Šis ir neparasts rudens. Koku nenobirušajās, krāsainajās lapās jau iesnidzis sniegs, kurš nevēlas nokust. Tādās dienās ļoti gribas siltumu. Reālu. Arī sirds siltumu.

Tukuma Ceļa meklētājiem 22. oktobrī bija iespēja šo siltumu dāvāt. Sniedzām divus koncertus – Invalīdu dienas centrā un Tukuma keramikas cehā.

Invalīdu dienas centrā esam diezgan regulāri ciemiņi, jo šeit parādām katru jaunu priekšnesumu, ko sagatavojam dažādajiem draudzes pasākumiem. Šoreiz uzstājāmies pirmajā stāvā, lai to varētu apmeklēt arī invalīdi ratiņos. Rādījām uzvedumu par nerātno Frīdi, kurš beigās kļuva itin lēnīgs, muzikālu skeču par lielīgo pūpēdi, kuram nācās pārdomāt, kāpēc neviens ar viņu nevēlas draudzēties. Divu ģitāru pavadījumā dziedājām dziesmas Dievam par gadu.

Ilgi nekavējoties, devāmies uz otru vietu – keramikas cehu. Pirms gājām iekšā, tikām nobrīdināti uzvesties ļoti prātīgi, jo nejauši varam sabojāt keramiķu interesantos darbus. Tā bija neparasta vide, kur dziesmās varējām slavēt Dievu. Bijām gandarīti iepriecināt šos cilvēkus, jo arī viņi ir gatavi iepriecināt citus. Bērnu istabai, kurā pulcējas bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, keramiķes ir izgatavojušas 30 vienādas krūzītes. Improvizētā koncerta dalībnieki redzēja, kā tām piestiprina osiņas. Tagad pārvērtības notiks karstajā ceplī. Krūzītes ir labprātīgs ziedojums šiem nelaimīgajiem bērniem. Atsaucīgos cilvēkus mēs iepriecinājām ar skeču par pūpēdi un dziesmām.

Pēc koncerta varējām vērot, kā top dažādi trauki no māla. Visi ar lielu uzmanību un interesi vēroja, kā no parastas māla pikas top skaista krūze, bļoda vai kāds cits saimniecībā noderīgs priekšmets. Cik daudz lieka māla tiek paņemts nost, cik daudzkārt traukam pieskaras meistara rokas, lai nogludinātu mazāko izcilnīti. Nāca prātā Bībeles teksts, ka arī mēs Dieva rokās esam kā mālu pika. Tikai kā mums katram iet ar ļaušanos Dieva pārveidojošajam darbam? Norunājām, ka citreiz nāksim skatīties, kā ņem ārā traukus no cepļa. Atvadījāmies un devāmies mājup, bet sirdīs palika prieks par doto un saņemto.

“Saki savam tuvākam, ka tev par viņu prieks,
Saki, kamēr viņš to gaida…”.