(62) Mēs esam aizsnieguši laiku, kad katram draudzes loceklim vajadzētu ķerties pie ārstnieciskā misijas darba. Pasaule ir nespējnieku nams, kas pildīts ar fizisku un garīgu slimību upuriem. Visur ļaudis iet bojā, nezinot patiesības, kas mums ir uzticētas. Draudzes locekļiem nepieciešama atmoda, lai tie saprastu savu atbildību par šo patiesību līdzdalīšanu. Kas apgaismoti ar patiesību, tiem jākļūst par gaismas nesējiem pasaulei. Paslēpt mūsu gaismu šajā laikā nozīmē pielaist briesmīgu kļūdu. Vēsts Dieva tautai šodien skan: “Celies, topi apgaismota, jo tava gaisma nāk, un Kunga godība uzlec pār tevi.”
Visur mēs redzam ļaudis, kas, saņēmuši daudz gaismas un zināšanu, apzinīgi izvēlas labā vietā ļaunu. Nemaz nemēģinādami laboties, tie kļūst arvien sliktāki un sliktāki. Bet Dieva ļaudīm nav jāstaigā tumsā. Tiem jāstaigā gaismā, jo tie ir reformatori.
Patiesa reformatora priekšā ārstnieciskais misijas darbs atvērs daudzas durvis. Lai sāktu palīdzēt citiem, nevienam nav jāgaida līdz aicinājumam uz kādu tālāku darba lauku. Jūs tūlīt varat sākt tur, kur jūs esat. Izdevības atrodas ikviena sniedzamības robežās. Ķerieties pie darba, par ko no jums prasīs atbildību, - pie darba, kas jādara jūsu mājās un kaimiņos. Negaidiet, lai citi spiestu jūs strādāt. Dieva bijībā bez kavēšanās ejiet uz priekšu, paturot prātā, ka personīgi esat atbildīgi Tam, Kas par jums atdeva Savu dzīvību. Rīkojieties, it kā jūs dzirdētu Kristu (63) personīgi jūs aicinām darīt visu iespējamo Viņa darbā. Neskatieties apkārt, lai redzētu, kas vēl ir labprātīgi. Ja esat patiesi svētījušies, tad Dievs ar jūsu starpniecību ievedīs patiesībā citus, kurus Viņš varēs izlietot kā kanālus gaismas pārvadīšanai pie daudziem cilvēkiem, kas taustās tumsā.
Visi var kaut ko darīt. Cenšoties sevi atvainot, daži saka: “Manu laiku un manus līdzekļus prasa mājas pienākumi un mani bērni.” Vecāki, jūsu bērniem vajadzētu būt jūsu palīdzošai rokai, palielinot jūsu spējas un spēkus strādāt priekš Kunga. Bērni ir Kunga ģimenes jaunākie locekļi. Tos vajadzētu vadīt svētīties Dievam, Kam viņi pieder radīšanas un atpestīšanas darba dēļ. Viņus vajadzētu pamācīt, ka visi viņu miesas, prāta un dvēseles spēki pieder Dievam. Tos vajadzētu radināt palīdzēt dažādos nesavtīgos kalpošanas virzienos. Neļaujiet jūsu bērniem kļūt par kavēkli. Jūsu bērniem līdz ar jums jādalās kā garīgās, tā fiziskās nastās. Palīdzot citiem, tie palielinās paši savu laimi un derīgumu.
Lai mūsu ļaudis parāda, ka tie dzīvi interesējas par ārstniecisko misijas darbu. Lai tie sagatavojas dzīvot derīgu dzīvi, studējot grāmatas, kas sarakstītas mūsu pamācīšanai
šajos virzienos. šīs grāmatas pelna daudz lielāku ievērību un atzinību, nekā tās ir saņēmušas. Daudz no tā, ko visiem būtu labi saprast, ir uzrakstīts ar īpašu nodomu pamācīt veselības pamatlikumos. Kas šos pamatlikumus pētī un īsteno dzīvē, tiks bagātīgi svētīti kā fiziski, tā garīgi. Pareiza izpratne par veselību pasargās no daudziem ļaunumiem, kas pastāvīgi pieaug. (64)
Daudziem, kas vēlas iegūt zināšanas ārstnieciskās misijas līnijās, ir mājas pienākumi, kas reizēm kavēs satikties studiju nolūkos ar citiem. Tie paši savās mājās var daudz mācīties par Dieva skaidri izteikto prātu attiecībā uz šīm misijas darba līnijām, tā palielinot savas spējas palīdzēt citiem. Tēvi un mātes, pieņemiet visu palīdzību, ko jūs varat iegūt, studējot mūsu grāmatas un citus izdevumus. Lasiet “Laba veselība” (Good Health), jo tajā daudz vērtīgu norādījumu. Ņemiet laiku, lai saviem bērniem lasītu grāmatas par veselību, kā arī grāmatas, kas īpaši apskata reliģiskus jautājumus. Māciet tiem, cik svarīgi ir rūpēties par miesu - māju, kurā viņi dzīvo. Izveidojiet mājas lasīšanas pulciņu, kurā ikvienam ģimenes loceklim jānoliek ikdienas darba rūpes un jāpievienojas studijām. Tēvi, mātes, brāli un māsas, sirsnīgi ķerieties pie šī darba un raugiet, vai mājas draudzes stāvoklis stipri neuzlabosies.
