Ventspils draudze

Nav zināmi visu pirmo adventistu vārdi, taču zināms, ka 1908. gadā Ventspilī tika kristīti: Anna un Lidija Blektes, Milda Frams un Jānis Birziņš. Ventspils draudze tika dibināta 1908. g. 8. novembrī. Tā paša gada beigās pēc statistikas jau ir 29 draudzes locekļu.

Draudze sastapās ar grūtībām, lai dabūtu sapulcēšanās atļauju, un tika rakstīts lūgums gubernatoram un ar lielām grūtībām beidzot tika dota atļauja sapulcēties. Tika atļauts pulcēties lielā zālē un cilvēku interese bija liela. Draudzes locekļi lūdza J. Betheru atvest viņiem grāmatas vācu valodā, lai tās piedāvātu tiem, kas šo valodu pazina. Sevišķi liela interese bijusi par grāmatu „Lielā Ārsta pēdās”.

1912. gadā laikrakstā „Ciānas Sargs” minēts, ka šo avīzi iespējams Ventspilī iegādāties pie I. Paegles, kurš dzīvoja Katoļu ielā Blektes mājā, 1913. gadā sākumā šo laikrakstu varēja iegādāties pie U. Lieberta Štammera ielā 37, bet 1913. g. beigās pie Augusta Zommera turpat Štammera ielā 37.

Pirmais Ventspils draudzes sludinātājs bija Jēkabs Šneiders. Taču viņš nebija visu laiku uz vietas. Bija periods, kad draudzei bija jāiztiek bez sludinātāja. Uz piemiņas mielastu Ventspils draudzē kalpoja: Jānis Sproģis, Kārlis Sutta, bet kara jūkļa laikā no 1918.-1919. g. sludinātājiem bija bīstami braukāt pa draudzēm un Ventspils draudzei bija jāiztiek ar saviem spēkiem.

Pēc Pirmā pasaules kara

Pēc perioda, kad draudzē nebija sava pastāvīga darbinieka, Ventspils draudzē ieradās enerģisks jauns darbinieks Voldemārs Boča, tika noturētas Bībeles evaņģelizācijas sanāksmes Ventspils latviešu biedrības namā un draudzei pievienojās jauni draudzes locekļi. Ventspilnieki bija ļoti priecīgi par savu darbinieku. Boča aktīvi kalpoja, jo šī viņam bija pirmā darba vieta.  Taču, kad Boču 1919. gadā mobilizēja karadienestā, Ventspils draudzes locekļi kopīgi rakstīja lūgumu Garīgo lietu departamentam, lai Boču no dienesta atbrīvo. Boča atgriezās kalpot draudzē pēc mobilizācijas 1921. g. martā.

1928. g. draudze pulcējās Kārļa ielā 5 un draudzē bija 38 draudzes locekļu, sapulces tolaik notika sabatos plkst. 10:00 un 15:00, bet svētdienās 18:00, trešdienās 19:00. Ar piemiņas mielastu draudzē kalpoja Kārlis Sutta, Aleksandrs Eglītis un Jānis Sproģis. Tika dibinātas adventistu grupas Ancē un Miķeļtornī, kuras tika apvienotas Ances draudzē un to turpmāk apkalpoja Ventspils draudzes sludinātāji. Pastāvēja arī adventistu grupa (aptuveni 5 cilvēki) Puzē, kas pulcējās uz sabatskolas nodarbībām.

1928. g. decembrī draudzē uzņemta Štumberga. Viņa aktīvi apmeklēja draudzes locekļus, ziemā kamanās brauca uz Anci, lai apmeklētu tur esošos draudzes locekļus. Dažkārt viņa arī slimoja un viņu aizvietoja darbinieki no Rīgas. Štumberga Ventspilī dzīvoja Ostas ielā 73. Draudzes kopīgās dziesmas uz harmonijas pavadīja M. Volanski.

Ventspils draudzes sludinātājs Ernests Klotiņš vadīja kori un viņu cienīja draudzes locekļi. Draudzē 1932. g. ir 76 locekļi. Tajā laikā tikko kā bija izdota dziesmu grāmata „Kokļu skaņas” un Klotiņš apmācīja draudzi un kori dziedāt šis dziesmas.

