“Nu, Mario, izskatās, ka tu esi izslēgts no mūsu draudzes, bet neuztraucies - tas nenozīmē, ka tu esi izslēgts no debesīm.” Kāda jauka sieviete trīcošā balsī izsacīja šos vārdus ar asarām acīs. Viņai tas bija sāpīgs brīdis, kā jau visiem no mums, jo mēs tikko bijām nobalsojuši par kāda jauna brāļa izslēgšanu no draudzes.

Mūsu mācītājs viņu pasauca pie sevis. Viņš teica: “Es zinu, ka tev ir labi nodomi, bet es esmu patiesi uztraucies par to, ko tu sacīji Mario. Atceries, ko sacīja Jēzus: “Ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.”” (Mat. 18:18)

Šī sieviete ar mokām atbildēja: “Jā, mācītāj, bet es pazīstu šo zēnu jau kopš dzimšanas. Viņš ir uzaudzis draudzē. Es nespēju noticēt, ka Dievs viņu nepieņems tikai tādēļ, ka draudze tā ir nobalsojusi.”

“Mēs visi mīlam Mario, un tu jau zini daudz labāk par jebkuru citu cilvēku, ka mēs ar Mario esam mēģinājuši strādāt un cik daudz pacietības tas ir prasījis.”

“Jā, mācītāj, es zinu, bet mēs visi esam grēcinieki. Es vienkārši nesaprotu, kā cilvēkiem var būt tiesības aizvērt kāda cita cilvēka durvis uz debesīm.”

“Tad kā, tavuprāt, mums būtu jāsaprot Jēzus vārdi?”

Viņa pagriezās un raudot ātri aizsteidzās prom.
 

KĀDA IR DRAUDZES AUTORITĀTE?

Kāda informācija par draudzes autoritāti ir sniegta Bībelē?

Jēzus salīdzināja draudzi ar ganāmo pulku. Viņš bija noraizējies, jo dažas no Viņa avīm vēl aizvien nebija pievienojušās ganāmajam pulkam. Viņš sacīja: “Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved.” (Jāņa 10:16) Ganāmā pulka aploks - draudzes doktrīnas un standarti - kalpo kā barjeras pret ļauno, kas mīt pasaulē (vardarbību, pornogrāfiju, narkotikām, korupciju).

Ganāmais piepilda arī identifikācijas funkciju. Aploks palīdz saskatīt robežu starp to, kas norisinās iekšpusē un kas norisinās ārpusē. Avs var atrasties aplokā, dzīvojot pēc draudzes uzskatiem un principiem, vai arī atrasties ārpus aploka.

 

Draudze Jēzus vārdā aicina grēciniekus pievienoties ganāmajam pulkam aplokā. Draudze ir Jēzus balss šajā pasaulē, un cilvēkiem tiesas dienā būs jāatbild par to, kā viņi uz to ir vai nav atsaukušies. Līdzīgā veidā draudzei ir arī tiesības atdalīt no sevis tos, kas atsakās klausīties Gana balsī un ņemt vērā Viņa mācības, un ar kājām min Viņa principus.

 

DRAUDZES AUTORITĀTE - BŪTISKS JAUTĀJUMS

Draudze Korintā piedzīvoja krīzi - viens no tās locekļiem gulēja ar sava tēva sievu. Citi draudzes locekļi, kas to ļoti labi apzinājās, bija uztraukti, bet nezināja, kā uz to reaģēt (1. Kor. 5:5). Ņemot vērā pārējo draudzes locekļu klusēšanu, šis indivīds uzskatīja, ka viņš var saņemt pestīšanu, turpinot dzīvot grēkā. Pāvils brīdināja draudzes locekļus, rakstot, ka viņu pasīvā reakcija padarīja viņus par līdzdalībniekiem. Viņiem bija nepieciešams izrādīt skaidru nostāju un pielietot Dieva sniegto autoritāti.

“Kad jūs sanākat kopā un Kunga Jēzus spēks ir klātesošs” (4.pants): “spēks” šeit nozīmē autoritāti, draudzes autoritāti - ne tikai tās mācītāju vai vecāko autoritāti, bet visu draudzes locekļu autoritāti -, kas pilnvaro to rīkoties Jēzus vārdā, kad viņi “sanāk kopā”.

“Nododiet šo vīru sātanam” (5.pants): Mūsu “pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1.Pēt. 5:8) Šis vīrs, kurš izjuta viltus drošību, riskēja ar to, ka velns varētu viņu aprīt. Izliekot viņu ārpus aploka un zaudējot draudzes atbalstu un aizsargājošās barjeras, viņš varētu apzināties briesmas, kurās atrodas, un tas varētu viņam likt apzināties savu patieso stāvokli.

