Atpakaļ Drukāt

Evaņģelizācijas projekts “Daniels”

21. oktobris, 2016 | Inga Šļakota

Bībeles grāmata, kas vienmēr īpaši saistījusi Septītās dienas adventistu uzmanību, grāmata, kas paredzēta tieši mūsu laikam, grāmata, kura bijusi par pamatu daudzu cilvēku izvēlei par labu Bībeles Dievam – tā ir Daniela grāmata. Tāpēc ar īpašu prieku un entuziasmu vēlos pastāstīt par projektu, kura mērķis ir caur šo grāmatu vērst cilvēku skatus uz Dievu – gan nekristiešu, gan mūsu pašu skatus.
 
Iepriekšējā pieredze
Vairākkārt jau esam veidojuši teātra izrādes Ceļa meklētāju nometnei un evaņģelizācijai, proti, „Kristus karavīri” (2010), „Estere – drosme šajā laikā” (2012) un „Mūsu ēras sākumā” (2014). Pirmā izrāde vēl bija tikai nometnei, otro parādījām vēl divas reizes Rīgā un Dobelē, taču iepriekšējā pēc nometnes piedzīvoja vēl sešas izrādes – divreiz Rīgā, Madonā, Rūjienā, Talsos un Tukumā, pulcējot kopā vairāk nekā 600 skatītāju gan no adventistu draudzēm, gan no citām konfesijām, gan arī tādus cilvēkus, kam šī izrāde bija pirmais ar kristietību saistītais pasākums viņu dzīvē.

Piemēram, pēc vienas no Rīgas izrādēm saņēmām liecību par kādu jaunekli, kas nekad agrāk nebija bijis baznīcā, un teica: „Par kādām lielām tēmām viņi runā! Man jāiegādājas Bībele!”

Bieži pēc izrādes starp atsauksmēm saņēmām arī aizrādījumus, ka mums jābūt daudz uzbāzīgākiem ar reklāmu – cilvēki līdzdalīja, ka būtu gribējuši, lai šo izrādi redz vēl „mani vecāki”, „mans draugs”, „visa mana audzināmā klase”, „mana skola”, „mani kolēģi” u.tml. Pēc izrādes tika rakstītas publikācijas vietējās avīzēs, piemēram, “Rūjienas Vēstnesī” un “Talsu Vēstīs” (raksti joprojām izlasāmi interneta vietnē www.musuerassakuma.blogspot.com, kur atrodamas arī šīs izrādes bildes, dziesmas u. c. materiāli). Vēl kāda bieži dzirdēta frāze bija izteiciens: „Kur jūs dabūjāt tik daudz jaunu, talantīgu kristiešu?” Ja ne izrādes vēsts, tad iespēja redzēt vienkopus ar visu sirdi un dvēseli kalpojam tik daudz kristīgu, iedvesmojošu jauniešu bieži atstāja neizdzēšamu iespaidu uz skatītājiem, jo lauza stereotipus par to, kādi ir kristieši, ko tie domā un dara. Izrādē „Mūsu ēras sākumā” piedalījās vairāk nekā 30 aktieri no sešām Latvijas pilsētām, kā arī mūziķi, tehniskie darbinieki un dažādi palīgi. Lūk, daži no iesaistīto dalībnieku viedokļiem par šo darbu:
 
Edgars Marcinkevičs (Barnaba): Tas bija labākais evaņģelizācijas projekts jeb veids, kurā esmu piedalījies. Brīnumi notika ik uz soļa, izaicinājumi un sarežģījumi, bet acu priekšā Dieva stiprā roka paveica visu. Spēcīgi, patiesi un dzīvi izmainoši.

Dāvis Priede (Jānis): Gari un smagi mēģinājumi. Patiesībā tas bija labi pavadīts laiks kopā ar draugiem. Bet tas, kas palicis atmiņā visvairāk, ir vēsts par Pāvilu un citiem apustuļiem. Daudz reālāks skats uz viņu dzīvi un attiecībām. Daudz pārdomu par to, ka viņi bija tieši tādi paši cilvēki kā mēs, nevis kādi mītiski svētie.

Ilvars Jermacāns (Pēteris): Šis projekts bija iespēja un pienākums. Esmu ļoti pateicīgs kolektīvam un vadītājiem par iespēju kopā lūgt, jautri izdzīvot visus mirkļus starp mēģinājumiem un atbildīgi nest evaņģēlija vēsti visās Latvijas pusēs, kur mūs uzņēma. Bija patiesi grūti un patiesi svētīgi. Ticu, ka vēsti, ko pienesām ar izrādi citiem, vēl jo spēcīgāk izdzīvojām savās sirdīs. Arī man šis darbs rosināja vairāk lasīt Bībeli. Grūti, ilgi, auksti, nogurdinoši, vientuļi, prom no ģimenes – tie vairs nebija argumenti.

Maija Pauliņa (masu aktrise): Izrāde man bija kaut kas īpašs. Ne tikai kopā būšana ar draugiem, laba laika pavadīšana un smags darbs, bet arī tieša evaņģelizācija, kur tu vari konkrēti stāstīt (vai rādīt) to, par ko mūsdienās maz kuri aizdomājas. Varbūt šī izrāde bija vienīgā reize, kad kāds vērš savu skatu uz dzīvi mainošo pieredzi, ko dod Jēzus satikšana uz Damaskas ceļa.

