Kā bijušais Moldovas prokurors es biju nolēmis pierādīt, ka manam istabas biedram adventistam nav taisnība
 
Dzīve manā dzimtenē Moldovā, kur es strādāju kā valsts prokurors, bija grūta. Tāpēc es nopirku Polijas pasi melnajā tirgū un pārcēlos uz Īriju, kur sāku labāku dzīvi.
 
Bet tad es atklāju, ka mans istabas biedrs moldāvs ir septītās dienas adventists.
 
Aleksandrs ar savām nepārtrauktajām Bībeles studijām mani tracināja. Katru reizi, kad es apgalvoju, ka manas bērnības baznīcas uzskati ir pareizi, Aleksandrs atvēra Bībeli un norādīja uz pantu, kas pierādīja, ka man nav taisnības. Es nevarēju viņu pārliecināt par Dieva pielūgsmi svētdienā vai nešķīstas pārtikas lietošanu. Man likās, ka man lielā mērā nav paveicies. Aleksandrs katru dienu lasīja Bībeli – viņš teica, ka viņš to ir izlasījis astoņas reizes astoņu gadu laikā pēc kristībām. Es nekad nebiju pat atvēris Bībeli.
 
Es izaicināju Aleksandru pierādīt, ka Bībele 2000 gadu laikā nav mainījusies. Viņš man iedeva piecas grāmatas par arheoloģiju un Bībeles vēsturi. Es lasīju grāmatas 90 minūšu garā brauciena laikā uz un no darba katru dienu. Es sapratu, ka Bībele nav mainījusies.
 
Tad es nolēmu, ka Aleksandrs lasa no speciālas adventistu Bībeles. Tā es dabūju pats savu Bībeli un salīdzināju to ar viņa. Vārdi bija identiski.
 
Pierādot, ka Aleksandram nav taisnība
 
Piektdienas vakarā es biju pavisam samulsis, kad redzēju Aleksandru gatavojamies sabatam. Es nesapratu, kā Aleksandrs, vienkāršs metinātājs, varēja tik daudz zināt par Bībeli. Es nolēmu pats pētīt Bībeli un pierādīt, ka viņam nav taisnības. Es izmantoju savas tieslietu zināšanas, lai meklētu pierādījumus lietas ierosināšanai. Uzrakstīju 100 jautājumus, ko gribēju pārbaudīt, tai skaitā:
- kāpēc sestdiena, nevis svētdiena?
- kāpēc nevar ēst cūkgaļu?
- kāpēc Daniēla 2. nodaļas pravietojumi?
 
Lasot Bībeli, es atradu atbildes uz katru no šiem jautājumiem. Manas acis tika atvērtas, un es redzēju, ka manas bērnības baznīca bija tālu no patiesības. Es sapratu, ka man ir jāatzīst kļūda un jāsāk paklausīt Dievam, sākot ievērot sabatu.
Aleksandrs bija šokēts, kad es teicu, ka gribu apmeklēt baznīcu kopā ar viņu. Pēc gada es tiku kristīts.
 
Mani tuvinieki dzimtenē nebija priecīgi, uzzinot, ka esmu pievienojies citai baznīcai. Mani draugi Īrijā uzskatīja mani par jukušu. Bet mani nekas nevarēja apstādināt. Vissvarīgākais dzīvē man bija mājot Kristū un staigāt ar Viņu.
 
Aicinājums būt godīgam
 
Aleksandrs sāka bikstīt mani par manu melnā tirgus poļu pasi, kas ļāva man dzīvot Īrijā. Es kļuvu arvien pārliecinātāks, ka man ir jāpaklausa gan Dieva, gan cilvēku likumiem. Tāpēc es saplēsu pasi un to izmetu. Es paliku tikai ar savu moldāvu pasi, ar ko man nebija atļauts dzīvot Īrijā. Jebkurš policists, kas mani apstādinātu, varētu mani izraidīt no valsts.
 
Es lūdzu: “Es nezinu, vai Tu gribi, lai es palieku šeit, bet sūti mani atpakaļ uz mājām, ja tāda ir Tava griba.”
 
Man nebija darba tajā laikā un likās neiespējami to atrast bez pases. Bet īsi pēc savas lūgšanas es saņēmu piedāvājumu strādāt par nakts apsargu fitnesa klubā. Sabati man būtu brīvi.
 
Tad es lūdzu: “Dievs, es gribu maksāt nodokļus tāpat kā visi citi, lai es varu būt godīgs. Es gribu atdot ķeizaram, kas viņam pieder.”
 
Es iesoļoju ieņēmumu dienestā ar savu moldāvu pasi, nolēmis iegūt nodokļa maksātāja numuru, kas man dotu atļauju maksāt nodokļus. Man priekšā stāvēja kāds pāris no Latvijas, kas slikti runāja angliski. Ierēdnis runāja ar viņiem ilgu laiku. Es kļuvu arvien nervozāks, gaidot rindā kā nākamais. Es domāju, ko ierēdnis teiks, kad uzzinās, ka dzīvoju Īrijā nelegāli.
 
Kad latviešu pāris beidzot aizgāja, es ieslidināju savu pasi zem lodziņa un paskaidroju, ka vēlos nodokļu maksātāja numuru. Ierēdnis paskatījās uz garo rindu aiz manis un atgrieza manu pasi kopā ar dokumentu, kas jāaizpilda. Viņš pat nepaskatījās uz manu pasi. Pēc nedēļas es saņēmu nodokļu maksātāja numuru vēstulē un sāku maksāt nodokļus. Draugi nespēja tam noticēt!
 
Kad es pēc vairākiem gadiem lidoju atpakaļ uz Moldovu, Īrijas valsts man pat atgrieza naudu, ko biju pārmaksājis nodokļos.
 
Atgriezies Moldovā, es ieguvu maģistra grādu un tagad strādāju par juridisko konsultantu kādā vācu firmā. Man vēl joprojām ir brīvi sabati un es maksāju nodokļus.
 
Šodien Dieva žēlastībā es paklausu Dieva un cilvēku likumiem – un Dievs mani ir svētījis pāri mēram.
 
Viktora Bafteika stāstījums Endrjū Makčesnijam
 
Avots: Adventist Mission