Maršalu salu skolotāja Elizabete Albertsena mēģina atrast labo visās situācijās
 
Elisai Albertsenai no Palmeras (Aļaska), kas bija pārtraukusi daudzsološo frizieres karjeru, lai kļūtu par brīvprātīgo misijas skolā Maršalu salās, gads nevarēja būt sliktāks.
 
Tieši trīs mēnešus pēc skolas gada viņai bija jādodas atpakaļ uz ASV, jo, spēlējot futbolu Ebajas Septītās dienas adventistu skolā, viņa izmežģīja celi.
 
Tad izjuka viņas senā draudzība ar puisi.
 
Vīlusies un drosmi zaudējusi, Elisa nolēma 40 dienas atturēties no laicīgās mūzikas, grāmatām un filmām un iedziļināties Bībelē un adventistu draudzes līdzdibinātājas Elenas Vaitas rakstos. Tad viņa arī sāka prieka žurnālu.
 
“Es gribēju saskaitīt 1000 dāvanas, ko Dievs man ir devis,” viņa teica.
 
Ieraksti prieka žurnālā sākās ar vienkāršām lietām. Elisa rakstīja, ka viņa ir pateicīga par tīru ūdeni un saules gaismu, kas spīdēja iekšā pa logu. Turpinot rakstīt, viņa atcerējās apustuļa Pāvila vārdus: “Priecājieties vienmēr” (1. Tes. 5:16). Viņa nolēma saskatīt labo grūtību vidū un slavēt Dievu.
 
Ieraugot suņa bļodiņu pilnu ar skudrām, viņa nodomāja: “Tas ir tik nomācoši. Es ienīstu skudras!” Tad viņa atcerējās prieka žurnālu un nodomāja: “Kā es varu pateikties Dievam?” Ciešāk pavērojot aizņemtās skudras, viņa sāka apbrīnot viņu neatlaidību, komandas darbu un spēju panest smagumu, kas ir lielāks par viņu izmēru.
 
Savā prieka žurnālā viņa rakstīja: “Es pateicos Dievam par skudrām. Ar Dieva palīdzību mēs varam paveikt lietas, kas ir lielākas par mums pašiem.”
 
Elisa atrada prieku arī negatīvajos apstākļos. Kad kāds viņu kritizēja, viņa rakstīja: “Paldies Tev par kritiskajiem vārdiem, jo tie palīdz man nonākt uz izaugsmes ceļa un nākt tuvāk Tev.”
 
Viņa pateicās Dievam par izmežģīto celi, aptverot, ka Viņš ar negadījuma palīdzību ir stiprinājis viņu garīgi un fiziski.
 
“Kāja, kas bija bijusi vāja, tagad bija stiprāka nekā mana neievainotā kāja,” viņa teica.
 
Viņa vēl joprojām raksta prieka žurnālu.
 
“Tas man ir ļāvis nākt tuvāk Dievam,” viņa teica. “Man vēl nav 1000, bet es gribu uzrakstīt vairāk par 1000.”
 
Nesen viņa saslima ar gripu, kas bija izplatījusies Ebajas salā, kur dzīvoja 12 000 iedzīvotāju uz 32 hektāriem zemes. Slimība arī tika pieminēta viņas prieka žurnālā.
 
“Kad es zaudēju balsi, viņa teica, es slavēju Dievu, jo tagad es varu labāk dzirdēt savus bērnus,” viņa teica.
 
Daļa no trīspadsmitā sabata ziedojumiem 2018. gada 2. ceturksnī palīdzēs Ebajas Septītās dienas adventistu skolai izremontēt klašu telpas. Paldies par jūsu misijas ziedojumiem.
 
Avots: Adventist Mission