Dažādas tiesas un kultūras var debatēt par pornogrāfijas definīciju vai konsekvencēm (seksuālas novirzes literatūra), bet pamatojoties uz mūžīgiem principiem, jebkuras kultūras Septītās dienas adventisti uzskata pornogrāfiju par destruktīvu, pazemojošu, par tādu, kas padara cilvēku mazjūtīgu, un par ekspluatatīvu.
Tā ir destruktīva laulības attiecībām, jo gāž Dieva nodomu par ciešām attiecībām starp vīru un sievu, kur laulātie draugi tik cieši ‘pielīp’ viens otram, ka simboliski kļūst par “vienu miesu” (1. Mozus 2:24).
Tā ir pazemojoša, nosakot sievieti (un dažos gadījumos vīrieti) nevis kā garīgi–mentāli–fiziski veselu būtni, bet kā viendimensijas, vienreizējai lietošanai paredzētu seksa objektu, tādējādi laupot tai viņas vērtību un cieņu, kas tai likumīgi pienākas kā Dieva meitai.
Tā lasītāju/skatītāju padara mazjūtīgu, notrulinot sirdsapziņu un sagrozot uztveri, padara to par “sagandētu personu.” (Romiešiem 1:22,28).
Tā ir ekspluatatīva, pavedot uz miesaskāri, un ļoti aizskaroša, tādējādi esot pilnīgi pretstatā Zelta likumam, kas nosaka, ka mums jāizturas pret otru tā, kā vēlamies, lai izturas pret mums (Mt. 7:12). Sevišķi aizvainojoša ir bērnu pornogrāfija. Jēzus teica: “Kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā.” (Skat. Mateja 18:6).
Kaut arī Normans Kozins (Norman Cousins) nav izteicis savi domu Bībeles vārdiem, viņš ir precīzi uztvēris šo dimu: “Problēma ar šo plaši izplatīto pornogrāfiju ... nav tā, ka tā samaitā, bet ka tā notrulina jūtas; nevis ka tā atraisa kaisli, bet ka tā sakropļo emocijas; nevis ka tā vecina pieauguša cilvēka attieksmi, bet ka tā ir reverss uz infantilu apsēstību, nevis ka tā noņem acu aizsegus, bet ka tā izkropļo skatu. Tiek pasludināta bezbailība, bet mīlestība ir noliegta. Tā nav atbrīvošana no saistībām, bet dehumanizācija.” — Saturday Review of Literature, 1975. gada 20. septembris.
Sabiedrība, kuru jau tā moka aizvien zemāk krītoši godprātības standarti, palielināta bērnu prostitūcija, pusaudžu grūtniecība, vardarbība pret bērniem un sievietēm, narkotiku izkropļota domāšana, un organizētā noziedzība, nevar atļauties pornogrāfijas ieguldījumu pie visiem šiem ļaunumiem.
Tiešām, gudrs ir kristiešu pirmā lielā teologa padoms: “Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! ... Un miera Dievs būs ar jums.” (Filipiešiem 4:8,9). Būtu labi, ja visi kristieši sekotu šim padomam.
Septītās dienas Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences prezidents Nīls Vilsons (Neal C. Wilson) publicēja šo paziņojumu 1990. gada 5. jūlijā Ģenerālkonferences sesijā Indianapolisā (Indiana, ASV) pēc apspriešanās ar sešpadsmit Septītās dienas Adventistu Baznīcas viceprezidentiem.