Reģionālā biroja darbinieki pavadīja veselu dienu kopā ar skolēniem un skolotājiem
 
“Jebkura šāda diena ir labāka nekā diena birojā,” teica Vidusaustrumu un Ziemeļāfrikas ūnijas (MENA) darbinieks pēc kalpošanā pavadītas dienas Mouseitbehas adventistu vidusskolā Rietumbeirutā Libānā. Viņš bija pavadījis dienu, ejot pa klasēm un stāstot skolēniem stāstus.
 
Mouseitbehas skola tika dibināta 1929. gadā kā pirmā adventistu skola Libānā. Tā sākās kādas ēkas vienā stāvā un ir izpletusies, ietverot divas ēkas, kurās tagad mācās 700 skolēni, sākot no pirmskolas līdz pat 12. klasei. Akadēmiskā programma, kas tiek pasniegta skolēniem, no kuriem 99,9 % ir no musulmaņu ģimenēm, tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām starp evaņģēliskajām skolām Libānā.
 
Skolas direktors Elias Čofani (Elias Choufani) stāsta, kā pilsoņu kara laikā skolu vairākas reizes bija okupējušās dažādas bruņotas grupas, bet tā nekad nav slēgusi durvis.
 
“Mēs kalpojam apgabalā, kurā karš ir ienesis spēcīgas demogrāfiskas izmaiņas. Mūsu skolēni tagad ir galvenokārt nekristieši,” teica Čofani. “Uzticība, ko mēs esam saņēmuši no vecākiem un no sabiedrības, ir palīdzējusi mums strādāt ar pilnu un daudzsološu potenciālu.”
 
Skolas kapelāns un mācītājs Elia Vehbe atceras laiku, kad 1978. gadā bija sadalīta Rietumu un Austrumu Beiruta. Kristīgajiem skolotājiem bija katru dienu jāceļo no Austrumbeirutas uz šo apgabalu, kur kristiešiem nebija droši. “Lai izvairītos no snaiperiem un bombardēšanas, man bija naktīs jāizmanto klase kā guļamistaba,” stāsta Vehbe.
 
Ideja apmeklēt skolu radās no MENA prezidenta Rika Makedvarda vīzijas savienoties ar cilvēkiem kopienā. “Kā ūnijas darbiniekiem mums ir ļoti svarīgi savienoties un iepazīties ar skolēniem un skolas darbiniekiem,” viņš teica. “Mēs ceram priecīgā veidā iejaukties viņu dzīvēs un pasniegt viņiem kaut ko jaunu.”
 
MENAs darbinieki sāka dienu skolā ar īsu svētbrīdi, kam sekoja tradicionālās Libānas brokastis ar Zatar (augs) un Jibneh (siers). Pēc brokastīm biroja darbinieki sadalījās mazās grupās un iesaistījās dažādās aktivitātēs ar skolēniem. Viena grupa zīmēja sienas rotājumus uz rotaļu laukuma sienām.
 
“Darbs ar krāsām bija nomierinošs,” teica MENA mediju centra menedžeris Džīns Džeks Kerahs. “Tas bija lielisks veids, kā sadraudzēties ar skolēniem, kad viņi iznāca ārā starpbrīdī.”
 
Kāda cita grupa gāja pa klasēm un stāstīja stāstus. Daži darbinieki starpbrīžos ar bērniem spēlēja futbolu, un ceturtā grupa veica remontdarbus.
 
“Divās draudzes telpās bija noglabātas dažādas vecas lietas,” stāsta Magdijs Salama, interneta menedžeris, kas strādā MENA mediju centrā. “Mēs iznesām visu ārā, iztīrījām telpas un nokrāsojām sienas. Tagad viss izskatās jauns.”
 
Eniko Szilvasi, namturības nodaļas personāla asistente, gāja pa klasēm ar čellu. Viņa pastāstīja savus piedzīvojumus ar čellu, pastāstīja piedzīvoto pusaudžu gados un nospēlēja garīgu dziesmu.
 
“Viņi ir ļoti labi audzināti skolēni,” teiza Szilvasi. “Viņi parādīja lielu interesi un baudīja cilvēkus un vidi.”
 
Dienas beigās daži no skolēniem līdzdalīja savas domas. Ahmads, 16 gadus vecs zēns no 11. klases, teica, ka “mums bija jautri ar jums, un man patika stāsti”.
 
“Mēs daudz uzzinājām par cilvēkiem no dažādām valstīm, uzzinājām par kādu citu reliģiju,” teica Anemo, arī no 11. klases, kas vēlas kļūt par ārstu.
 
Gan skolēni no jaunākajām, gan no vecākajām klasēm izteica prieku par visām aktivitātēm, sākot ar futbola spēlēšanu, stāstu klausīšanos un kopīgu sienas gleznojumu zīmēšanu uz rotaļu laukuma sienām.
 
“Mani skolotāji un skolēni bija tik sajūsmināti par šo dienu, ka viņi jautā, vai mēs to varētu atkārtot,” teica Čofani.
 
Makedvards izteica lepnumu par komandu un veidu, kā tā iesaistījās sabiedrībā, skolēnu un skolotāju dzīvē. “Es domāju par attiecībām, ko mēs izveidojām, pat ja tā bija tikai viena diena, un ceram, ka no tā radīsies vēl daudz kas labs,” viņš teica.
 
Avots: Adventist Review