Rīgas 5. draudze

Draudzes turpmākā darbība

Augusts Zommers uzņemts Rīgas V draudzē 1925. g. oktobrī no Rūjienas draudzes. 1926. g. novembrī draudzē uzņemts Aleksandrs Eglītis.

1928. g. draudzē kalpoja Ernests Klotiņš un kā palīgs Alīda Freinberga. Draudzē bija 279 draudzes locekļu un tā pulcējās Brīvības ielā 11. Draudzes vecākais Augusts Zommers. Kopš draudzes dibināšanas draudzē aktīvi kalpoja jaunatnes pulciņš, ko vadīja Roberts Ķipurs. Draudzes kori vadīja Dāboliņš. Līdz 1928. g. jaunieši bija organizējuši 40 atklātus pasākumus ar gaismas bildēm un kora dziesmām. Pulciņa rīcībā bija bibliotēka ar 300 grāmatām jauniešu pašizglītībai. Hermaņa Ādama vadībā jaunieši apguva mūzikas instrumentu spēlēšanu. Jauniešu pulciņš šajā laikā pieauga par 30 personām.

1929.-1930. g. draudzē kalpoja Andrejs Sproģis un kā palīgs Alīda Freinberga. Šai laikā Jānis Birziņš Rīgas V draudzes locekļiem piedāvāja dibināt Rīgas VI draudzi Grīziņkalnā. Rīgas V draudzē bija 269 draudzes locekļi, sapulces notika Rīgas centrā, vietā, kur bija patīkami pavadīt sapulces laiku. Taču adventisti domāja par misijas darbu, tādēļ izšķīrās uz draudzes sadalīšanu, lai sniegtu glābšanas roku tiem, kas vēl nepazīst evaņģēliju. Rīgas V draudzes 70 locekļi, kuri dzīvoja ap Grīziņkalnu, dibināja šo Rīgas VI draudzi ar vārdiem: „Mums jāstrādā, kamēr vēl ir diena. Mēs dibinām jaunu draudzi par gaismu un svētību cilvēcei, par slavu un godu mūsu Dievam”.

1930. g. draudžu savienības sēdē tika nolemts Rīgas V draudzi uzticēt Vilhelmam Purmalim, viņam par palīgu Alīda Freinberga un Ernests Klotiņš. Reāli V. Purmalis tikai skaitījās kā sludinātājs, kamēr kalpoja misijas darbā Etiopijā, bet darbu uz vietas veica viņa iepriekšminētie palīgi.

1931. g. draudzē kalpoja arī tikko kā Sužus absolvējušais Ernests Grīnbergs.

Draudzes vecākais Dāvids Stabiņš 1935. g. tika iesvētīts.

1934.-1935. g. draudzē darbojās Artūrs Jurkevics ar palīgu Jāni Dimantu.

1935.-1936. g. draudzē kalpoja Jānis Buile. Šajā laikā draudzes bērni kopā ar Rīgas I draudzes bērniem piedalījās kopīgā bērnu skolā, kuru vadīja Lūcija Čoldere, kopā ar skolotājām: H. Vikmani, K. Krievu, M. Klaperi un M. Vēciņš.

1934.-1941. g. draudzei piederēja pensionējies sludinātājs Jānis Driķis. 1936. g. pie Rīgas 5. draudzes tika reģistrēta Ogres adventistu grupa, kuru vadīja Jānis Driķis.

1936. gada sākumā draudzē bija 217 draudzes locekļi un 13 mazgadīgie.

1937. g. draudzei pievienoja likvidēto Pabažu un Skultes draudžu locekļus. Draudzes sapulces notika Brīvības ielā 11. Tur vienlaicīgi pulcējās uzreiz četras adventistu draudzes: Rīgas 1., 2., 4. un 5. draudze. Sabata dievkalpojumos draudžu locekļi sēdās atbilstoši pa draudzēm. Zāles kreisajā pusē sēdēja Rīgas 5. draudzes locekļi.

No 1939. g. līdz 1940. g. draudzei piederēja arī Ernests Pavasars.

Šajā laikā 1944.g. 31.martā draudzei caur kristību pievienojās Leonards Šaripovs. Līdz 1945. g. Rīgas V draudzei piederēja arī Herberts Driķis, taču viņš nebija tiešais šīs draudzes darbinieks.

Draudzes likvidēšana

1948.g. 18. aprīlī Rīgas I, II, IV, un V draudzes apvienoja vienā Rīgas 1. apvienotajā draudzē. Kopš 1949. g. draudzes sapulces notika J. Kupalas ielā 9. Taču Rīgas V draudzes locekļi neaizmirsa par savu Rīgas V draudzes laikus un cerēja, ka kādreiz viņiem atļaus atjaunot savu draudzi.

Draudzes atjaunošana

1992. g. Kongresu namā notika otrais Bībeles evaņģelizācijas seminārs Keneta Mitlaidera vadībā. Tad tas turpinājās Vīlandes ielā 9, kur pulcējās Rīgas I apvienotā draudze. Pēc šī semināra sekoja kristības.

Rīgas V draudze tika atjaunota pēc šī semināra un par tās sludinātāju tika iecelts Keneta Mitlaidera tulks – sludinātājs Uldis Liepiņš, kuru semināra klausītāji bija iemīļojuši un cienīja. Par draudzes vecāko tika izvēlēts Andrejs Bērziņš.

Rīgas V draudzi veidoja pārsvarā šī semināra klausītāji, kam pievienojās 42 draudzes locekļi no Rīgas I draudzes, lai jaunajā draudzē būtu par atbalstu jaunajiem draudzes locekļiem iejusties adventistu draudzē. Kopā atjaunotajā draudzē bija 147 draudzes locekļi. Jaunajā draudzē bija daudz jauniešu, kas izvirzījās Rīgas jauniešu priekšgalā aktivitātēs un arī misijas darbā.

Gandrīz 27 gadus draudzes sapulces notika Rīgā, Ropažu 2, VEF kultūras nama telpās. 2016. gada maijā draudzei pievienojās grupa Rīgas 1. draudzes locekļu, kas gandrīz trīs gadus uz dievkalpojumiem pulcējās atsevišķi Akas ielā 13. Rīgas 5. draudze vienlaicīgi darbojās divās vietās. 2019. gada februārī abas daļas nobalsoja par turpmāku pulcēšanos kopā Akas ielā 13.

Draudzes muzikālā darbība

1928. g. kora vadītāji Fricis Hūns un J. Dāboliņš. Harmoniju spēlēja J. Dreimanis, A. Avotiņa un Milda Zommere.

1933.-1934. g. draudzes kori vadīja Hermanis Ādams, 1935. g. R. Moors, bet 1936. g. Arvīds Skujiņš. Harmoniju spēlēja R. Moors, A. Avotiņa, P. Krūmiņš, Emma Gaile, A. Dreimane.