Alberts Trucis (masu aktieris): Kaut gan teātra „Mūsu ēras sākumā” trupai pievienojos tikai pēc Ceļa meklētāju nometnes un spēlēju masu skatos, tomēr piedzīvoju to saliedētību, paļāvību uz Dievu, patīkamo satraukumu pirms katras izrādes un lielo saviļņojumu izrādes beigās, kopīgi dziedot „Vien Kristū man ir cerība”. Katra izrāde bija liels piedzīvojums, pēc kura braucu mājās ar lielisku sajūtu sirdī, jo vairākiem desmitiem biju liecinājis par Dieva labo vēsti. Atceros, ka dažas nedēļas, pirms mani uzaicināja pievienoties, biju apņēmies katru rītu lūgt, lai Dievs man dod iespēju citiem liecināt par Viņu. Biju dzirdējis, ka Dievs atbild uz šādām dedzīgām lūgšanām. Tā Dievs to brīnišķīgā veidā atbildēja arī man, lai gan es pats to sapratu tikai M.Ē.S. pēdējā izrādē pēc deviņiem mēnešiem. Esmu ļoti priecīgs un pateicīgs Dievam un arī Ingai Šļakotai, ka man bija iespēja piedalīties šajā projektā.

Ilmārs Berelis (masu aktieris): Ja sākumā likās, ka tā būs baigā jautrošanās, tad vēlāk es sapratu, ka tas tā vis nebūs. Bieži vien, esot kādās kalpošanās, es neizjutu neko īpašu. Nekādu piepildījumu vai ko tādu. Esot šinī projektā, man likās, ka varbūt ne tik daudz tie cilvēki, kas nāca šo izrādi skatīties, bet gan tieši mēs saņēmām milzums svētību. Man kā cilvēkam, kuram ir grūti uzreiz tā svešiniekam stāstīt par Jēzu, šī bija lieliska iespēja palīdzēt pasniegt vizuālo evaņģēliju. Turklāt es pats daudzas rakstu vietas ieraudzīju pilnīgi citā gaismā. Otra lieta, ko noteikti guvu, tie bija jauni paziņas. Vēlreiz pārliecinājos, ka kopā mēs varam daudz, ja tikai gribam.
 
Ar katru projektu rodas arvien vairāk pieredzes, kā šo darbu veikt funkcionālāk un veiksmīgāk. Arī šoreiz gaidāmi vairāki uzlabojumi dažādās jomās, piemēram, mēģinājumu un izrāžu norisē, teksta apguvē, mūzikā, scenogrāfijā, sadarbībā ar draudzēm. Kā redzams no iepriekšējo dalībnieku teiktā, ir divi lieli iemesli, kāpēc mēs to darām: 1) evaņģelizācija; 2) personīgā izaugsme.

Te jāpiebilst, ka Daniela stāsts, kopš Dievs lika šo jauno projektu manā sirdī, ir jau atstājis būtisku ietekmi uz manu personīgo dzīvi. Mani aizrauj, saviļņo un stiprina Daniela nelokāmā uzticība! Mēs lasām Bībelē par Dāvida, Mozus, Ābrahāma, Pāvila un daudzu citu grēkiem, bet kur Daniela grēku apskats? Protams, viņš nebija bezgrēcīgs, bet viņa milzīgā uzticība mazās un lielās lietās noteikti sargāja viņu no grēkiem, par kuriem citādi mēs šodien varētu mācīties. Viņš tik ļoti centās pagodināt Dievu it visā! Tas mani iedvesmo. Viņam apkārt bija Babilonijas spožums, taču viņš neļāvās tam. Kaut es spētu neļauties pasaulīgajam spožumam, kas man viz apkārt! Taču bez visa tā vienīgais iemesls, par ko Danielu ienīst, bija viņa godīgums un uzticamība – viņš bija laipns, cieņpilns un patīkams saskarsmē ar cilvēkiem. Kā pravietim viņam bija jāizsaka rājiens pašam Nebukadnēcaram – un diez vai viņš centās vārdus mīkstināt –, taču Nebukadnēcars viņu joprojām klausījās. Tiešām ciešā, ikdienišķā saskarsme ar Dievu šo vīru bija veidojusi Kristus līdzībā. Viņa dzīvesstāsts ir pārdomu vērts! Izrāde par Danielu ir labākā, kādu līdz šim būsim realizējuši!
 
Projekta plāns
Teātra izrāde par Danielu būs apmēram 2h 30min gara, ietvers 13 dziesmas, komandā būs 24 aktieri (no tiem 18 puiši, 6 meitenes), kā arī viss plašais tehniskais personāls – tērpu mākslinieki, scenogrāfijas mākslinieki, mūziķi, skaņotāji, gaismotāji, ieskaitot arī pavārus un dažādus cita veida palīgus. Viss šis darbs ir viena milzīga sadarbība – kaut kas pārāk liels, lai to paveiktu daži entuziasti. Tāpēc vēlos uzskaitīt veidus un iespējas, uz kādu sadarbību lielo Latvijas adventistu ģimeni vēlreiz aicinām: Tad nu vēlreiz – ja jūti aicinājumu vai tik vien kā interesi iesaistīties kādā no iepriekš minētajām iespējām, sazinies/ piesakies/ iesaki/ jautā!