Kristus žēlojošā laipnība apustuļus darīja par tiem, kas tie bija. Sirsnīga, patiesa nodošanās un pazemīgas, nopietnas lūgšanas tos vadīja ciešā savienībā ar Kristu. Tie sēdēja kopā ar Viņu Debesu mājās. Tie izprata, cik liels ir viņu parāds Kristum. Ar sirsnīgām, neatlaidīgām lūgšanām tie ieguva Svētā Gara dāvanu, un tad tie devās tālāk, dvēseļu glābšanas nastas nospiesti un degsmes pilni izvērst krusta uzvaru vēl plašāk. Un viņu darba rezultātā daudzas dvēseles no tumsas tika ievestas gaismā un tika dibinātas daudzas draudzes.
Vai mums jābūt mazāk dedzīgiem, mazāk sirsnīgiem kā apustuļiem? Vai mums nav dzīvā ticībā jāpieprasa apsolījumi, kas apustuļiem lika no savas esamības dziļumiemm saukt uz Kungu Jēzu pēc Viņa Vārda piepildījuma: “Lūdziet, tad jūs saņemsiet”? (Jāņa
16:24.) Vai Dieva Gars šodien nenāks kā atbilde uz nopietnu, neatlaidīgu lūgšanu un nepiepildīs cilvēkus ar spēku? Vai Dievs šodien Saviem lūdzošajiem, paļāvīgajiem, ticīgajiem strādniekiem, kas atver Rakstus ļaudīm - kuri nepazīst tur ietverto dārgo patiesību - nesaka: “Redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam”? (Mat.28:20.) Kāpēc tad draudze ir tik vāja un nedzīva?
Kā mācekļi, pildīti ar Gara spēku, izgāja sludināt evaņģēliju, tā jāiet arī Dieva kalpiem šodien. Kunga darbs mums jāuzņemas, pildītiem ar nesavtīgu vēlēšanos sniegt žēlastības vēsti ļaudīm, kas atrodas maldu un neticības tumsā. Viņš dos mums iespēju darīt savu daļu, sadarbojoties ar Viņu, un Viņš ietekmēs arī neticīgo sirdis, lai Viņa darbs virzītos uz priekšu visattālākajos apgabalos. (33) Jau tagad daudzi saņem Svēto Garu, un tālāk vairs ceļu nešķērsos kūtra vienaldzība.
Kāpēc gan ir uzrakstīts mācekļu darbu stāsts, viņu svētā dedzība, ko iedvesmoja un apgaroja Svētais Gars, ja ne tāpēc, lai no šī ziņojuma Kunga ļaudis šodien gūtu iedvesmu nopietni un sirsnīgi strādāt priekš Viņa? Ko Kungs darīja priekš Saviem ļaudīm tajā laikā, ir tikpat nepieciešams un vēl vairāk nepieciešams Viņa ļaudīm šodien. Visu, ko darīja apustuļi, jādara katram draudzes loceklim šodien. Un mums jāstrādā ar tik daudz lielāku dedzību, tik daudz lielākā mērā savienotiem ar Svēto Garu, cik noteiktākus un izšķirīgākus aicinājumus nožēlot grēkus un atgriezties prasa bezdievības un ļaunuma pieaugums.
Ikvienam, uz kuru spīd tagadējās patiesības gaisma, jādeg līdzjūtībā pret tiem, kas atrodas tumsā. No visiem ticīgiem gaismai jāatstarojas gaišos, skaidri redzamos staros. Kungs šodien gaida, lai tiktu darīts darbs līdzīgs tam, ko Kungs darīja ar Savu sūtīto vēstnešu starpniecību dienās pēc Vasarsvētkiem. Vai šajā laikā, kad visu lietu gals ir tuvu, draudzes dedzībai nevajadzētu pat pārspēt pirmās draudzes dedzību? Dedzība par Dieva godu lika mācekļiem ar varenu spēku nodot liecību par patiesību. Vai šai degsmei nevajadzētu kvēlot mūsu sirdīs, ilgojoties stāstīt citiem par krustā sistā Kristus glābjošo mīlestību? Vai šodien Dieva spēkam nevajadzētu atklāties pat vēl varenāk nekā apustuļu laikā?