Lielās telts sanāksmes viesrunātājs Lū Kīts sniedza interviju Adventes Vēstīm. Intervēja Madara Daukste.
 
Kāds ir bijis šis laiks Jums Latvijā?

Mana pieredze Latvijā ir dzīvi izmainoša. Šeit es sastapu ko tādu, ko iepriekš nebiju piedzīvojis. Es atradu patiesu interesi veselības vēstij, kā arī interesi manī personīgi. Esmu piedzīvojis tādu draudzību, ka varu teikt, ka esmu vairāk saņēmis nekā devis, esmu bagātīgi svētīts. Es ceru satikt savu Latvijas ğimeni Debesīs. Esmu pateicīgs, ka varēju te būt.
 
Kā Jūs raksturotu latviešus?

Iesākumā man likās, ka latvieši ir klusi un noslēgti, bet iepazīstoties es teiktu, ka viņi ir ļoti sirsnīgi un draudzīgi. Grāmatā Laikmetu Ilgas ir teikums "Mīlestība modina mīlestību". Šī mīlestība ir modinājusi arī mani, esmu piedzīvojis sirds siltumu.
 
Katrā uzrunā Jūs citējāt Bībeles tekstus no galvas, arī svētrunas runājāt, neieskatoties pierakstos. Kā Jūs gatavojat savas uzrunas?

Gatavojoties es daudz lūdzu, lai Dievs palīdz man saprast, kas man ir jārunā. Pirms es sāku gatavoties, man parasti prātā ir 4-6 Bībeles panti, bet es Dievam ļauju mainīt manu prātu, jo Dievs zina cilvēku un arī manas vajadzības. Bieži, arī šajā rītā, es nebiju plānojis sludināt šo vēsti, bet es ticu, ka, stāvot ķēniņu un karaļu priekšā, Dievs mums dos vajadzīgos vārdus. Gatavojot uzrunas, es negribu aizvainot cilvēku jūtas, bet es gribu palikt godīgs. Šo balansu var dot tikai Dievs!
 
Kas, Jūsuprāt, ir vissvarīgākais draudzēm Latvijā un pasaulē?

Tas ir ļoti grūts jautājums. Viņiem vajag Jēzu, bet tas īsti nedod atbildi. Mums vajag vienkāršu garu, mums jābūt mācāmiem, paša es vienmēr grib izcelties. Mums jābūt mirušiem savam es, veselības kalpošana var palīdzēt pie tā. Ir prieks redzēt, ka draudzē darbojas gan veci, gan jauni. Es domāju, ka draudzei varētu palīdzēt tas, ja mēs visi, jauni un veci, bagāti un nabagi, izglītoti un neizglītoti, varētu strādāt vienoti. Tas nozīmē būt pacietīgiem vienam ar otru, parādīt žēlsirdību un toleranci. Jā! Jums vajag vairāk Dieva Garu un būt mirušiem sev. Dievam visas lietas ir iespējamas!
 
Kā mēs katru dienu varam kļūt Dievam arvien tuvāk? 

Es nezinu par citiem, bet es domāju, atslēga ir, ka ik rītu mums ir laiks ar Dievu. Protams, lūgšanas un lasījumi, bet atrodi ko tiešām vērtīgu, lai šis laiks nav sekls, pat tad, ja tas nav ļoti ilgs!

Centies vienmēr atrast ko nozīmīgu lasot, centies lūgt veidā, kas nav formāls. Mēs nedrīkstam aizmirst arī par ķermeni un kustībām. Mums jābūt balansā. Saglabāt vienkāršību un balansu ir grūti, bet jo vairāk mums ir no Dieva un mazāk no sevis, jo vairāk vienotības mums būs draudzē.
 
Kā Jūs pavadāt laiku ar Dievu?

Tas ir viegli! Dabā! Es runāju par aktivitātēm un lūgšanu - lūk, ko es daru! No rītiem, ejot pastaigās, es lūdzu. Pirms došanās cenšos ko izlasīt. Tad dodos pastaigā, staigāju, lūdzu. Tur kaut kas ir - dabā, sarunā ar Dievu. Esmu pateicīgs, ka Veselības institūts, kur strādāju, ir laukos. Būt ar Radītāju dabā man ir labas zāles, domāju, ka arī citiem.
 
Kāds ir lielākais izaicinājums baznīcai šodien?

Prezidents Teds Vilsons tic, ka tā ir atmoda un reformācija. Un mēs zinām, ka reformācija nenotiek bez atmodas! Nosacījums - Svētais Gars! Lai to saņemtu, mums Viņš jāielūdz. Un, kad Svētais Gars ienāk katra sirdī personīgi, pirmais, ko Viņš dara - meklē grēku un izmet to ārā. Svētais Gars pārmeklē visu sirdi, tas ietver mūsu attiecības ar ğimeni, draudzes locekļiem. Es domāju, ka mums vairāk jāsadarbojas ar Svēto Garu. Vairāk jāmeklē Dievu, lai Viņa prāts ir mūsos. Ps. 51:13 ir teikts: "Neatņem no manis savu Svēto Garu." Mums vajag jaunas sirdis, to grūti izteikt vārdiem. Man ir garš saraksts, ko gribu iegūt - mīlestību, pacietību un citas īpašības, bet, skatoties uz sevi, zinu, ka to neiegūšu, bet Dievs to dos, ja es pēc tā slāpšu!
 
Ko Jūs gribētu novēlēt draudzei Latvijā?

Nav nekas labāks kā draudzība. Mums jāatceras iemesls, kādēļ Jēzus nāca un mira. Ne lai dotu mums naudu un pērles, bet lai dotu pieredzi - gan visbrīnišķīgāko pieredzi ar Viņu, gan ar cilvēkiem, ar kuriem kopā būsim Debesīs. Mana lūgšana par draudzi Latvijā ir, lai tā draudzība, kas būs Debesīs, iesākas jau tagad šeit, uz Zemes! Es ceru, ka sadraudzība Latvijā paliks arvien jaukāka un saldāka ar katru dienu!


Vairāk par Lielo telts sanāksmi lasiet žurnāla "Adventes vēstis" septembra numurā.