Īpaši jaunieši, kas pieraduši lasīt romānus un lētas stāstu grāmatas, gūs sev labumu, pievienojoties ģimenes vakara studijām. Jaunieši un jaunietes, lasiet literatūru, kas jums sniegs patiesas zināšanas un kas būs palīdzība visai ģimenei. Sakiet apņēmīgi: “Es neizšķiedīšu dārgos mirkļus, lasot to, kas man nedod neko labu un kas tikai padara mani nederīgu kalpošanai citiem. Es veltīšu savu laiku un savas domas, lai kļūtu derīgs Dieva darbam. Es aizvēršu savas acis pret nenozīmīgām un grēcīgām lietām. Manas ausis pieder Kungam, un es neklausīšos uz ienaidnieka viltīgajiem prātojumiem. Mana balss nekādā gadījumā nepakļausies prātam, kas neatrodas Dieva Gara iespaidā. Mana miesa ir Svētā Gara templis, un visi manas būtnes spēki tiks svētīti vērtīgiem pasākumiem. (65)
Kungs ir noteicis, ka jauniešiem jābūt Viņa palīdzīgai rokai. Ja visās draudzēs tie svētītos Viņam, ja tie aizliegtu sevi mājās, palīdzot rūpju sagrauztajai mātei, tad māte varētu atrast laiku kaimiņu apmeklēšanai, un, kad pašķirtos izdevība, tie paši varētu palīdzēt, pildot mazus žēlastības un mīlestības pakalpojumus. Daudzās mājās var ienest grāmatas un laikrakstus, kas runā par veselības un sātības lietu. šīs literatūras izplatīšana ir svarīgs jautājums; jo tā var līdzdalīt vērtīgas zināšanas par slimību dziedināšanu - zināšanas, kas var kļūt par lielu svētību tiem, kuri nevar atļauties maksāt par ārsta vizītēm.
Vecākiem vajadzētu censties ieinteresēt bērnus studēt fizioloģiju. Starp jauniešiem tikai nedaudziem ir kaut cik noteiktākas zināšanas par dzīvības noslēpumiem. Cilvēka brīnišķā organisma studijas, tā komplicēto daļu attiecības un savstarpējā atkarība ir jautājumi, par ko daudzi vecāki maz interesējas. Kaut arī Diev stiem saka: “Mīļais, pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājas un tu esi vesels, tā kā tavai dvēselei labi klājas”, tomēr tie neizprot miesas iespaidu uz prātu un prāta iespaidu uz miesu. Viņu uzmanību saista nevajadzīgi sīkumi, un tad tie aizbildinās, ka laika trūkuma dēļ nav ieguvuši nepieciešamās zināšanas, kas tos darītu spējīgus pareizi pamācīt savus bērnus.
