Dokuments atgriezts pārskatīšanai Vienotība misijā pārraudzības komitejai
 
Pēc gandrīz sešu stundu ilgām diskusijām un debatēm lielākā daļa Ģenerālkonferenes izpildkomitejas locekļi ikgadējās darba sanāksmes laikā nobalsoja nodot dokumentu ar nosaukumu “Procedūras izlīgšanai un pieturēšanās pie draudzes/Baznīcas pārvaldes kārtības: 2. fāze” atpakaļ Vienotības misijā pārraudzības komitejai tālākai pārskatīšanai.
 
“Sanāksme ir izteikusi viedokli,” teica Teds Vilsons, Septītās dienas adventistu draudzes prezidents. “Dokuments tiks nodots atkal komitejai. Dieva žēlastībā mēs atradīsim ceļu, kā kaut ko atkal savienot.”
 
Otrā dokumenta saturs
 
Dokumentā aprakstīta otrā izlīgšanas procesa fāze, par ko balsoja pēdējā gada sanāksmē, kurā tika mēģināts uzsākt standarta procedūras draudzes vienotības saglabāšanai jautājumos, kuros notiek nepakļaušanās. Jomas, kas tiek skartas, ietver ticības pamatmācības, balsošanas kārtību un draudzes darba kārtību. Pirmā fāze, par ko balsoja 2016. gada ikgadējā sanāksmē, centās nodrošināt “pastorālu” pieeju, iesaistot dialogu un lielāku saprašanos starp iesaistītajiem.
 
Otrās fāzes dokuments uzsver izpildkomitejas vēlmi “saglabāt septītās dienas adventistu draudzes pārvaldi un organizācijas struktūru visos līmeņos dievbijīgas pacietības, kristīgas žēlsirdības un glābjošas žēlastības” kontekstā. Ievadā izgaismota arī nodošanās no izpildkomitejas puses “turpināt būt pacietīgiem un uzturēt sarunas”, kas nodrošina papildu laiku risinājumu meklēšanai”.
 
“Es ticu, ka draudze ir bijusi pacietīga,” teica Vilsons dienas diskusijas laikā. “Mūsu mērķis ir glābt. Bet mums ir jārespektē tas, par ko balso pasaules draudze.”
 
Darba kārtība draudzes iekšienē
 
Otrās fāzes dokuments, kas tika nodots atpakaļ sākotnējai komitejai, arī iekļauj neapstrīdāmu vajadzību balstīt draudzes kārtību uz Bībeles atsaucēm, kā arī uz principiem, ko izteikusi draudzes līdzdibinātāja E. Vaita. “Viscaur rakstos organizācija ir bijusi Dieva ļaužu prioritāte,” teikts dokumentā. “Draudzes organizācija ir arī skaidrs bībelisks mandāts un bībeliska pamatmācība Dieva gala laika ļaudīm.”
 
Atzīstot, ka “draudzes politika nav nekļūdīga,” dokuments paskaidro, ka darba kārtība piedāvā “vislabāko draudzes vadības pārstāvju grupas spriedumu dotajā laikā par to, kā konfesijas vienībām dzīvot un strādāt kopā”. “Ģenerālkonferences darba kārtība” ir balsošanas rezultāts, ko apstiprinājuši pārstāvji no visas pasaules Ģenerālkonferences sesijas laikā ik pēc pieciem gadiem, vai arī izpildkomitejas gada sanāksmes laikā.
 
Otrās fāzes dokuments ir veidots, balstoties uz pastāvošās balsošanas kārtības B 15 05 punktu, kas ienes skaidrību attiecībā uz “Ģenerālkonferences darba kārtības” “autoritatīvo lomu” un B 1510 punktu, kas prasa vispārēju turēšanos pie šīs kārtības. Dokuments atzīst, ka “nepiekāpīgā rīcība var būt ļoti kompleksa kultūras, etnisko, teoloģisko, komunikācijas un ekonomikas vērtību, ticības un ieradumu izpausme”, un “iedala nepiekāpīgo rīcību trīs kategorijās”. Pirmā kategorija runā par 28 septītās dienas adventistu draudzes mācības pamatpunktiem. Otrā kategorija ir par Ģenerālkonferences izpildkomitejas balsojumiem, kas ir “paredzēti globālai ieviešanai” un kas, ja netiek ņemti vērā, “negatīvi ietekmē draudzes vienotību”. Trešā kategorija ietver “kārtību, iniciatīvas un rīcību, kas ir lokāla mēroga pēc savas būtības un nav saistīti ar Ģenerālkonferences sesijas vai izpildkomitejas balsojumu pārkāpumiem un neietekmē draudzes vienotību.”
 
Dokumenta rašanās vēture
 
Ziņojuma ievadvārdus teica Tomass Lemons, Ģenerālkonferences viceprezidets un Vienotība misijā pārraudzības komitejas priekšsēdētājs. Lemonam bija uzticēts rūpēties par 2016. gadā pieņemtā dokumenta turpinājumu. “Mēs uztvērām procesu, par ko jūs balsojāt pagājušajā gadā, kā savu pastorālo uzdevumu, iespēju savienoties ar cilvēkiem no visas pasaules,” Lemons paskaidroja.
 
