Sēdēt ērtā viesnīcas istabā nebūt nav tik viegli, ja tu zini, ka tikai divu stundu attālumā no šīs viesnīcas atrodas viens no svarīgākajiem bēgļu tranzīta punktiem. ADRA direktori un Septītās dienas Adventistu baznīcas vadītāji no visas Eiropas bija sanākuši kopā, lai pārrunātu, kā draudze un ADRA varētu sadarboties, lai labāk palīdzētu bēgļiem, risinātu viņu vajadzības un problēmas. Šis seminārs notika 18.01.2016. – 19.01.2016 un tā laikā tika daudz runāts un diskutēts par aktuālo bēgļu krīzi Eiropā, kā arī tika uzklausīti ziņojumi par jau organizētajām darbībām šīs lietas labā.
Daudzi vēlējās apmeklēt lielāko Horvātijas bēgļu tranzīta punktu Slavonski Brod, tomēr ne visiem bija tāda iespēja. Par spīti tam, visiem bija iespēja dzirdēt UNHCR statistikas atskaiti par notiekošo Horvātijā un arī Eiropā. Šo atskaiti sniedza Jans Kapics un Jasna Barberika UNHCR pārstāvji Horvātijā.
Šajā atskaitē bija dzirdami ne tikai patiesi veiksmes stāsti, bet arī nepiepildītu vajadzību stāsti, piemēram, par kritisko vajadzību pēc tulkiem. Viņas vārdos atspoguļojās miljons bēgļu sejas, kuri iegāja Eiropā pagājušajā gadā, tāpat arī to 29 461 bēgļu emocijas, kuri ieradušies šī gada janvārī. Šis ir visai smags laiks, jo apmēram 4000 ir miruši, mērojot ceļu uz Eiropu 2015. gadā. „Mūsu primārais mērķis ir glābt dzīvības,” viņa sacīja.
Viņas aicinājums saskanēja arī ar rīta svētbrīdī izteikto aicinājumu – „Mūsu atbildei vienmēr vajadzētu būt žēlsirdībai.” Tā sacīja Čads Stjuarts, ASV Spenservillas draudzes mācītājs. Šo žēlsirdību mēs patiešām redzējām valstu atskaitēs par jau paveikto Eiropas bēgļu krīzes laikā. Piemēram, ASI izveidoja AdventistHelp autobusu Lesbosā pludmalē, kurā ierodas bēgļi. Tāpat ADRA Maķedonija, Bulgārija, Serbija, Horvātija, Slovēnija un Ungārija ir iesaistījusies šajā darbā ar bēgļiem, kuri mēro garo ceļu uz Vāciju, Norvēģiju, Zviedriju un Somiju.
Tomēr šis darbs nav viegls. Maja Ahaca līdzdalīja piedzīvoto Slovēnijas vilciena stacijā, vienā no bēgļu tranzīta punktiem, kur viņa pati ir koordinējusi darbu. Viņas komanda pārsvarā sastāv no brīvprātīgajiem, un viņi dara visu, ko vien spēj, tomēr tas neizslēdz to, ka bēgļiem ir slikti ceļošanas apstākļi, viņi bieži slimo, pa ceļam piedzīvo seksuālu vardarbību, piedzīvoti draudi un naidīgas runas vērstas gan pret bēgļiem, gan pret tiem, kas sniedz bēgļiem palīdzību. Tikpat liela problēma ir finansiāls atbalsts. Martā tiem vairs nebūs finansiāli iespējams atbalstīt bēgļu tranzīta punktus.
Praktiska palīdzība bieži vien ir ļoti vienkārša, tomēr tajā pašā laikā ļoti noderīga. ADRA Horvātija ziedoja 350 bērnu somas Maķedonijai, kā arī 300 kubikmetrus ar ziemas drēbēm. Viņi strādā vienā no lielajiem konteineriem Slavonski Brod bēgļu tranzīta punktā. Tur viņi ir izveidojuši 18 informācijas dēļus, pie kuriem ir izveidotas 720 rozetes, kurās var uzlādēt mobilos telefonus. Igors no Serbijas paskaidroja, kā viņi ir izveidojuši speciālu informācijas centru Belgradā, kur tiek sniegta informācija par pieteikšanos patvēruma statusam, psiholoģiskais atbalsts, atsevišķa istaba, kur bērni var spēlēties, bet mātes var pabarot zīdaiņus u.c.
