Dieva kalpiem jāizmanto visas iespējas Viņa valsts paplašināšanai. Apustulis Pāvils atzīst: (15) “Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, Kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”; tāpēc “lai notiek lūgšanas, piesaukšanas, aizlūgšanas, pateikšanas par visiem cilvēkiem”. (1.Tim.2:3,4.) Arī Jēkabs saka: “Ziniet, ka
tas, kas ir atgriezis grēcinieku no viņa maldu ceļa, izglābs tā dvēseli no nāves un apklās grēku pulku.” (Jēk.5:20). Ikviens ticīgais ir solījies savienoties ar saviem brāļiem, aicinot: “Nāciet, jo visas lietas sataisītas.” (Lūk.14:17.) Ikvienam jāiedrošina citi darīt šo darbu no visas sirds. Dzīva draudze sniegs dedzīgus aicinājumus. Izslāpušas dvēseles tiks vadītas pie dzīvības ūdens.
Apustuļi uzņēmās smagu atbildību paplašināt savas darbības sfēru un sludināt evaņģēliju visattālākajos apgabalos. Viņu piemērs māca, ka Kunga vīna dārzā nedrīkst būt sliņķi. Viņa kalpiem pastāvīgi jāpaplašina savu pūļu loks. Pastāvīgi tiem jādara arvien vairāk., nekad mazāk. Kunga darbs jāizvērš un jāpaplašina, līdz tas apņem visu pasauli.
Pēc misijas ceļojuma Pāvils un Barnaba devās atpakaļ, apmeklējot draudzes, ko viņi bija dibinājuši, un izraugot vīrus, kas pievienotos viņiem šajā darbā. Tā Dieva kalpiem jāstrādā arī šodien, izraugot cienījamus jauniešus un viņus apmācot par līdzstrādniekiem. Kaut Dievs mums palīdzētu pašiem svētoties, lai mūsu priekšzīmem svētotu citus, sagatavojot tos veikt sekmīgu darbu dvēseļu mantošanā Kristum.
Mēs tuvojamies šīs zemes vēstures noslēgumam, drīz mēs stāsimies lielā baltā troņa priekšā. Drīz jūsu laiks strādāt būs aizgājis uz mūžību. (16) Uzmaniet izdevības, lai pateiktu vārdu īstā laikā tiem, ar kuriem jūs nonākat saskarē. Negaidiet, līdz kļūstat tuvāk pazīstami, lai tikai tad šiem cilvēkiem piedāvātu nenovērtējamos patiesības dārgumus. Izejiet strādāt, un jūsu priekšā pavērsies ceļi.
Tiesas dienā pazudušie pilnībā izpratīs Golgatā pienestā upura nozīmi. Tie ieraudzīs, ko ir zaudējuši ar atteikšanos būt uzticami un padevīgi. Tie domās par augsto un tīro sadraudzību, ko iegūt tiem bija dota priekšrocība. Bet tad būs par vēlu. Pēdējais aicinājums jau būs izskanējis. Būs dzirdamas vaimanas: “Pļauja ir pagājusi, augļu laiks pagalam, bet mēs neesam atpestīti.” (Jer.8:20.)
Uz mums gulstas smaga atbildība brīdināt pasauli par tai draudošo likteni. No visām pusēm, no tālienes un tuvuma atskan saucieni pēc palīdzības. Dievs aicina Savu draudzi celties un ietērpties spēkā. Iegūstami ir mūžīgi paliekoši kroņi; iegūstama ir Debesu valstība; ir jāapgaismo pasaule, kas neziņā iet bojā.
Pasauli pārliecinās ne tas, ko māca no paaugstinājuma, bet tas, ko dzīvē parāda draudze. Sludinātāji no katedras dara zināmu evaņģēlija teoriju; bet tās spēku apliecina draudzes praktiskā dievbijība.
Novājinātai un nepilnīgai, kam pastāvīgi vajadzīgi brīdinājumi un padomi, draudzei tomēr ir veltīta Kristus vislielākā uzmanība. Viņš veic žēlastības darbu (eksperimentus) pie cilvēcīgām sirdīm un panāk tādu rakstura pārveidojumu, ka eņģeļi ir pārsteigti un izsaka savu prieku slavas dziesmās. Viņi gavilē, domājot, kā grēcīgās, maldīgās cilvēcīgās būtnes var tikt tā pārveidotas.
(17) Trešajai eņģeļa vēstij pieaugot spēcīgajā saucienā, tās pasludināšanu pavadīs liels spēks un godība. Dieva ļaužu sejas mirdzēs Debesu gaismā.
Kungs sagatavos vīrus un sievas - jā, pat bērnus, kā piemēram Samuelu - Savam darbam, darot tos par Saviem vēstnešiem. Viņš, Kas nekad nesnauž un neguļ, ir nomodā par katru strādnieku, izraugoties tam darbības sfēru. Visas Debesis vēro šo karu, ko turpina Dieva kalpi, šķietami drosmi atņemošos apstākļos. Sapulcināti ap Glābēja karogu,
Kunga kalpi, ejot uz priekšu, labajā ticības cīņā gūst jaunas uzvaras un manto jaunu godu. Visi Debesu eņģeļi nozīmēti kalpot vienkāršajiem, ticīgajiem Dieva ļaudīm, un, kad Kunga strādnieku armija šeit apakšā dzied savas slavas dziesmas, tiem pateicības pienešanā pievienojas kori augšā, godājot Dievu un Viņa Dēlu.
Nekas nav šķietami bezpalīdzīgāks, bet patiesībā neuzvaramāks par dvēseli, kas izjūt savu niecīgumu un pilnībā paļaujas uz Pestītāja nopelnu. Dievs labāk sūtīs jebkuru Debesu eņģeli, lai palīdzētu šādai dvēselei, nekā atļaus tai tikt pārvarētai.
Visā frontē skan kaujas sauciens. Lai ikviens krusta kareivis steidzas uz priekšu, ne pašapmierinātībā, bet lēnprātībā un pazemībā un ar stipru ticību Dievā. Jūsu darbs un mans darbs ar šo dzīvi neizbeigsies. Kādu īsu brīdi mēs varbūt dusēsim kapā, bet, aicinājumam atskanot, mēs Dieva valstībā atkal uzņemsimies savu darbu.