Ja visi iegūtu zināšanas par šo jautājumu un saprastu, cik svarīga ir to praktiska pielietošana, tad mēs redzētu labāku lietu stāvokli. Vecāki, māciet saviem bērniem izsekot sakarībai starp sekām un cēloni. Rādiet tiem, ka, pārkāpjot dabas likumus, tiem ir jāmaksā sods ar ciešanām. Rādiet, ka neapdomība attiecībā uz miesas veselību var būt par pamatu neapdomībai morālajā stājā. Jūsu bērniem vajadzīgs pacietīga un pareiza
uzraudzība. Nepietiek, ka jūs tos pabarojat un apģērbjat; (66) jums jācenšas arī attīstīt viņu garīgos spēkus un iedštīt viņu sirdīs pareizus pamatlikumus. Tomēr, cik bieži, karstitiecoties izskaistināt ārieni, no acīm izlaiž rakstura skaistumu un piemīlīgumu! Ak vecāki, neļaujiet pār sevi valdīt pasaulīgam uzskatam; nepūlieties aizsniegt tās standartu. Paši izšķirieties par to, kas ir dzīves lielais mērķis, un tad visiem spēkiem centieties šo mērķi sasniegt. Nesodīti jūs nevar pamest novārtā savu bērnu pareizu pamācīšanu. Viņu kroplais raksturs visiem darīs zināmu jūsu neuzticību. Ļaunumi, kam jūs atļaujaties paiet garām, tos neizlabojot; rupjais, nepieklājīgais izturēšanās veids, necieņa un nepaklausība, kūtrums un nevērības ieradums, atnesīs negodu jūsu vārdam un rūgtumu jūsu dzīvē. Jūsu bērnu liktenis lielā mērā atrodas jūsu rokās. Nepildot savu pienākumu, jūs tos varat ielikt ienaidnieka rindās un darīt tos par starpniekiem citu pazudināšanai. Uz otru pusi, ja jūs tos uzticīgi pamācīsiet, ja ar savu dzīvi rādīsiet tiem dievbijības priekšzīmi, jūs tos varat pievest kristum, un tie savukārt iespaidos citus, un tā ar jūsu starpniecību var tikt izglābti daudzi.
Tēvi un mātes, vai jūs izprotat uz jums gulstošās atbildības svarīgumu? Vai jūs saprotat, cik nepieciešami sargāt bērnus no vieglprātīgiem, demoralizējošiem ieradumiem? Atļaujiet saviem bērniem veidot tikai tādu draudzību, kas atstātu pareizu iespaidu uz viņu raksturu. Neatļaujiet tiem palikt vakaros ārpus mājas, ja jūs nezināt, kur tie atrodas un ko tie dara. Apmāciet tos skaidras tikumības pamatlikumos. Ja jūs neesat mācījuši tiem rindu pēc rindas, priekšrakstu pēc priekšraksta, šeit mazliet un tur mazliet, tad tūlīt sākiet pildīt savu pienākumu. Uzņemieties savus atbildīgos uzdevumus un strādājiet laikam un mūžībai. (67) Neļaujiet vēl kādai dienai aiziet, neatzīstot savu nevērību pret saviem bērniem. Sakiet viņiem, ka esat nodomājuši tagad darīt jums Dieva nozīmēto darbu. Lūdziet viņus sākt laboties kopā ar jums. Čakli pūlieties izpirkt pagātni. Nepalieciet vairs ilgāk Laodiķejas draudzes stāvoklī. Kunga vārdā es aicinu katru ģimeni parādīt savas īstās krāsas. Reformējiet draudzi paši savās mājās.
Uzticīgi pildot savu pienākumu mājās, tēvs kā nama priesteris, māte kā vietējais misionārs, jūs pavairosiet spēkus, kas darīs labu ārpus mājas. Papildinot paši savus spēkus, jūs kļūsiet derīgāki darbam draudzē un pie kaimiņiem. Saistot bērnus pie sevis un Dieva - tēvi, mātes un bērni kļūst par Dieva līdzstrādniekiem.
Patiesa ticīgā dzīve atklāj viņā iemājojošo Glābēju. Jēzus sekotājs līdzinās Kristum garā un raksturā. Līdzīgi Kristum viņš ir lēprātīgs un pazemīgs. Viņa ticība darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Visa viņa dzīve liecina par Kristus žēlastības spēku. šķīstās evaņģēlija mācības nekad nepazemo to pieņēmēju, nekad nedara to skarbu, rupju vai nepieklājīgu. Evaņģēlijs šķīsta, izdaiļo un paceļ, svētojot spriešanas spējas un ietekmējot visu dzīvi.
Dievs nepieļaus, ka kāds no Viņa uzticīgajiem strādniekiem paliktu viens cīņā ar lielu pārspēku un tiktu pārvarēts. Kā vērtīgu dārgakmeni Viņš pasargās ikvienu, kura dzīvība ir paslēpta ar Kristu Dievā. Par ikvienu tādu Viņš saka: “Es.. turēšu tevi kā zīmoga gredzenu, jo Es tevi esmu izredzējis!” Hag.2:23.