Visu gadu tika saņemti uzaicinājumi un notika dialogs ar Ziemeļamerikas divīziju, Transeiropas divīziju, Intereiropas divīziju un ar Dienvidu Klusā okeāna divīziju. Lemons satikās ar pirmajām trim, bet satikties ar pēdējo viņu atturēja konflikti.
 
Lemons stāstīja, ka, lai gan tie bija strīdīgi jautājumi, viņš neredzēja “nekādas sacelšanās pazīmes” savās sarunās ar cilvēkiem, ar kuriem viņš satikās. “Vienotība un nodošanās Septītās dienas adventistu draudzes vēstij ir tikpat stipra, kādu es to vienmēr esmu redzējis.”
 
Lemons iepazīstināja arī ar otrās fāzes dokumentu, uzsverot, ka tas ir nācis caur Vienotība misijā pārraudzības komiteju, pēc tam izdiskutēts Ģenerālkonferences administratīvajā komitejā un beidzot tas tika nodots izskatīšanai Ģenerālkonferences un divīziju vadībām, pirms nonācis 2017. gada koncila izpildkomitejā.
 
Pirms diskusijas sākšanas zālē izpildkomitejas sekretārs Ng paskaidroja, ka, lai gan dokuments runā par sieviešu ordinācijas jautājumu un tā rašanos ir izsaucis tieši šis jautājums, tas ir daudz plašāks un runā par “pārvaldi”. Ng atgādināja locekļiem, ka “netiek pārbaudīta cilvēka personīgā sirdsapziņa, bet gan draudzes pārvalde”.
 
Pasaules draudzes mantzinis Prestols Puesans arī izteica ievadvārdus. Viņš paskaidroja, ka pēc savas personīgās pārliecības viņš atbalsta sieviešu ordināciju. “Tomēr ir vēl kāda lielāka, svarīgāka pārliecība – palikšana kopā,” teica Prestols Puesans. “Manai personīgajai pārliecībai ir jābūt pakļautai tam, kas satur kopā visu miesu.”
 
Komentāri no zāles
 
Diskusijas par sagatavoto dokumentu sākās ar Vilsona atgādinājumu komitejas locekļiem par etiķeti. “Mēs sāksim diskusiju žēlsirdības un cieņas garā,” paskaidroja Vilsons.
 
14 lappuses garo dokumentu skaļi izlasīja Henslijs Mūrūvens (Hensley Moorooven), Ģenerālkonferences sekretāra palīgs. Komitejas locekļi un viesi tad izteica komentārus dažādos mikrofonos zālē tādā secībā, kā viņi bija ieskenējuši savas dalībnieka kartes.
 
Komentāri bija dažādi un atšķīrās to skatījums uz sagatavotā dokumenta tekstu. Gan draudzes vadītāji, gan vienkāršie komitejas locekļi no visas pasaules runāja atklāti un reizēm arī dedzīgi gan par, gan pret dokumentu.
 
Daži aicināja komiteju atbalstīt dokumentu un doties uz priekšu, bet citi atbalstīja dokumenta atgriešanu komitejai vēlreizējai pārskatīšanai. Tie, kas atbalstīja pārskatīšanas nepieciešamību, uzdeva jautājumus par atsevišķu dokumenta daļu struktūru. Citi uzskatīja, ka otrās fāzes dokumenta valodai jābūt pārdomātākai.
 
Viens bija skaidrs. Neskatoties uz spēcīgo pārliecību no abām pusēm, neviens neierosināja sašķelties adventistu draudzes iekšienē. “Es gribu iedot šai organizācijai kādu drošību,” teica Dans Džeksons, Ziemeļamerikas divīzijas prezidents. “Mums nav pilnīgi nekāda nodoma sašķelt adventistu draudzi un sākt Ziemeļamerikā savu draudzi. Mēs neatdalīsimies no šīs baznīcas. Mēs esam nodevušies šīs baznīcas darbam gan Ziemeļamerikā, gan visā pasaulē.”
 
Balsojumi un rīcība
 
Dienas galvenais balsojums nāca no ierosinājuma nodot dokumentu Ģenerālkonferences konstitūcijas un statūtu komitejai. Priekšlikums norādīja uz iespējamajiem konfliktiem starp dokumentu un Ģenerālkonferences konstitūcijā un statūtos teikto. Rezultātā tika izdarīts labojums nodot dokumentu Vienotība misijā pārraudzības komitejai, par ko balsoja slēgtajā balsošanā. Lēmumu atbalstīja 184, pret bija 114 balsotāju.
 
Atzīmējot, ka par dokumentu sarunas turpināsies tikai 2018. gada darba sanāksmē, Vilsons teica, ka “mūsu izaicinājums vēl joprojām ir tie, kas nepakļaujas. Tāpēc lūdziet par tiem no mums, kam ar to ir jāstrādā. Un mēģiniet mudināt pakļauties,” viņš aicināja locekļus. “Cerēsim, ka mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma ar kaut ko tādu, kas palīdzēs mums visiem sasniegt mūsu misijas mērķi.”

Avots: Adventist Review