Slovēnijā notikusi otrā vispasaules konference par adventistu izglītību
 
Vairāk nekā 100 Septītās dienas adventistu izglītības vadītāju no pieciem lielākajiem pasaules draudzes reģioniem nesen satikās Slovēnijā, kur notika otrā vispasaules konference par adventistu izglītību. Pēc pirmās konferences Ruandā pagājušā gada februārī, otrā no četrām plānotajām Vadītāju Apmācības un Attīstības konferencēm (LEAD) notika Slovēnijas pilsētā Rogaškā Slatinā no 30. maija līdz 4. jūnijam, kur ieradās 114 izglītības vadītāju un administratoru no Eiropas, Vidējiem Austrumiem un Ziemeļamerikas.
 
Sekojot plānam, ko apstiprinājusi pasaules draudzes izpildkomiteja 2016. gada oktobrī, šīs starptautiskās konferences mēģina nospraust izmērāmus mērķus, lai palielinātu skolu un adventistu studentu skaitu, kā arī uzlabotu uzturēšanu un akadēmisko izcilību. Saskaņā ar viņu mērķiem, viņi arī strādā pie izglītības resursu attīstīšanas alternatīviem izglītības modeļiem un nosaka inovācijas, kas varētu palīdzēt uzlabot septītās dienas adventistu skolu finansiālo stāvokli un ilgtspēju.
 
“Pasaules draudzes izglītības nodaļa sadarbībā ar dažādiem pasaules reģioniem ir pilnvarota attīstīt vadošo filosofiju un pasaulplašu, reģionāli lietderīgu plānu septītās dienas adventistu izglītībai,” teica Lisa Berdsleja Hardija, Septītās dienas adventistu draudzes izglītības direktore, skaidrojot šo reģionālo notikumu jēgu. “Šajās konferencēs dalībnieki formulē izglītības plānus, kas ietver vietējās, nacionālās un reģionālās prioritātes un uzdevumus.”
 
Pasākums sākās 30. maijā ar ierakstītu vēsti no pasaules draudzes prezidenta Teda Vilsona, kas aicināja katru skolotāju un izglītības vadītāju “nostāties taisnības pusē”. Pārdomājot dažu Bībeles varoņu pieredzi, Vilsons aicināja dalībniekus būt “uzticīgiem kā Daniēls un Mozus”. “Neesiet kā Cedekija,” viņš teica, “kas, lai gan bez nodoma darīt ļaunu, arī neizšķīrās drosmīgi nostāties par taisnību.”
 
Balstoties uz socioloģiskiem un demogrāfiskiem datiem ASV un Lielbritānijā, Harvardas Universitātes profesors Deivids Viljams izteica dažus iemeslus, kāpēc daudzi draudzes locekļi, īpaši starp augošajām krāsaino grupām, nespēj sūtīt savus bērnus uz adventistu skolām. Viņš ierosināja finansiālus modeļus un citas inovācijas, kas palīdzēs noņemt šķēršļus, lai nodrošinātu pieejamību vairāk skolēniem apmeklēt septītās dienas adventistu skolas un gūt labumu no to akadēmiskajām, sociālajām un garīgajām priekšrocībām.


 
“Visās mūsu skolās ir jāatjauno nodošanos gan akadēmiskai, gan garīgai izcilībai,” Viljams teica. “Draudzes locekļu vidū ir jābūt lielākai apziņai par to, ka kristīgai izglītībai ir centrālā loma, lai jaunieši paliktu draudzē.”
 
Pasaules draudzes izglītības nodaļas vadītāja vietnieks Džons Veslijs Teilors arī uzsvēra spēcīgo saistību starp kļūšanu un palikšanu par septītās dienas adventistu un adventistu skolas apmeklēšanu. Viņš balstīja savus komentārus uz datiem no septiņiem iepriekšējiem pētījumu projektiem. Uzklausījuši Teiloru, daudzi dalībnieki atzina, ka šiem datiem ir jābūt pieejamiem vecākiem, mācītājiem un draudzes vadītājiem dažādos līmeņos.
 
Ziemeļamerikas reģiona Izglītības nodaļas viceprezidents Lerijs Blekmers piekrita Teiloram un citiem. “Pētījumi ir parādījuši, ka skolēni un studenti, kas apmeklē adventistu izglītības iestādi, divas līdz trīs reizes biežāk paliek draudzē,” viņš teica.
 
Kur mēs esam, kur mēs gribam būt
 
Izmantojot salīdzinājumu ar tiltu, Blekmers skaidroja adventistu izglītības konceptu, kas kalpo kā tilts, pa kuru mēs no tās vietas, kur atrodamies, varam nokļūt tur, kur vēlamies būt. “Mēs esam uz grēka slimības pārņemtas planētas, mūsu mērķis – kur mēs beigās gribam nokļūt – ir ar Jēzu Debesīs,” viņš teica.
 
Lai no tās vietas, kur mēs esam, mēs varētu nonākt tur, kur vēlamies būt, mums ir jāšķērso tilts, Blekmers teica. Izaicinājums ir palikt uz tilta un netikt aizrautam ar to, kas ir zem tilta. “Adventistu izglītības gadījumā zem tilta ir valsts skolās un citās kristīgās skolās esošās filosofijas un vienaudžu spiediens,” viņš teica.
 
Kā piemērus Blekmers minēja futbola mačus piektdienas vakaros, draugus un draudzenes, kam nav savienības ar Dievu, sekulārismu klasē vai arī to, ka evolūcija tiek mācīta kā fakts. “Šīs filosofiju un apstākļu “upes” var noskalot mūsu bērnus pa straumi un neļaut tiem aizsniegt tilta otru pusi: Debesis,” viņš teica.
 
Pozitīvas sarunas
 
Tāpat kā iepriekšējā konferencē, viena no raksturīgajām iezīmēm šajā pasākumā bija mazās grupu diskusijas un sadarbība. “Grupu darbs bija vērsts uz stratēģijām, sākot no pirmsskolas vecuma līdz 8. klasei, vidusskolām un tālākās izglītības skolām,” līdzdalīja Berdsleja ziņojumā Adventist Review.
 
Berdsleja arī raksta, ka katra no 10 grupām līdzdalīja grupā pārrunāto un izkristalizējās galvenās tēmas. “Starp tām bija stratēģiskā plānošana, finansēšana, komunikācija, vietējās draudzes loma un tās izglītības nodaļa, mācīšanās kalpot, skolotāju loma un vadītāju un skolotāju profesionālā attīstība,” viņa paskaidroja.
 
Šīs un citas līdzdalītās domas parādīja, ka adventistu izglītība ir ceļā uz 21. gadsimta izaicinājumiem, tai cīnoties – Blekmera vārdiem runājot – “definēt veidus, kā aizkavēt filosofisko dreifēšanu prom no Bībeles pamata”. Viņš apkopoja notikuma galvenos uzsvarus vienkāršos vārdos: “Konference runāja par to, kā nodrošināt, lai adventistu izglītība paliktu skaidri un noteikti adventistu,” viņš teica.
 
Trešā starptautiskā konference, kas plānota Interamerikas un Dienvidamerikas reģionos, notiks Dominikānas Republikā no 7.-11. augustam.
 
Avots: Adventist Review