Ventspils draudzes sludinātājs Kārlis Fogels (Pokuls) bez Ventspils draudzes vadīja arī Bībeles semināru Kuldīgā un tur pasniedza arī piemiņas mielastu.

1936. gada sākumā draudzē bija 86 draudzes locekļi un 5 mazgadīgie.

Ventspils draudzes sludinātājs Roberts Auziņš ļoti labi prata sadarboties ar jaunatni, jaunieši viņa evaņģelizācijas darbu atbalstīja ar dziesmām un orķestri. Aktīva sadarbība notika ar Liepājas adventistu draudzi. Ventspils draudzē ir koris un stīgu orķestris, kuru vada Kārlis Valdmanis un Bernhards Elksnis. Stīgu orķestris tika aicināts pat piedalīties Latvijas draudžu savienības kongresa laikā. 

Pēteris Purmalis bija jau pensionējies darbinieks, kad viņu 1938. g. atsūtīja uz Ventspils draudzi. 

Padomju gados

Pēc kara ap Ventspili tika noteikta pierobežas aizlieguma zona, kas stipri apgrūtināja draudzes locekļu apmeklēšanu. Pēc kara nepastāv vairs arī Ances draudze, tomēr tur dzīvo draudzes locekļi. Ventspils draudzes sludinātājam bija nepieciešama robežapsardzes vadības atļauja, lai šos draudzes locekļus apmeklētu. Jāņa Lapas kalpošanas laikā draudzē darbojās koris, regulāri notika koncerti, jo tā bija vienīgā valsts iestāžu atļautā iespēja pasludināt savu vēsti ļaudīm. Pēc kara Ventspils draudzē ar piemiņas mielastu kalpoja Jānis Oltiņš no Auces.

Sprūda kalpošanas laikā draudzē aktīva bija muzikālā dzīve, darbojās koris. Draudzes locekļus Sprūds apmeklēja, braucot uz velosipēda. Sludināja par Bībeles pravietojumiem, savās uzrunās ieauda Kristus mīlestības tēmas. Dzīvoja līdzās draudzes sapulču vietai Rīgas ielā 8.

Arvīda Skujiņa kalpošanas laikā tika kristītas 16 personas. Valsts varas iestādes atņēma draudzei sapulces telpas Rīgas ielā un tai tiek ierādītas sapulces vieta baptistu baznīcā.

Voldemāra Daņķa kalpošanas laikā tika organizēts draudzes pūtēju orķestris.

1973. gadā draudze svinēja 65 gadu jubileju, kurā uzstājās jauktais koris, kvartets, duets un solo izpildītāji, kopā tika izpildīti 22 skaņdarbi un dziesmas, neskaitot kopīgās dziesmas. Pasākums notika sestdienā un bija sadalīts trīs daļās – piektdienas vakarā, sestdien no rīta un pēcpusdienā.

1977. g. viņš smagi saslima un mira draudzes sludinātājs Edvīns Kūms. Viņš bija pirmais adventistu sludinātājs, kuru iesvētīja sludinātājos Ventspilī.

Sākoties atmodas laikam, tiek organizēti Bībeles izpētes evaņģelizācijas semināri Ventspilī. Daudzi pievienojās adventistu draudzei, bet citi drīz vien pēc pievienošanās draudzi pameta.

Draudzes sapulču vietas

1908. g. sākumā draudzes sapulces notika Šneidera ielā 2a Baloža namā. 1908.-1920. g. Skroderu ielā 14. 1920.-1926. g. Saules ielā 44. 1926.-1930. g. Kārļa ielā 5. 1931. g. Plostu ielā 27. 1933. g. Plostu 27. 1934. g. Peldu 27. 1935.-1941. g. Akmeņu ielā 3. 1941.-1961. g. Rīgas ielā 8. Kopš 1961. g. sapulces notiek baptistu baznīcā Platā ielā 13, lai gan pa starpu bija arī adrese Saules ielā (tolaik Komjaunatnes) 10.

Kopš 2008. gada tiek plānota savu sapulču telpu celtniecība Nikolaja ielā 9.