“Miesas samaitāšanai” (5.pants): Šī panta daļa attiecas uz aklās augstprātības iznīcināšanu, kas šo vīrieti noveda līdz tam stāvoklim, kādā viņš atradās. Draudzes lēmums varētu viņam likt saprast, kādās briesmās viņs atrodas.

“Lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā.” (5.pants): Visaugstākais draudzes disciplīnas mērķis ir grēcinieku pestīšana.

Pāvils runā par draudzes disciplīnu arī tādēļ, lai viens cilvēks nemaldinātu citus draudzes locekļus, tādā veidā novēršot grēka izplatīšanos - “Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu?” (6.pants). 

Draudzes autoritāte arī aizsargā draudzes reputāciju un publisko tēlu. Pāvils uzsvēra, ka tāda netiklība “nav sastopama pat pagānu starpā” (1.Kor. 5:1). Arī pagāniem piemīt izpratne par to, kas ir labs un ļauns. Viņi no draudzes sagaida augstākus standartus. Kad tas tā nav, viņi zaimo jeb runā ļaunu par Dieva Vārdu (Rom. 2:24). Viņi saskata to kā pamatotu iemeslu, lai atteiktos no kristietības. Tāpēc draudzei ir stingri jāatsakās no šādas uzvedības atbalstīšanas.
 

DRAUDZES AUTORITĀTE - JĒZUS METODE

Kā jau sacīja mūsu draudzes māsa, mēs visi esam grēcinieki. Kā grēcinieki var tiesāt grēciniekus? Lai atbildētu uz šo jautājumu, aplūkosim to Jēzus metodi, kuru pierakstījis Matejs: “Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.” (Mat. 18:15) Jēzus sniegtais pamatprincips draudzes autoritātei ir mīlestība: “Mīlestība apklāj grēku daudzumu.” (1.Pēt. 4:8) Mīlestība mudina neraudzīties uz otra cilvēka vainām, kā arī rosina saskatīt otra cilvēka rīcību vislabākajā gaismā. “Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, (..) tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. (..) Mīlestība apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu.” (1. Kor. 13:4-7) Mīlestība ir galvenais princips, kas būtu jāievēro, saskaroties ar citiem.

To mēs izlasām arī Mateja evaņģēlijā: “Pamāci viņu zem četrām acīm.” Ja es kādu mīlu, tad pēdējā lieta, ko es vēlētos, ir - lai citi uzzina par tā cilvēka kļūdām. Bet mīlestība mani arī mudina sacīt un darīt to, kas ir nepieciešams, lai izglābtu šo cilvēku no briesmām zaudēt pestīšanu. Ievērojiet Dieva brīdinājumu: “Kad Es saku bezdievim: tev jāmirst! - un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas.” (Eceh. 3:18) Mīlestība palīdz atrast pareizos vārdus un laiku, lai es varētu “atgriezt [šo cilvēku] ar lēnprātīgu garu” (Gal. 6:1), atceroties to, ka mēs visi esam pakļauti kārdinājumiem.

Šāda saruna zem četrām acīm var 1) ienest skaidrību par radušos situāciju, atklājot, ka patiesībā netiek darīts nekas nepareizs; vai 2) palīdzēt draudzes loceklim mainīt savu rīcību; vai 3) novest jūs strupceļā, kā rezultātā ir nepieciešams spert nākamos Jēzus piedāvātos soļus: “Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.” (Mateja 18:16) Šajā brīdī man vajadzētu izteikt savas bažas vēl vismaz kādam cilvēkam, piemēram, draudzes mācītājam, un lūgt, lai mēs abi ejam pie konkrētā cilvēka. Pirms došanās šie cilvēki var man sacīt, ka manas domas par konkrēto situāciju nav pareizas. Ja tas tā ir, tad šis ir viens no veidiem, kā situācija var tikt veiksmīgi atrisināta. 

Bet, ja tie cilvēki, kurus esmu pieaicinājis, piekrīt ar mani doties pie konkrētā cilvēka, tad šis cilvēks var apzināties, ka tās, ko esmu sacījis, nav tikai manas domas. Konfrontācija var likt aizdomāties un ieraudzīt lietas patiesajā gaismā. 

“Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.” (Mat. 18:17) Vārdi “ja viņš tiem neklausa” parāda, ka draudzes informēšana nenozīmē vienkārši nobalsot par šī cilvēka izslēgšanu un viņa vārda izdzēšanu no draudzes locekļu saraksta. Šie vārdi parāda, ka pat visai draudzei ir jāuzrunā šis cilvēks un jāmudina uz nožēlu un izmaiņām.

Draudzei ne tikai ir jāizsaka rājiens vai jāsniedz padoms. Draudzei ir nepieciešams arī ieklausīties: “Draudzes locekļiem ir fundamentālas tiesības būt iepriekš informētiem par sanāksmi un būt sadzirdētiem tajā, sniegt pierādījumus un pieaicināt lieciniekus. Neviena draudze nevar balsot par draudzes locekļa izslēgšanu, nenodrošinot viņam šīs minētās tiesības.” (SDA draudzes rokasgrāmata, 65.lpp.)

Visi šie norādījumi ir sniegti, lai palīdzētu draudzei izvairīties no nepareizas rīcības un lai vadītu to pie pareizajiem lēmumiem. Vēl jo vairāk - to galvenais mērķis pilnīgi vienmēr ir glābt cilvēku dvēseles caur žēlastību un piedošanu.

DRAUDZES AUTORITĀTE - DIEVIŠĶA

Dažkārt Mateja 18:18-20 tiek citētas ārpus konteksta un nepareizi pielietotas. Bet, ja interpretē pareizi, šīs rakstu vietas sniedz skaidrību par to, ka draudzes autoritāte ir dievišķa: “Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs. Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos.”

Šajos pantos ir divi brīnišķīgi paziņojumi. Neskaitot pantus par siešanu un atraisīšanu, te ir rakstīts, ka mēs saņemsim to, pēc kā lūgsim. Vai tas nozīmē, ka, ja es lūgšu pēc jahtas vai privātās lidmašīnas, es tās iegūšu? Raksti paši sevi paskaidro. Jēzus sacīja: “Tur Es esmu viņu vidū.”
Jēzus ir klātesošs caur Savu Garu. Kad Gars vada mūsu lūgšanas, tās nebūs savtīgas, lai to, pēc kā lūdzam, mēs šķiestu savās “kārībās” (Jēkaba 4:3). Ar Garu piepildīts cilvēks lūgs saskaņā ar Dieva gribu, un “šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta.” (1. Jāņa 5:14)

Šis pats princips attiecas uz gadījumiem, kad draudze sapulcējas, lai risinātu sarežģītus jautājumus. Jēzus ir klātesošs caur Savu Svēto Garu. Draudzi tādēļ vada Gars un Raksti, kuri ir tā paša Gara iedvesmoti.

 

Tādēļ tad, kad draudze saka grēciniekam - “tu esi atraisīts” jeb atdalīts no žēlastības, tu esi bez glābšanas, tad tā ir patiesība.Tā ir patiesība tādēļ, ka tā ir nolēmušas Debesis. Draudze saka grēciniekam to, ko Svētais Gars caur Rakstiem ir atklājis. Dievs nav tas, kas paklausa draudzes lēmumiem, bet gan otrādāk. Draudze nav tā, kas lemj - draudze ir tā, kas paziņo. Draudze ir sadzirdējusi Svēto Garu un ticībā atklāj to, ko Tas ir licis saprast.   

 

DRAUDZES AUTORITĀTE - MĪLESTĪBA UN ŽĒLASTĪBA

Pāvils ar “daudz asarām” (2. Kor. 2:4) rakstīja vēstuli korintiešiem, un tad, kad to bija nosūtījis, piedzīvoja uztraukumu. Cik gan liels bija viņa prieks, kad Tits atgriezās ar labām ziņām par korintiešu dziļo nožēlu! (2. Kor. 7:11,12)

Tad, kad viņš bija saņēmis šīs labās ziņas, Pāvils uzrakstīja otru vēstuli, paužot savu prieku. Rakstot vēstuli, viņš domāja par vīrieti, kurš bija saņēmis rājienu, un piemetināja: “Tādam ir vairākuma rājiens pietiekošs. Tagad ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt, lai to nenomāc pārāk lielas skumjas. Tāpēc es jūs lūdzu, parādiet viņam mīlestību, (..) lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi.” (2. Kor. 2:6-8, 11)

Šādā veidā draudzei ir jāizmanto sava autoritāte. Tas ir process, kas sākas ar mīlestību un beidzas ar žēlastību. No paša sākuma līdz galam tās mērķis ir dvēseļu mantošana Kristum.


Raksta avots: https://www.adventistreview.org/2105-58