Runātāji uzsver sapratnes un attiecību tiltu veidošanu
 
Ikgadējā sanāksme 2017. gadā – darba sanāksme, kurā satiekas aptuveni 450 septītās dienas adventistu draudzes vadības komitejas locekļi no visas pasaules – sākās 5. oktobrī konfesijas galvenajā pārvaldes centrā Silverspringsā, Merilendas štatā, ASV. Rudens sesija, kuras laikā tiek līdzdalīti nodaļu ziņojumi, kā arī notiek balsojumi par dokumentiem, plāniem un darba kārtību, iesākās ar Vadības izglītības un attīstības konferenci, kas ir ikgadējs pasākums ar mērķi informēt, apmācīt un pilnvarot vadītājus kādā noteiktā jautājumā. 2017. gadā uzsvars ir uz globālās misijas priekiem un izaicinājumiem, īpaši draudzei līdzdalot Dieva vēsti dažādās cilvēku grupās.

“Mūsu mērķis ir no jauna atdzīvināt sākotnējo agrīnās kristīgās draudzes misijas vīziju,” teica Adventistu misijas direktors Gerijs Krauze. “Savā ziņā šeit nav nekā jauna, jo misija mūsu kustībai ir svarīga.”

Krauze paskaidroja, ka izaicinājums ir tas, kā pielāgot laikā neierobežotās Bībeles patiesības lielajai ļaužu grupu dažādībai pasaulē.

“Mūsu mērķis ir līdzdalīt labo vēsti tā, lai tas būtu jēgpilni un piesaistītu cilvēkus, kas ir ļoti atšķirīgi no mums,” viņš teica.
 
Globālās misijas centri

Daļa no dienas tika veltīta, lai līdzdalītu globālās misijas centru paveikto adventistu misijas mērķu sasniegšanā. Globālās misijas centrus izveidoja pasaules draudze, lai “palīdzētu adventistiem saprast, kā būvēt sapratnes un draudzības tiltus ar cilvēkiem, kas pārstāv pasaules galvenās reliģijas un filosofijas,” kā vēsta centru mājaslapa.

Ir seši centri, kas ir iesaistīti sapratnes ceļu meklēšanā: lielpilsētu misija, Austrumāzijas reliģijas, Dienvidāzijas reliģijas, adventistu un jūdu attiecības, adventistu un musulmaņu attiecības un attiecības ar sekulāriem cilvēkiem. Katrs prezentēja savus mērķus, plānus un resursus.
 
Pasaules galvenās reliģijas

Misijas centru direktori uzsvēra, ka ikviena lielā reliģiskā grupa pati par sevi ir unikāla, ietverot ne tikai reliģijas, bet arī kultūras un pasaules skatījuma elementus. Piemēram, dažās reliģijās, “kad kāds maina reliģiju, tas var lielā mērā izjaukt ģimeni,” rakstīja Klifmonds Šamerūdīns (Clifmond Shammerudeen), iepazīstinot ar Dienvidāzijas reliģiju centru. Centrs darbojas, lai celtu tiltus starp adventistu ticīgajiem un hinduistiem, palīdzot cilvēkiem, kas ir ieinteresēti aizsniegt hinduistus, ar apmācībām un resursiem.

Globālā adventistu un musulmaņu attiecību centra direktors Petras Bahadurs (Petras Bahadur) teica, ka prasmes sarunāties ar musulmaņiem ir mērķis, kam pretī vēl turpinām doties. Pieaugot musulmaņu skaitam Rietumos, centrs nodrošina padomdošanu, apmācības un resursus adventistiem, iedrošinot veidot patiesas un jēgpilnas cilvēku savstarpējās attiecības. Tas arī dod padomu draudzes locekļiem, kā veidot draudzīgas attiecības ar cieņu un kā pielikt nopietnas pūles, lai aizsniegtu musulmaņus tur, kur viņi atrodas.

