Ahans atzina savu vainu, bet tikai tad, kad šī atzīšanās vairs nevarēja viņam palīdzēt. Viņš bija redzējis Israēla pulkus sakautus un drosmi zaudējušus atgriežamies no Ajas, tomēr neiznāca uz priekšu un neko neminēja par pārkāpumu. Viņš redzēja Jozuu un Israēla vecākos nometušos pie zemes bēdās un sāpēs, kas bija par lielām, lai tās spētu izteikt vārdos. [498] Ja viņš tad būtu atzinies grēkā, tad zināmā mērā tiešām būtu devis pierādījumu par patiesu nožēlu, bet tas turpināja klusēt. Viņš dzirdēja, ka ir noticis liels grēks, un dzirdēja pat noteiktu šī grēka raksturojumu, bet viņa lūpas neatvērās. Tad nāca svinīgā izmeklēšana. Kā viņa dvēsele drebēja bailēs, kad tika uzrādīta viņa cilts, viņa saime un tad — viņa nams. Bet tas vēl arvien klusēja, līdz Dieva pirksts norādīja tieši uz viņu. Tad, kad grēks vairs nebija noslēpjams, viņš piekrita patiesībai. Ak, cik bieži notiek tikai tāda atzīšanās! Ir liela starpība piekrist faktam, kad tas jau atklāts, vai atzīt grēku, kamēr tas zināms tikai mums un Dievam. Ahans nebūtu atzinis savu vainu, ja vien ar to vēl necerētu novērst nozieguma sekas, tomēr viņa atzīšanās noderēja, lai rādītu, ka sods ir taisnīgs. Te nebija nekādas īstas grēka nožēlas, nekāda satriekta gara, nekādu izmaiņu nodomos un arī nekāda riebuma pret ļaunumu.
Tā atzīsies grēcinieki, stāvēdami Dieva tiesas priekšā, kad katrs gadījums jau būs izšķirts vai nu uz dzīvību vai nāvi. Gaidāmās sekas ikvienam izvilinās zināmu nožēlu. To dvēselei spiež darīt briesmīgā lāsta izjūta, kā arī baigā soda gaidīšana. Bet šāda atzīšanās nevienu nevar glābt.
Daudzi, tāpat kā Ahans, jūtas droši tik ilgi, kamēr savus pārkāpumus var noslēpt no citiem cilvēkiem; tie sev glaimo, ka Dievs tos tik stingri nav ņēmis vērā. Tomēr tie savus grēkus ieraudzīs tajā dienā, kad jau būs par vēlu, kad tos vairs nevarēs izdzēst ne ar upuriem, ne ar dāvanām. Kad atvērsies Debesu grāmatas, Soģis nevienam cilvēkam ar vārdiem nepaskaidros viņu noziegumus, bet vienīgi paskatīsies ar visu redzošu, pārliecinošu skatu, un pārkāpēja atmiņā tiks skaidri atsaukts ikkatrs dzīves darbs un rīcība. Tad nebūs vajadzības kā Jozuas dienās uzrādīt vainīgo, sākot ar cilti un saimi, bet par savu kaunu runās paša grēcinieka lūpas. No cilvēkiem apslēptie grēki tad tiks pasludināti visai pasaulei.