Par bērnu seksuālo izmantošanu

Bērna seksuālā izmantošana ir, ja kāda cita persona, kas ir vecāka vai stiprāka, izmanto savu spēku vai autoritāti, vai amata stāvokli, lai iesaistītu bērnu seksuālā uzvedībā vai rīcībā. Asinsgrēks (incests), specifiska bērnu seksuālās izmantošanas forma, ir definēta kā jebkāda veida seksuāla aktivitāte starp bērnu un vecākiem, starp brāli vai māsu, tuvākajiem radiniekiem vai audžuvecākiem.

Seksuālie izmantotāji var būt gan vīrieši, gan sievietes, neatkarīgi no vecuma, tautības, sociālā vai ekonomiskā stāvokļa. Bieži vien tie ir precēti vīrieši, kam pašiem ir bērni, kam ir respektabls amats, un tie var būt arī regulāri draudzes apmeklētāji. Šiem likumpārkāpējiem ir raksturīgi noliegt savu rīcību, ir nevēlēšanās saskatīt savā rīcībā problēmu, cenšanās racionalizēt savu uzvedību un novelt atbildību uz kaut ko / kādu citu. Lai gan tiešām daudzi šādi likumpārkāpēji izrāda dziļi iesakņojušos nedrošību un zemu pašvērtības sajūtu, šīs problēmas nekad nevar būt par attaisnojumu bērnu seksuālai izmantošanai. Vairums speciālistu atzīst, ka patiesā problēmas būtība bērnu seksuālajā izmantošanā pārsvarā ir vēlme pēc spēka un varas, nevis pēc seksa.

Kad Dievs radīja cilvēku ģimeni, Viņš sāka ar laulību starp vīrieti un sievieti, kas balstīta uz savstarpēju mīlestību un uzticību. Šīm attiecībām vēl arvien vajag nodrošināt pamatu stabilai, laimīgai ģimenei, kurā katra ģimenes locekļa cieņa, personas vērtība un gods ir apstiprināts un aizsargāts. Katrs bērns, gan zēns, gan meitene, ir jāvērtē kā Dieva dāvana. Vecākiem ir dāvātas privilēģijas un atbildība nodrošināt Dieva uzticētajam bērnam audzināšanu, aizsardzību un fizisko aprūpi. Bērniem vajadzētu godāt, respektēt un uzticēties vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem bez bailēm no vardarbības.

Bībele nosoda bērnu seksuālo izmantošanu visstingrākajā formā. Jebkuru mēģinājumu sajaukt, izpludināt vai nomelnot personiskās vai dzimuma atšķirības ar seksuāli aizskarošu rīcību Bībele vērtē kā nodevību un individualitātes pārkāpumu. Tā atklāti nosoda spēka, autoritātes un atbildības ļaunprātīgu izmantošanu, jo tas vistiešākajā veidā skar upura pašvērtības sajūtu, jūtas pret citiem cilvēkiem un Dievu, un satricina viņu spējas mīlēt un uzticēties. Jēzus stingriem vārdiem nosodīja ikkatru, kas ar vārdiem vai darbiem liks bērnam paklupt.

Adventistu kristiešu sabiedrība nav nejūtīga pret bērnu seksuālo izmantošanu. Mēs uzskatām, ka Septītās dienas adventistu ticības mācības doktrīnas pieprasa mums aktīvi rīkoties seksuālās izmantošanas novēršanā. Mēs solāmies garīgi atbalstīt gan cietušos, gan arī pāri nodarījušos un viņu ģimenes dziedināšanas un atveseļošanās procesā. Mēs solāmies arī prasīt atbildību no ikkatras draudzes amatpersonas vai draudzes ierindas locekļa par viņa/viņas personīgo uzvedību, kā tas atbilst garīgā vadītāja un uzticības personas ieņemamajam amatam.

Kā Baznīca mēs ticam, ka mūsu ticība aicina:

1. Aizstāvēt Kristus principus ģimenes attiecību jautājumos, kuros bērna pašvērtība, gods un šķīstums tiek vērtēts kā dievišķi piešķirtas tiesības.
2. Nodrošināt atmosfēru, kurā bērni, kas apliecina, ka cietuši no vardarbības, var justies drošībā un zināt, ka viņus uzklausīs.
3. Būt informētiem par seksuālo izmantošanu un tās iespaidu uz mūsu pašu draudzes sabiedrību.
4. Palīdzēt draudzes kalpotājiem un vadītājiem saskatīt bērnu seksuālās izmantošanas pazīmes un zināt, kā atbilstoši rīkoties, ja ir aizdomas par šādu izmantošanu vai arī ja bērns ziņo par to.
5. Nodibināt kontaktus ar profesionāliem padomdevējiem un vietējām seksuālās vardarbības upuru palīdzības aģentūrām, kuras spētu profesionāli palīdzēt vardarbības upuriem un to ģimenēm.
6. Atbilstošā līmenī izveidot vadlīnijas/rīcības plānu, lai palīdzētu draudzes vadītājiem:
   1. Censties godīgi rīkoties pret cilvēkiem, kas apsūdzēti bērnu seksuālā izmantošanā,
   2. Prasīt no likumpārkāpējiem atbildību par savu rīcību un rīkoties atbilstoši situācijai.
7. Atbalstīt un bagātināt ģimeņu un tās locekļu izglītību:
   1. Kliedējot vispārpieņemtus reliģiskus vai vietējās kultūras uzskatus, kas var tikt izmantoti, lai attaisnotu vai apslēptu bērnu seksuālo izmantošanu.
   2. Katrā bērnā veidojot veselīgu pašvērtības sajūtu, kas sekmē sevis un citu cieņu.
   3. Attīstot kristīgas attiecības starp vīriešiem un sievietēm mājās un draudzē.
8. Gan vardarbībā cietušajiem, gan likumpārkāpējiem nodrošināt aprūpi un ticībā pamatotu glābšanas kalpošanu draudzes sabiedrībā, kas nodrošinātu tiem iespēju saņemt profesionālu palīdzību ārpus draudzes.
9. Aicināt plašāku cilvēku loku apgūt profesionālu ģimenes padomdevēju specialitāti, lai nodrošinātu dziedināšanu un atveseļošanos vardarbības upuriem un vainīgajiem.

(Iepriekšminētais paziņojums ir pamatots sekojošo Bībeles rakstvietu principos: 1. Mozus 1:26-28; 2:18-25; 3. Mozus 18:20; 2. Sam. 13:1-22; Mt. 18:6-9; 1. Kor. 5:1-5; Ef. 6:1-4; Kol. 3:18-21; 1. Tim. 5:5-8.)

Šis paziņojums tika pieņemts balsojot Septītās dienas Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences Izpildu komitejas pavasara sanāksmē, 1997. gada 1. aprīlī Loma Lindā, Kalifornijā (ASV).