Budistu gadījumā pasaules skatījuma izpratne ir būtiska jēgpilnās attiecībās, teica Austrumāzijas reliģiju centra direktors Gregorijs Vaitsets (Gregory Whitsett). Piemēram, “budisti netic visvarenam Dievam vai cilvēka dabas ļaunumam,” viņš teica. Šādi elementi garīgās sarunas var padarīt par izaicinājumu. Svētīgas sarunas sākas ar budistu mentalitātes izpratni, teica Vaitsets.

No otras puses, attiecības ar jūdu ticīgajiem prasa citādāku izpratni, teica Pasaules jūdu adventistu draudzības centra direktors Ričards Elofers (Richard Elofer). “Jūdi pirmie tika aicināti būt par Dieva ļaudīm, un daudziem no viņiem vēl aizvien ir dziļas Rakstu zināšanas,” viņš teica. Elofers uzsvēra, ka garīgas sarunas ar jūdu ticīgajiem ir jāuzsāk “tādā veidā, kas atzīst viņu devumu un savieno viņus ar Mesiju, ko viņi jau tik ilgi ir gaidījuši”.

Pasaules draudzes sabiedrisko attiecību un reliģiskās brīvības direktors Ganons Daiops (Ganoune Diop) piekrita.

“Mēs kā kristieši esam vēsturiski, teoloģiski un pravietiski parādā jūdu tautai,” viņš teica. “Mūsu pienākums ir ienest atjaunošanu un izlīgšanu starp baznīcu un Israēlu.”
 
Sekulārā un postmodernā aizsniegšana

Augošā sekulārā un postmodernā iedzīvotāju daļa pati par sevi ietver izaicinājumus.

“Pēc kristiešiem un musulmaņiem lielākā “reliģiskā” grupa pasaulē ir tieši 1,2 miljardi nereliģisko cilvēku,” līdzdalīja Sekulāro un postmoderno pētījumu centra direktors Klebers Gonsalves (Kleber Goncalves). “Kā runāt ar cilvēkiem, kam neinteresē reliģija, ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem. Tas nav izaicinājums tikai Rietumos, bet visur.”

Tāpat kā ar citām lielajām reliģijām, sekulāro un bez baznīcas piederības esošo cilvēku kontekstā atslēga arī ir vadlīniju radīšana, lai savienotos ar sekulāro un postmoderno domāšanu.

“Mums ir jāatrod veidi, kā savienoties, veidot attiecības, veidot uzticību,” Gonsalves teica.

Vēl viens izaicinājums, kā teica Gonsalves, ir kā iesaistīt jauniešus. “Mēs esam mācījušies, ka attiecības ir svarīgas,” viņš uzsvēra. “Tāpēc pirms aicināt kādu uz draudzi, uzaicini šo cilvēku uz savām mājām.”

Gonsalves teica, ka draudzei ir vajadzīgi “jaunieši, kas savienojas ar citiem, mēģinot iemācīties un runāt pilsētas valodā”. Jaunieši ar pareizo motivāciju ir ļoti entuziastiski, atzīmēja Gonsalves. “Mūsu pasākumos no jauniem, ārpus baznīcas esošiem cilvēkiem mēs atkal un atkal dzirdam, ka tie, kas ir ieradušies pirmo reizi, saka: ‘Man nav ne jausmas, kāpēc es esmu šajā vietā, bet es atnācu savu draugu dēļ.’”
 
Aizsniedzot lielās pilsētas

Lielās pilsētās, kur dzīvo vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotājiem, ir īpašs izaicinājumu kopums evaņģēlijam, teica Globālās misijas pilsētu centra direktors Dāgs Vens (Doug Venn).

“Uz katru lielpilsētā esošu adventistu draudzi ir aptuveni 89 167 pilsētas iedzīvotāji,” viņš līdzdalīja. Centra mērķis, viņš teica, ir atrast veidus, kā uzsākt sarunas ar šo augošo pasaules iedzīvotāju daļu, kas 2050. gadā varētu sasniegt 70%.