Pavisam citādākā situācijā atrodas tās valstis, kuras kādreiz tikai ziedoja līdzekļus, bet tagad tām jāuzņem tajās ienākošie bēgļi. Piemēram, ADRA Vācija apzinās, ka tai nepieciešams draudzes locekļu atbalsts izveidojot programmu, kas varētu palīdzēt tiem, kas ieradušies viņu valstī un vēlas tur apmesties. Programmā tiek iekļautas valodas nodarbības, aktivitātes laikā, kurā viņi vēl nevar strādāt, palīdzēt iebraukušajiem saprast kultūru un tās normas valstī, kurā tie ieradušies un vēlas apmesties uz dzīvi. ADRA Zviedrija joprojām galvenokārt koncentrējas uz projektiem Jemenā un Sīrijā, tomēr vietējās draudzes cenšas sniegt nelielu atbalstu iebraukušajiem. Kāda draudze, kas atrodas netālu no bijušās adventistu sanatorijas, pārveidojusi šo vietu par bēgļu centru. Šī aktīvā draudze pat māca bēgļiem slēpot – ļoti būtiska aktivitāte aukstajās Zviedrijas ziemas dienās!
Visas uzņēmējvalstis apzinās, ka integrācija ir šīs krīzes atslēgas vārds. Piemēram, Norvēģija ir izveidojusi darba grupu, kas sadarbojas ar Veselības un izglītības nodaļām. Viņi ir izsūtījuši vēstules draudzēm ar aicinājumu uz 2016. gada maija lielo draudzes nometni, kurā tiks sniegta apmācība draudzes locekļiem par attiecīgo bēgļu krīzi un kā viņi var palīdzēt.
Šajā seminārā tāpat tika veidotas darba grupas un darbībās plāni. Džonatans Dafijs ADRA International direktors uzsvēra mūsu vajadzību būt par „gaismu un sāli” arī šajās dienās. Tas palīdzēja izveidot plānu, kas palīdzētu uzlabot darbības attīstību Balkānu reģionā, uzlabot komunikāciju ar draudzi šīs krīzes laikā, kā arī komunikāciju ar sabiedrību un arī bēgļiem. Tāpat tika nolemts aktīvi piedalīties ANO Pasaules bēgļu dienā 18. jūnijā.
Tomēr ļoti liela problēma ir finansiālais atbalsts. Vairāki biroji strādā kā brīvprātīgie, piemēram, ADRA Maķedonija. Grieķijā pašlaik vispār nav neviena, kurš iesaistītos šajā darbā. Šīs problēmas turpmāk risinās reģionālais koordinators, kuru izvēlēs tuvāko dienu laikā. Tāpat 2016. gadā plāno izveidot materiālus par integrāciju, draudzes locekļu apmācību un vispārējām problēmām saistībā ar bēgļu krīzi Eiropā, kas palīdzētu arī izprast kopējo situāciju gan draudzes locekļiem, gan sabiedrībai. Šāda izpratne ir būtiska gan valsts mērogā, gan vispasaules mērogā.
Tam visam nepieciešams finansiāls atbalsts. Iespējams ziedot caur vietējo ADRA biroju. Tāpat ir nepieciešami brīvprātīgie, kurus arīdzan aicina pieteikties caur vietējo ADRA biroju. Maja no ADRA Slovēnija stāsta, ka šis aicinājums ir ļoti steidzams. Valstij, kurā ir tikai 500 draudzes locekļu un divi miljoni iedzīvotāju, viņa izsaka aicinājumu „Iesaistieties. Esiet gatavi sasmērēt savas rokas. Esiet daļa no šī stāsta. Jūsu dzīve tiks izmainīta.”
Vairāk par ADRA darbu vari uzzināt apmeklējot ADRA International mājaslapu www.adra.org vai ADRA Latvija www.adra.lv mājaslapu.
2016. gada 19. janvārī Zagrebā, Horvātijā
Avots: tedNEWS