Pirmajā reizē Olga Čī dzird viņu runājam pa radio. Tad viņa lūdz, lai Dievs aizsniedz arī viņas vīru.
 
Kad Olga Čī lūdza savu vīru Džoniju, vai viņš negribētu nākt viņai līdzi uz septītās dienas adventistu draudzi, viņš asi atbildēja: “Es iešu ar tevi uz jebkuru citu baznīcu, tikai ne šo!”
 
Džonijs uzskatīja adventistu draudzi par kultu, un viņš noraidīja arī Olgas otro aicinājumu dažas nedēļas vēlāk.
 
Olga un Džonijs meklēja draudzi Orindžvokā, pilsētā ar 15 000 iedzīvotāju Centrālamerikas valstī Belizā. Neviens no viņiem nebija īpaši reliģiozs, bet Olgai bija vēlēšanās iet uz baznīcu.
 
Pāris vairākas reizes bija devis ar draugiem uz kādu konservatīvu svētdienas draudzi, bet kaut kas nelikās tā kā vajag. “Kad vien mēs izgājām no baznīcas, mūsu dzīves vēl joprojām palika tādas pašas,” Olga stāstīja. “Mēs spēlējām azartspēles ar saviem draugiem un mans vīrs dzēra. Es izjutu tukšumu, ko nevarēju saprast.”
 
Aiz viņu mājas dzīvoja kāds adventistu pāris. Sieva nāca pie žoga, sarunājās un lūdza ar Olgu. Divas reizes viņa aicināja Olgu un viņas trīs bērnus uz baznīcu, un tad arī Olga jautāja Džonijam, vai viņš gribētu nākt līdzi.
 
Olga tomēr pievienojās kādai citai svētdienas baznīcai, un Džonijs iemīlējās tās draudzes locekļos. Viņi apmeklēja baznīcu gandrīz 5 gadus.
 
Bet tad Olga un Džonijs sāka atkal sajust, ka kaut kā viņu dzīvēs pietrūkst. Viņi lūdza Dievu pēc palīdzības.
 
Dažas dienas vēlāk kāds radinieks piezvanīja Džonijam, kam bija vairāki nelieli uzņēmumi, lai lūgtu pēc palīdzības picu restorānā otrā valsts galā.
 
Kad viņš aizgāja, Olga lūdza: “Dievs, ja tā ir Tava griba, lai mēs pārceļamies, lūdzu, dod man zīmi. Lai zīme ir tāda, ka man nekas nav jāņem līdz no mājas, izņemot bērnus un drēbes, kas man ir mugurā.” Par šo lūgšanu viņa nevienam nestāstīja.
 
Pagāja četras nedēļas, un Džonijs piezvanīja Olgai, lai paziņotu, ka viņi pārceļas.
 
“Nesatraucies,” viņš teica. “Tev būs viss: māja, skola bērniem un visas mēbeles. Tev būs viss, kas vajadzīgs, izņemot elektrību.”
 
Tas izklausījās pēc atbildētas lūgšanas, tā Olga ar bērniem pārcēlās. Viņa atrada baznīcu, kas piederēja pie tās pašas konfesijas, kāda bija viņas vecajā pilsētā. Viņas uzmanību piesaistīja Bībeles pants virs durvīm. Tajā bija teikts: “Kad šodien jūs dzirdat viņa balsi, neapcietiniet savas sirdis” (Ebr. 3:15).
 
Sešus mēnešus Olga katru svētdienu lasīja šo pantu. Vēlāk Džonijs beidza darbu picu restorānā un ģimene atgriezās Orindžvokā. Olga un Džonijs atgriezās savā vecajā draudzē, bet kaut kas nelikās pareizi.
 
Kādu rītu Olga ieslēdza radio un dzirdēja evaņģēlista Daga Bačelora runu par sabatu.
 
“Kaut kādu iemeslu dēļ mana sirds aizdegās, viņam runājot,” Olga teica. “Tad es atcerējos Bībeles pantu par sirds nocietināšanu. Es zināju, ka man ir jārīkojas.”
 
Olga atrada Džoniju strādājam restorānā, ko viņš nesen bija atvēris.
 
“Ko tu domā par sabatu?” viņa jautāja.
 
Džonijs uz viņu dusmīgi uzkliedza: “Es negribu neko dzirdēt par sabatu! Sabats var būt trešdiena, piektdiena vai jebkura cita diena. Tas nav svarīgi.”
 
Olga nedaudz atkāpās. “Ja mēs par to tagad strīdēsimies, tad tas nav no Dieva,” viņa teica.
“Atstāsim to rītdienai.”
 
Tajā pēcpusdienā Olga zemojās restorāna virtuvē un teica: “Dievs, ja tas ir tavs prāts, lai mēs ievērojam sabatu, dari tā, lai mans vīrs nāktu ar mani uz baznīcu. Tu esi radījis ģimeni, un tu negribi manu ģimeni izjaukt.”
 
Tajā vakarā Olga devās gulēt plkst. 9. Kad viņa pamodās pulksten vienos naktī, viņa ievēroja, ka Džonijs sēž pie datora un viņam priekšā ir atvērta Bībele. Viņš kaut ko meklēja. Džonijs neteica ne vārda, un Olga devās atpakaļ uz gultu.
 
No rīta, kad Olga pamodās, lai dotos uz darbu, Džonijs teica: “Vai zini? Es esmu pilnībā pārliecinājies, ka mums ir jāpielūdz Dievs sabatā.”
 
Olga bija šokēta! Viņa lūdza savu vīru paskaidrot, kāpēc viņš ir mainījis savas domas. Viņš viņai pastāstīja, ka pēc tam, kad viņa bija devusies gulēt, viņš bija ieslēdzis televizoru. Tas beidzās ar to, ka viņš noskatījās programmu ar Dagu Bačeloru.
 
“Dags Bačelors sludināja par desmit baušļiem un par to, kā cilvēki tiek maldināti attiecībā uz ceturto bausli,” Džonijs teica. “Tas lika man tajā vakarā sākt dziļāk pētīt Bībeli.”
 
Olga un Džonijs nākamajā sabatā devās uz adventistu draudzi un nekad vairs nav skatījušies atpakaļ.

 
Endrjū Makčesnijs
 
Daļa no 2015. gada 13. sabata ziedojumiem tika novirzīti Belizai, lai palīdzētu uzbūvēt evaņģelizācijas un konferenču centru. Paldies jums par jūsu misijas ziedojumiem.

Avots: Adventist Mission