[431] “Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam. Lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:14,15) Visi, kas jebkad dzīvojuši virs zemes, ir jutuši “vecās čūskas” dūrienus, “ko sauc par velnu un sātanu”. (Atkl. 12:9) Grēka iznīcinošo iedarbību spēj novērst vienīgi Dieva dotie līdzekļi. Israēlieši glāba savu dzīvību, raugoties uz paaugstināto čūsku. Šī uzlūkošana izteica ticību. Viņi dzīvoja tāpēc, ka ticēja tam, ko teica Dievs un paļāvās uz Viņa izredzēto dziedināšanas līdzekli. Tā grēcinieks var uzlūkot Kristu un dzīvot. Viņš saņem piedošanu ticībā salīdzinošajam upurim. Atšķirībā no bezspēcīgā un nedzīvā ainojuma — Kristum ir vara un spēks dziedināt nožēlojošo grēcinieku.
Lai gan grēcinieks nevar pats sevi izglābt, viņam, lai saņemtu šo pestīšanu, tomēr kaut kas ir jādara. “(..) kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jāņa 6:37) Mums jāiet pie Viņa. Un kad mēs savus grēkus nožēlojam, mums vajag ticēt, ka Viņš mūs pieņem un mums piedod. Ticība ir Dieva dāvana, bet vara to izlietot pieder mums. Ticība ir roka, ar kuru dvēsele satver dievišķās laipnības un žēlastības piedāvājumu.
Nekas cits, kā vienīgi Kristus taisnība dod tiesības saņemt kādu no žēlastības derības svētībām. Daudzi ir ilgojušies un meklējuši iegūt šīs svētības, bet nav saņēmuši, jo ir lolojuši domu, ka paši var kaut ko darīt, lai kļūtu šo svētību cienīgi. Viņi nav novērsušies no sevis, ticot, ka Jēzus ir visspēcīgs Pestītājs. Mēs nedrīkstam domāt, ka mūs glābs mūsu pašu nopelns. “(..) jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Ap. d. 4:12)
Ja mēs pilnībā uzticamies Dievam, ja paļaujamies uz Jēzu kā grēkus piedodošu Pestītāju, tad arī saņemsim visu iespējamo palīdzību, kādu vien varam vēlēties. Neviens lai necer uz sevi, it kā viņam pašam būtu vara sevi atpestīt. Jēzus par mums nomira tāpēc, ka mēs nespējam sevi glābt. Viņā ir mūsu cerība, taisnošana un taisnība. Ja mēs sevi atzīstam par grēciniekiem, tad mums nav jākrīt izmisumā un jābaidās, it kā nebūtu neviena Glābēja vai arī, ka Viņš negribētu par mums iežēloties. Tieši tad Viņš aicina, lai mēs savā bezpalīdzībā griežamies pie Viņa un tiekam glābti.
Daudzi israēlieši šajā dziedināšanas līdzeklī, ko Debesis viņiem bija devušas, nesaskatīja nekādu palīdzību. [432] Viņiem visapkārt atradās mirušie un mirstošie, un tie saprata, ka bez dievišķās palīdzības viņu bojāeja ir neizbēgama, bet viņi turpināja sūdzēties par saviem ievainojumiem un sāpēm un savu neizbēgamo nāvi, līdz viņu spēki pilnīgi izsīka un skati sastinga, lai gan tiem bija pieejama tūlītēja dziedināšana. Apzinoties savas lielās vajadzības, mēs nedrīkstam izšķiest visus spēkus, par tām sūdzoties, un, atzīstot savu bezpalīdzīgo stāvokli bez Kristus, mums nav jākļūst mazdūšīgiem, bet gan jāpaļaujas uz krustā sistā un nāvi uzvarējušā Pestītāja nopelnu. Uzlūko un dzīvo! Jēzus ir devis ķīlā pats savu vārdu. Viņš grib glābt visus, kas vien pie Viņa nāk. Kaut arī miljoni, kam vajadzīga dziedināšana, gatavi atmest Kristus piedāvāto žēlastību, tad tomēr bojā neaizies neviens, kas uzticas Viņa nopelnam.
Daudzi nav labprātīgi pieņemt Kristu, iekams viņiem nav pilnīgi izskaidrots viss atpestīšanas plāna noslēpums. Viņi atsakās no skatīšanās ticībā, lai gan redz, ka tūkstoši jau ir uzlūkojuši Kristus krustu un saņēmuši spēku. Daudzi maldās filozofijas labirintos, meklējot iemeslus un pamatojumu, ko tie nekad neatradīs, un tajā pašā laikā atmet Dieva dotos pierādījumus. Viņi atsakās staigāt Taisnības Saules gaismā, pirms tiem nav izskaidroti tās spīdēšanas cēloņi. Neviens, kas neatlaidīgi turpina iet šo ceļu, nekad nenonāks pie patiesības izpratnes. Dievs nekad nenobīdīs pie malas visas šaubu iespējas. Viņš sniedz pietiekoši daudz pierādījumu, uz kuriem mēs varam balstīt savu ticību, un, ja mēs tos nepieņemam, mūsu prāts tiek atstāts tumsā. Ja tie, kurus sakoda čūskas, vispirms nodotos šaubām un dažādiem jautājumiem, un tikai pēc tam būtu ar mieru uzlūkot paaugstināto čūsku, tad viņi visi būtu gājuši bojā. Mūsu pienākums ir vispirms uzlūkot, un skatīšanās ticībā dod mums dzīvību.