis, un tiem, kas vēlēsies kļūt veseli, būs iespēja veselību atgūt vislabvēlīgākajos apstākļos.
Dievs darīs priekš mums brīnumus, ja mēs ticībā sadrbosimies ar Viņu. Tad iesim pa saprātīgu ceļu, lai Debesis var svētīt mūsu pūles un vainagot tās ar sekmēm.
Kāpēc mūsu jaunekļiem un jaunavām, kas cenšas iegūt zināšanas, kā rūpēties par slimniekiem, nevajadzētu visbagātāl izmantot dabas brīnišķās veltes? Kāpēc tos nevajadzētu sevišķi uzcītīgi mācīt vērtēt un izlietot šīs veltes?
Izvietojot sanatorijas, mūsu ārsti nav trāpījuši mērķī. Viņi nav izlietojuši dabas rezerves tā, kā to varēja darīt. Dievs vēlas, lai sanatorijas darbam izraudzītā vieta būtu skaista, - lai pacientus apņemtu viss tas, kas iepriecina prātu. Kaut Dievs mums palīdzētu vispilnīgākā veidā izmantot saules gaismas un svaigā gaisa dzīvību dodošo spēku. Ja mēs kā tauta sanatorijas darbā stingri ievērosim Kunga plānu, tad dabas resursi tiks pareizi vērtēti.