Ko nozīmē Sola Scriptura?

17. augusts, 2017 | Andris Pešelis

Reformatoru sauklis Sola Scriptura (latīņu valodā “tikai Raksti”) ikvienu aicināja pieņemt Bībeli par savas dzīves mērauklu. Tas aicināja pakļauties Dieva Vārdam kā absolūtajai Dieva autoritātei augstāk pār baznīcu, garīdznieku, koncilu vai zinātnieku autoritāti. Tam ir nepieciešama drosme un Dieva Vārda pazīšana.

Romas katoļu teologi dažkārt izraisa protestantu apjukumu, uzdodot jautājumu: “Kur Bībelē redzams princips Sola Scriptura?” Reformatori iedrošināja vienkāršos darba cilvēkus lasīt Svētos Rakstus. Tas izraisīja skandālu, jo Bībele tika lasīta bez garīdznieku kontroles. Vienotībā ir spēks, bet protestantisms ir sašķelts vairākos atzaros, kuri nav savā starpā vienoti atbildēs pat jautājumā par kristību un piemiņas mielastu ar visu saukli – Sola Scriptura. Uz to katoļu teologi norāda, ka princips Sola Scriptura izraisa tikai viedokļu daudzveidību, kas ir baznīcas autoritātes atmešanas sekas. Tie apgalvo, ka tikai Baznīcas autoritātē var rast stabilitāti nogurušie no protestantu viedokļu dažādības. Tomēr te tiek noklusēts, ka arī Romas katoliskās Baznīcas mācība mūsdienās nav tāda pati, kāda tā bija 6. gadsimtā vai pat 13. gadsimtā. Dogmāti par pāvesta nemaldību, glābšana caur Mariju un Marijas debesbraukšanu miesā ir samērā jauni un tie netiek apstiprināti ne Bībelē, ne arī pašas Baznīcas tradīcijā.
 
Kas IR Sola Scriptura?
 
Raksti atklāj un apliecina, kāds ir Dievs attiecībā uz cilvēci, kāds ir cilvēks un pasaule.

Raksti satur visas nepieciešamās zināšanas par cilvēka glābšanu Jēzū Kristū (Jāņa 5:39, 20:31).

Raksti ir pietiekošs vadonis kristīgajā mācībā, ticībā un praksē (1Pēt. 2:2). Tikai Rakstos var atrast visu, kam kristietim būtu jātic un kā jāpielūdz Dievs.

Raksti paši sevi apstiprina, izskaidro un paskaidro, kas ir saistošs un kas nav, tie vienmēr ir pietiekoši ticības apliecībai (2Tim. 3:16-17). Tie ir jāskaidro tikai saskaņā ar pašas Bībeles teksta iekšējo un vēsturisko liecību.

Lietas, kuras Rakstos nav nosauktas tieši vārdā, ir jāizvērtē ar Rakstos esošo principu palīdzību.

Viss ārpus Bībeles teksta esošais, arī tradīcijas, ir jāizvērtē saskaņā ar Rakstu liecību (1Tes. 5:20-22). Visas tradīcijas ir pakļautas Svēto Rakstu izvērtēšanai un autoritātei.

Tikai Svētie Raksti apstiprina Svētā Gara darbību un praviešu gara dāvanas izpausmes (2Tim. 2:7). Tie ir nemaldīga Dieva gribas atklāsme, kristieša rakstura standarts un ikkatras pieredzes pārbaudes mērs.

Rakstu autoritāte ir pārāka pār baznīcu, koncilu vai individuālu cilvēku viedokļiem (1Tim. 3:15, pīlārs vienmēr ir apakš tā, ko tas balsta). Draudze un tās mācība vienmēr ir pakļauta Bībelei.

Ir tikai viens Dieva Vārds, kā ir viens glābšanās ceļš caur Kristu Jēzu (Ef. 4:4-6).

Princips Sola Scriptura balstās uz senebreju un sengrieķu valodas pamattekstiem, un no tiem precīzi tulkotajiem Bībeles tekstiem.

Sola Scriptura aicina uz personisku un dzīvu sadraudzību ar Jēzu Kristu, balstoties uz Rakstu tekstā atklāto mācību (Apd. 26:20-23; 1Kor. 15:1-4; Ef. 2:20).
 
Kas NAV Sola Scriptura?
 
Rakstos nav pilnīgi visas zināšanas par pasauli, cilvēku un Dievu (Jāņa 21:25).

Raksti nesniedz glābšanu, bet atklāj mums Glābēju, Viņa aicinājumu, apsolījumus un nodomus. Bībele nav jāpielūdz.

Bībelē nav aizlieguma to skaidrot un šo Rakstu interpretāciju pielietot dzīvē.

Ne viss Rakstos ir saistošs arī mūsdienās (apgraizīšana, jēra upurēšana par grēkiem utt.).

Ja Rakstos kaut kas nav nosaukts tieši vārdā, tad tas nenozīmē, ka tas būtu pieļaujams (smēķēšana, narkotikas, pornogrāfija utt.).

Raksti neaizliedz tradīcijas, bet dod tām novērtējumu (pastāv arī Dievu pagodinošas tradīcijas, pret kurām nav Rakstu liecības).

Raksti apraksta Svētā Gara vadību un praviešu gara dāvanas, nosakot to patiesīgumu.

Principu Sola Scriptura grūti pilnā mērā attiecināt uz cilvēku autoritāšu sagrozītajām Bībeles versijām, jo tajos nav visi Rakstos dotie Dieva vārdi. Stāv rakstīts: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra Dieva Vārda.” (Lūkas 4:4) To liecina Raksti, bet šo frāzi vairs neatrast jaunajos Bībeles tulkojumos. Kāds iebildīs: “Tā ir atrodama Mateja 4:4!” Tomēr tur nav gluži tas pats. Kad Dieva Vārdam tika pielikti klāt vai atņemti nost vārdi (1Moz. 3. nod.) – visa pasaule aizgāja ļaunuma un nāves pilno vēstures ceļu.

Sola Scriptura nenozīmē, ka glābšana būtu iegūstama vienīgi caur burtisku sekošanu Bībeles tekstam, bez kontakta ar Bībeles Autoru.

Dieva Vārda autoritāte un tās vēsts nav ierobežota kādas vienas konfesijas skaidrojumu vai prakses rāmjos pat arī tad, ja tā apgalvo, ka savu autoritāti balsta tiki uz Sola Scriptura.

Princips Sola Scriptura nepieļauj iespēju, ka patiesības vārdam varētu būt varianti, vairāki glābšanās ceļi caur Kristu, vairāki Pestītāji utml.
 
Meklējiet tā Kunga grāmatā un lasiet: tur nekā netrūkst no sacītā, jo tā Kunga mute pavēlēja, un Viņa Gars to veicis” (Jes. 34:16).
 
Andris Pešelis
LDS Sabatskolas nodaļas vadītājs