Budapeštā, no 10.-13. maijam, notika Ģenerālkonferences Bērnu, Sieviešu un Ģimeņu kalpošanas nodaļu organizētā konference, vēršot visu klātesošo uzmanību tam, ka draudzēm ir jāmainās un jāmeklē citādākas pieejas, lai atbalstītu mūsu bērnus, sievietes un ģimenes.

Viens no lektoriem bija Dr. Džordžs Barna, kurš jau ilgus gadus nodarbojas ar dažādiem pētījumiem. Viņš uzsvēra, cik svarīgi ir veidot bērnos Bībeles pasaules redzējumu. Īpaši svarīgs laika posms, kad bērnos veidojas pasaules uzskats ir no 18 mēnešiem un turpinās līdz 13 gadiem. Cik svarīgi, ka šajā laikā izveidojas Bībeles pasaules redzējums, pareizi priekšstati par tikumību un citām sfērām, jo šobrīd mūsu kultūra visā pasaulē aizved bērnus prom no Bībeliskā pasaules redzējuma. Viņš uzsvēra, ka vispirms ir jāiemācās domāt kā Kristum, lai pēc tam varētu dzīvot kā Kristus. Katram cilvēkam ir tāds kā filtrs, caur kuru pieņem kādus uzskatus. Mūsu dzīve atspoguļo mūsu uzskatus.

Pētījumi rāda, ka vietējā draudze dod tikai nelielu ietekmi Bībeles pasaules uzskatu veidošanā. Tās nav labas ziņas. Secinājums ir tāds, ka tiek zaudētas viena paaudze pēc otras. Mēs priecājamies, ka draudzei pievienojas pieaugušie, bet mēs kā draudze maz uztraucamies, ka zaudējam paši savus bērnus. Protams, liela loma ir vecākiem, un tā ir vislielākā, bet ir arī sava loma draudzei. Viņš runāja par to, ka mūsdienu vecāki arī par maz pieliek pūļu, lai mācītu un audzinātu savus bērnus tā, lai viņiem palīdzētu veidot Bībeles pasaules redzējumu. Ļoti daudzi vecāki  neizvirza par prioritāti bērnu garīgo audzināšanu, vairāk domā par bērnu izklaidēšanu, nedzīvo kristiešu dzīves cienīgu dzīvi un  nerāda labu piemēru. Vairāki vecāki ir pat kā šķēršļi, bērniem ceļā uz kristiešu dzīvi. Dzīvot pilnīgi Kristum – tādam ir jābūt mūsu dzīves mērķim.

Dr. Kiti Randalla iepazīstināja ar riskiem, kam pakļauti mūsu bērni. Viņa uzsvēra, ka bērni ir mūsu nākotne, tāpēc jādomā, kā jau šodien draudze viņiem būtu kā vislabākais patvērums. Pie riskiem viņa minēja: izglītību, bērnu aptaukošanos, AIDS, kalorijām (taukiem) bagāts uzturs vai nepietiekams uzturs, vardarbība, huligānisms, tehnoloģijas, emocionālās traumas, nemiers/uztraukums, garīgā krīze, arī ģimene. Vecāki ļoti bieži uzskata tā – tie ir mani bērni un, kā es uzskatu, tā es viņus audzināšu un izturēšos pret tiem. Patiesībā bērni ir Dieva dāvana. Mēs esam tie, kuriem Dievs ir uzticējis bērnus un esam atbildīgi par to, kā pret viņiem izturamies. Domājot par tehnoloģiju risku, izskanēja tāds fakts, ka daudzi bērni tehnoloģijas lieto 35 stundas nedēļā un tas ir vairāk, nekā Francijā ir atļauts legāli strādāt. Tika atgādināts, ka bērniem ir jāiepazīst šī pasaule, pieskaroties dažādām lietām, komunicējot savā starpā un ar vecākiem. Bērni, kas neiet laukā, nespēj risināt kādas lietas, viņi ieraujas sevī. Vecākiem ir jāiedod laiks bērniem, nevis tehnoloģijām.

Sabatā svētrunu runāja Marks Finlijs. Viņš teica, ka mūsu galvenā motivācija kalpošanai jābūt, lai tie, kuriem mēs kalpojam, būtu Debesīs! Viņš piebilda: Mēs nedrīkstam pazaudēt nevienu bērnu, nevienu sievieti, nevienu ģimeni!

Seminārā izskanēja svētīgas domas: Ja katrs draudzes loceklis sāks lūgt un gavēt – notiks lielas pārmaiņas. Ja mēs lūgsim, Dievs atradīs līdzekļus un veidus, kā piekļūt konkrētajam cilvēkam. Cik daudz lūgsim, tik daudz Dievs atbildēs!

Šis ir links, kur var iepazīties ar konferences svētrunām un semināriem.
https://budapest2017.adventist.org/media/

Pilnu rakstu varēsiet lasīt žurnāla “Adventes Vēstis” jūlija numurā.

Mārīte Lipska
LDS Bērnu un Sieviešu kalpošanas nodaļu vadītāja