Laiku pa laikam Vens satiekas ar draudzes vadītājiem tajās vietās, kur atrodas pasaules lielākās pilsētas, lai pārrunātu izaicinājumus un iespējas.

“Es viņiem jautāju: ‘Kas darbojas? Kādas ir iespējas jūsu reģionā? Kādas ir jūsu idejas? Ko jūs gribētu izmēģināt?’” Mērķis ir radīt piemērotas iespējas līdzdalīt Dieva mīlestību pilsētu iedzīvotājiem, no kuriem daudzi meklē dzīves jēgu un kaut ko labāku dzīvē.

Centrs ir iesaistīts vairākās iniciatīvās, lai aiznestu uz lieliem pilsētu centriem cerības vēsti par Kristu. “Es gribu šo pilsētu” (I Want This City), piemēram, ir 13 daļu televīzijas seriāls, kas seko Venam 9 mēnešus Bangkokā, Taizemē, kas ir viena no visneaizsniegtākajām pilsētām pasaulē. Programma ir mēģinājums brīvi diskutēt par dažiem no vislielākajiem mūsdienu misijas izaicinājumiem pilsētu centros. Vēl viena lapa, Mission to the Cities, ir ziņojumi no pilsētu misijas frontes līnijas, kā arī resursi tiem, kas ir aicināti kalpot šādās vietās.

“Lai arī kāda ir jūsu kapacitāte un aicinājums šobrīd, izlietojiet to misijā,” Vens teica sanāksmes dalībniekiem. “Mums ir jāmobilizē katrs loceklis Dieva misijai.”
 
Līdzsvars starp misiju un pilsētas centriem

Vadītāju apmācību konference noslēdzās piektdienas rītā ar vēl dažām prezentācijām un paneļdiskusiju.

Starp noslēdzošajām prezentācijām bija Arhīvu, statistikas un pētījumu nodaļas vadītāja Deivida Trima (David Trim) ieskats E. Vaitas rakstos par misiju pilsētās. Lai gan Trims līdzdalīja, ka Vaita, no vienas puses, runā par misijas centriem – ideālajā variantā tuvu lielajām pilsētām – kā vietu, kur cilvēki, kas ir iesaistīti lielpilsētu misijā, var atjaunot spēkus un atpūsties.

Homers Trekartins (Homer Trecartin), Globālās misijas centru direktors, ienesa skaidrību šajā jautājumā. “Ja mums ir jāpabeidz šis darbs, mēs to nevaram darīt tikai no šādiem ārpus pilsētas esošiem centriem,” viņš teica. “Mums ir vajadzīgi nodevušies septītās dienas adventisti, kas dzīvo pilsētās,” vienlaikus atrodot veidus, kā viņi var atpūsties laukos, secināja Trekartins.

Viņš savas piezīmes noslēdz ar cerīgu noti: “Es esmu lūdzis cilvēkus uzņemties pienākumus pilsētās, un viņi ir atsaukušies,” teica Trekartins.

Adventistu draudzes prezidents Teds Vilsons teica noslēguma runu. Atsaucoties uz dažādajām reizēm, kad viņš ir dzīvojis un strādājis tādās lielās pilsētās kā Maskavā un Ņujorkā, Vilsons emocionāli atgādināja dalībniekiem, ka “pilsētu iedzīvotāji sauc mūs!”

Vilsons atsaucās uz “vareno kustību”, ko min Elena Vaita un kas rodas no tā, ka misija pilsētās kļūst par patiesu prioritāti. “Mēs vēl neesam redzējuši šo ‘vareno kustību’,” teica Vilsons, izaicinot pasaules vadītājus, komitejas locekļus un visus adventistu draudzes locekļus būt par daļu no tās. “Darīsim kaut ko, lai varenā kustība var sākties.”

Ikgadējā darba sanāksme turpināsies līdz 11. oktobrim. Tai varat sekot tiešraidē. https://executivecommittee.adventist.org/live/

Avots: ANN