“Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.
Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā,
 tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mat.28,18-20)
   
Kristības cietumā vienmēr ir saistītas ar cilvēku likteņiem. Katram ieslodzītajam ir savs noietais dzīves ceļš, kurš viņu ir novedis izolācijā.  Vieniem tas ir ar noteiktu termiņu, bet dažiem tas ir bez termiņa. Taču katram no viņiem ir sirds krūtīs un vēlēšanās sakārtot savu dzīvi.
 
Jaunkristītais Andris pirms kristībām uzdeva jautājumu: “Kādēļ Dievs mūs ir radījis tik dažādus?” Jā, kur rodas tās dažādās cilvēku dzīves? Kā tikt vaļā no ļaunuma? Ļaunums ir kā neizskaidrojams spēks, kurš grūž cilvēkus nelaimes bedrē. Un tikai tad, kad šis ļaunais spēks ir savu padarījis, cilvēks ierauga savu patieso stāvokli.
 
Šoreiz Dieva ceļus izvēlējās Andris, Sandis divi Juriji un divi Sergeji. Viņus ar savu klātbūtni svētīja brāļi Mārtiņš, Feliks, Visvaldis un māsas Valentīna, Edija.  Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle I.Spures kundze ar savu parakstu  atbalstīja un deva savu svētību ieslodzīto izvēlei. Arī Jelgavas cietuma priekšnieks bija visu sagatavojis, lai notiktu kristības. 
 
Baseins jau bija piepildīts ar ūdeni, un visu kristību laiku arī “svētības” no debesīm (lietus) netrūka. Brālis Andris Āriņš Dieva Tēva, Dēla un Sv.Gara vārdā izpildīja kristību iestādījumu pēc Jēzus Kristus piemēra un pavēles.
 
Cietums atbrīvo cilvēka dvēseli dievišķīgajam. Aizlūgsim un svētīsim šos jaunos  brāļus,  lai viņi rastu iespēju pievienoties garīgajai ģimenei brīvībā.
 
Jelgavas cietumā atrodas arī agrāk kristītie brāļi. Ar viņiem tiek veikts diakonijas darbs.
 
Šīs man bija divdesmit piektās kristības un 25 gadi, pavadīti cietumos. Es nenožēloju nevienu dienu no šī laika. Katru reizi, atrodoties cietumā, es sajūtu reālu Dieva klātbūtni. Tas manai ticībai ir devis pievienoto vērtību. Ticība nav Dieva dzenāšana mūsu vajadzībās, bet Dieva doto iespēju izmantošana. Iepazīt patieso dzīves situāciju ar mūžības perspektīvu. Bet ar patiesu skatu uz dzīvi vēl ir par maz. Ir vajadzīga dzīves pieredze – gudrība un Dieva vadība.  
 
Žēl, ka laiks ir gājis uz priekšu un šis būs mans pēdējais gads un pēdējās kristības cietumā. Vēl domāju kādu laiku kalpot ieslodzītajiem ar korespondences palīdzību. Turpmāk šo Dieva doto kalpošanas iespēju Jelgavas cietumā izmantos brālis Feliks Lokšinskis. Lai Dievs svētī viņa kalpošanu!
 
Kapelāns Rihards Krieviņš