Šā gada 9. un 10. novembrī Rīgā, Baznīcas ielā 12a, notika divi semināri, kurus vadīja Septītās dienas adventistu Transeiropas divīzijas Sieviešu un bērnu kalpošanas nodaļas vadītāja Anne-Meija Volena (Anne-May Wollan).

Pirmā tikšanās ar šo neparasto sievieti bija dievkalpojumā, kur viņa svētrunā uzrunāja visu draudzi. Saistot Dieva Vārdu ar personīgiem piedzīvojumiem, viņa stāstīja mums par savu dzīves ceļu, un to kā Dievs ir darbojies viņas dzīvē. Lēni un pamazām Dievs ir vedis viņu, skubinājis un mudinājis darboties.

“Klausoties viņas teiktajā, mani stiprināja tas, ka tiešām Dievs nekad neliks man un arī nevienam citam savam bērnam darīt kaut ko tādu, kas mums nav par spēkam,” pēc dievkalpojuma teica Dagnija Roderte, Latvijas Draudžu Savienības Sieviešu kalpošanas nodaļas vadītāja. Stāstītais rosināja pārdomas, jo dažreiz mēdz būt situācijas, kad liekas, ka es kaut ko nespēju vai nemāku, bet ja esam Dieva bērni un uzticamies savam Pestītājam, tad taču ir jābūt pārliecībai, ka tas, kas ar mums notiek, nav nejaušība.

Anne-Meija stāstīja, ka viņa jau savas laulības pirmajos gados pavisam nopietni paziņojusi savam vīram, kurš bijis mācītājs, ka viņa nekad nevadīs Bībeles stundas, nerunās svētrunas, un nestrādās ar auditoriju. Un te nu ir viena no dzīves atziņām: nekad nesaki “nekad”! Jo par rezultātu mēs varējām pārliecināties paši: tik interesantu lektori ar tik emocionāli piesātinātu, pārdomātu un saistošu stāstījumu, nenākas bieži redzēt un dzirdēt. Dievs audzina, dodot arvien jaunas iespējas un pienākumus — mūsu rokās ir izvēle, sadarboties vai izstāties. Pārdomājot dzirdēto, Dagnija Roderte secināja: “Klausoties viņas uzrunā es esmu pateicīga Kungam par iespēju dzirdēt šo vēsti. Es vēlreiz pārliecinājos, ka ir labi, ka kāds mani uzmundrina un pasaka, ka manas domas, ka es kaut ko nespēju, nenozīmē to pašu arī Dievam. Uzticoties, paļaujoties Dievam, man ir iespēja uzzināt pašai par sevi daudz vairāk.”

Sieviešu kalpošanas seminārs

Dienas otrā daļā bija seminārs par sieviešu kalpošanu. Šī semināra galvenā vadlīnija bija — “Paplašini manu teritoriju” (1. Laiku 4:10) Tas neattiecas uz lielākas zemes vai mantas ieguvi, bet uz aktīvāku darbību ar lielāku atbildību. Paplašināt to darbu, ko Dievs mums ir uzticējis. 

Vispirms tika runāts par sievieti kā vērtību. Kas ir tā problēma, kas ierobežo mūsu kalpošanu? Tā ir sievietes zemā pašvērtības izjūta un šajā seminārā lektore Anne–Meija Vollane atklāja iespējas celt sievietes pašapziņu. Dievs cilvēku radīja pilnīgu, bet cilvēku nepaklausības dēļ — grēka dēļ — ienāca bailes, un cilvēka un Dieva attiecības tika sagrautas. Tagad tās atkal ir jāpilnveido un tas ir jādara cilvēkam, jo Dievs no savas puses visu ir atjaunojis caur Kristus upuri Golgātā. Dievam mēs visi esam vērtīgi. Pasaulē augsti vērtē karalisko namu pārstāvjus, tāpēc mēs varam justies pagodināti, ka mēs visi esam Karaļa bērni — prinči un princeses, jo mūsu Tēvs Debesīs ir pats pasaules Ķēniņš! 

Otra šī semināra tēma bija par to, kā veidot efektīgu sieviešu kalpošanu draudzē. Un viena no galvenajām lietām, kas jāatceras, lai darbošanās būtu sekmīga, ir, ka jāatrod tās iespējas, varianti, kā savienot sieviešu spējas jeb dāvanas ar pašu sieviešu vajadzībām. Anne-Meija līdzdalīja praktiskus padomus un deva teorētiskas norādes veiksmīgai darbībai. Mums katram ir savs ietekmes lauciņš un mums ir jālūdz, lai Dievs atver mūsu iespēju durvis. Savas dzīves laikā mēs izmantojam tikai 10% no savām spējām, tāpēc mums ir “jāpalielina savas teritorijas…” Lai to veiksmīgi paveiktu, Dievs ir apsolījis savu palīdzību (“Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!” — Jes. 41:10-13)

Bērnu kalpošanas seminārs

Šī semināra galvenā doma bija – 
1) kā veiksmīgāk parādīt bērniem, ka Dievs viņus visus mīl, un
2) kā palīdzēt bērniem pusaudžu vecumā pieņemt Jēzu.

Darbs ar bērniem ir ļoti svarīgs, jo veiktie pētījumi liecina, ka strādājot ar bērniem no 10 līdz 14 gadu vecumam, Jēzu pieņem 30% bērnu, bet no 14 līdz 19 gadiem — vairs tikai 4%. Tāpēc mūsu darbs ar bērniem ir jāvērtē ļoti nopietni. Strādājot ar bērniem ir jāņem vērā, ka katrs bērns ir individualitāte ar savu tik atšķirīgu raksturu. Veidojot stundu materiālu, ir jādomā, lai būtu interesanti visu četru raksturu tipu bērniem.

Mums ir jāatbild uz sekojošiem četriem jautājumiem:
- bērns, kas lietas uztver iztēlojoties, jautās: “kāpēc?”
- bērns, kas ir analītiķis, jautās “kas?”
- bērns, kas lietas uztver ar prātu, jautās “kā?”
- bērns, kas ir dinamisks, jautās – “kā būtu, ja …?”

Pēc lekcijām runājot ar klausītajiem varēja secināt, ka tēmas ir bijušas ļoti vajadzīgas un visi bija apmierināti ar jauniegūtajām zināšanām. “Mazliet skumji, ka bija pamaz pārstāvju no Latvijas draudzēm,” noslēgumā atzina Ruta Zilgalve, “šī bija vienreizēja iespēja uzzināt, kā pareizi un saistoši veidot bērniem paredzētās nodarbības, kas vēlāk sniedz labus rezultātus. Tā nebija sausa teorija, bet ļoti interesanti novērojumi, pētījumi un secinājumi, kā jau iepriekš minētie četri pamatjautājumi, kuri jāņem vērā, sagatavojot nodarbības. Tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Ļoti gribas cerēt, ka nākamajās tikšanās reizēs mūsu vietējo draudžu interese un aktivitāte palielināsies.”

Mums par iepriecinājumu uzzinājām, ka Anne-Meija viesosies Latvijā arī nākošgad februārī. Atvadoties visi novēlēja lektorei priecīgus Ziemassvētkus un šķīrās ar cerību uz tikšanos februārī.


Materiālu sagatavot palīdzēja:

Ruta Zilgalve,
Baltijas Konferenču Ūnijas Sieviešu kalpošanas nodaļas vadītāja

Dagnija Roderte,
Latvijas Draudžu Savienības Sieviešu kalpošanas nodaļas vadītāja