(34) Oklandē, Kal., 1874.g.1.apr.
Es sapņoju, ka vairāki mūsu brāļi kādā sanāksmē apsprieda šīs sezonas darba plānus. Viņi domāja, ka vislabākais būtu neieiet lielajās pilsētās, bet sākt darbu mazākās apdzīvotās vietās, tālāk no lielpilsētām; jo tur viņi sadurtos ar mazāku garīdzniecības pretestību un darbam nebūtu vajadzīgi lieli zdevumi. Viņi sprieda, ka, tā kā mums ir maz sludinātāju, tad tos nevar uz ilgāku laiku atstāt lielpilsētās, lai viņi pamācītu un aprūpētu cilvēkus, kas tur pieņemtu patiesību un kam sakarā ar lielāku pretestību, ko tie tur sastaptu, būtu vajadzīga lielāka palīdzība kā draudzēm mazajos lauku centros. Tādā veidā lielā mērā zudumā aizietu augļi, ko dotu priekšnesumu sērijas noturēšana lielpilsētā. Atkal tika uzsvērts, ka mūsu ierobežotie līdzekļu krājumi un biežā dzīves vietu maiņa, ko varētu sagaidīt lielā pilsētā dibinātā draudzē, ir liels šķērslis tādas draudzes izveidošanai, kas būtu spēcīgs atbalsts darbam. Mans vīrs skubināja brāļus nekavējoties spraust plašākus plānus un izvērst lielajās pilsētās plašu un pamatīgu darbu, kas labāk atbilstu mūsu vēsts raksturam. Viens strādnieks atstāstīja atsevišķus gadījumus no saviem piedzīvojumiem
lielpilsētās, rādīdams, ka darbs tur ir bijis gandrīz pilnīga neveiksme, un tai pašā laikā liecināja, ka mazās apdzīvotās vietās gūti labāki panākumi.
Kāda cienīga un autoritatīva Persona, Kas ir klāt visās mūsu apspriedēs, ar dziļu interesi klausījās katru vārdu. Viņš sacīja ar pilnīgu pārliecību, izsverot katru vārdu: “Visa pasaule ir Dieva lielais vīna dārzs. Lielpilsētas un ciemati ir daļa no šī vīnadārza. (35) šīs vietas ir jāapstrādā. Sātans centīsies iejaukties un padarīt strādniekus mazdūšīgus kavējot tos nodot gaismas un brīdinājuma vēsti kā ievērojamās, tā arī noslēgtajās vietās. Ar izmisīgām pūlēm viņš centīsies ļaudis novērst no patiesības pie meliem. Debesu eņģeļiem uzdots sadarboties ar Dieva iecelto vēstnešu pūlēm virs zemes. Sludinātājiem jāatbalsta un jāuztur nesvārstīga ticība un cerība, pastāvīgi raugoties uz Kristu, savu dzīvo Vadoni. Tiem Dieva priekšā jāstāv pazemīgiem un sirdīs sagraustiem.”
Dievs vēlas, lai Viņa dārgais Vārds ar tajā ietvertajām brīdinājuma un iedrošinājuma vēstīm nonāktu pie ļaudīm, kas atrodas tumsā un neko nezina par mūsu ticību. Tam jātiek pasniegtam visiem, un tas būs tiem par liecību, vai viņi grib dzirdēt vai arī negrib. Nedomājiet, ka uz jums gulstas atbildība pārliecināt un atgriezt tos, kas klausās. Vienīgi Dieva spēks var mīkstināt ļaužu sirdis. Jums jāizskaidro dzīvības Vārds, lai visiem būtu izdevība pieņemt patiesību, ja tie to vēlas. Ja viņi novēršas no Debesu izcelsmes un patiesības, tad tā viņus notiesās.
Mēs nedrīkstam apslēpt patiesību zemes kaktos. Tā jādara zināma; tai jāspīd mūsu lielajās pilsētās. Kristus, darot Savu darbu, bija atrodams ezera malā un lielajos ceļu krustojumos, kur Viņš varēja sastapt ļaudis no visām pasaules daļām. Viņš sniedza patiesu gaismu; Viņš sēja evaņģelija sēklu; Viņš atbrīvoja patiesību no maldu pavadonības un pasniedza to tās sākotnējā vienkāršībā un skaidrībā, tā ka ļaudis to varēja saprast.
Debesu Vēstnesis, Kas bija ar mums, sacīja: (36) “Nekad nepazaudējiet no skata patiesību, ka vēsts, ko jūs nesat, ir pasaulplaša vēsts. Tā jāsniedz visām lielpilsētām, visiem ciemiem; tā jāsludina uz lielceļiem un sānceļiem. Jūs nedrīkstat vēsts sludināšanu aprobežot ar atsevišķām vietām.” Līdzībā par sējēju Kristus uzskatāmi ainoja Savu un Savu kalpu darbu. Sēkla krita visādā augsnē. Daža sēkla krita neauglīgā augsnē, tomēr sējējs tāpēc nepārtrauca savu darbu. Jums patiesības sēkla jāsēj visur. Kur vien jūs varat gūt pieeju, tur izskaidrojiet Dieva Vārdu. Sējiet pie visiem ūdeņiem. Jūs varbūt uzreiz neredzēsiet sava darba rezultātus, tomēr nekļūstiet mazdūšīgi. Runājiet vārdus, ko Kristus jums devis. Strādājiet Viņa rindās. Ejiet uz priekšu visur, kā Viņš darīja Savas kalpošanas laikā virs zemes.
Pasaules Pestītājam bija daudz klausītāju, bet maz sekotāju. Noa simts divdesmit gadu sludināja ļaudīm, kas dzīvoja pirms plūdiem, un tomēr maz bija to, kas novērtēja šo dārgo pārbaudes laiku. Bez Noa un viņa ģimenes neviens cits netika pieskaitīts ticīgiem un neiegāja šķirstā. No visiem zemes iedzīvotājiem tikai astoņas dvēseles pieņēma vēsti; tomēr šī vēsts notiesāja pasauli. Gaisma tika dota, lai tie varētu ticēt; gaismas atmešana no viņu puses izsauca viņu bojā eju. Mūsu vēsts pasaulei būs dzīvības smarža uz dzīvību visiem, kas to pieņems, un tai pat laikā notiesās visus, kas to atmetīs.
Vēstnesis pievērsās vienam klātesošajam un sacīja: “Jūsu uzskati par šī laika darbu visā visumā ir pārāk aprobežoti. Jūsu gaisma nedrīkst tikt norobežota šaurā lokā, nolikta zem pūra vai zem gultas, tā jānovieto uz luktura, lai tā var spīdēt visiem, kas atrodas Dieva namā - pasaulē. Jums jāpieņem plašāki uzskati par darbu.”