Vairāk kā gadsimtu Septītās dienas adventisti ir bijuši aktīvi reliģiskās brīvības veicinātāji. Mēs atzīstam nepieciešamību cīnīties par apziņas un reliģisko brīvību kā par cilvēka pamattiesībām, kas ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju dokumentiem.
Septītās dienas Adventistu Baznīca ir pārstāvēta 209 pasaules valstīs. Lai arī ir daži izņēmumi, pārsvarā adventisti ir reliģiska minoritāte, un dažkārt ir bijuši pakļauti ierobežojumiem un diskriminācijai. Tā rezultātā viņi jūt nepieciešamību aizstāvēt cilvēktiesības.
Adventisti kā lojāli pilsoņi tic, ka tiem ir tiesības uz reliģisku brīvību, kas līdzvērtīga ar citu cilvēku tiesībām. Tas ietver brīvību sapulcēties mācībām un dievkalpošanai, pielūgt Dievu nedēļas septītajā dienā (sestdienā), un paust reliģiskos uzskatus atklāti sludinot, vai mēdijos. Šī brīvība ietver arī tiesības mainīt reliģiju, kā arī godbijīgi aicināt citus uz to. Katram cilvēkam ir tiesības prasīt izskatīt viņa lietu, kad viņa sirdsapziņa neļauj veikt dažādus sabiedriskos pienākumus, kā piemēram, prasība lietot ieročus. Kad vien konfesijām tiek sniegta pieeja sabiedriskajiem masu mēdijiem, starp tām godīgi jāiekļauj arī adventisti.
Mēs turpināsim sadarboties un strādāt kopā ar cietiem, aizstāvot visu cilvēku reliģisko brīvību, ieskaitot tos, kuriem mēs nepiekrītam.
Šis paziņojums tika pieņemts balsojot Septītās dienas adventistu Ģenerālkonferences Administratīvajā padomē, un to publicēja Ģenerālkonferences sanāksmē Utrehtā, (Nīderlandē, 1995. gada 29. jūnijā – 8. jūlijā.)